Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Ar briežraga āmuru viņš atskaldīja sīkākus krama gabaliņus, lai šķautni iztaisnotu. Zelandoni meistars apstrādāja ari pašu akmens ko­dolu, bet neplānoja atskaldīt biezas plēksnes ar jau iepriekš izlemtu formu - tik daudz Eilai bija skaidrs. Kad Jondalars ar šķautnes formu beidzot bija apmierināts, viņš paņēma nākamo riku - to, kas jau iepriekš bija izraisījis jaunās sievietes ziņkārību. Arī šis rīks bija izgatavots no liela brieža raga daļas, tas bija garāks par iepriekšējo un nogriezts virs ragu žubura; no roktura stiepās divi ragu žuburi, un tā apakšējais gals bija nodrāzts smails.

Jondalars piecēlās kājās un ar kāju piespieda krama gabalu pie ze­mes. Tad novietoja žuburainā raga aso galu pie šķautnes, ko bija tik rūpīgi izveidojis. Viņš turēja augšējo zara žuburu tā, lai zemākais at­rastos priekšā un izvirzītos uz āru. Tad ar smago, garo kaulu uzsita pa izvirzīto žuburu.

Smalkā šķautne atdalījās un nokrita. Tā bija tikpat gara kā akmens cilindrs, bet apmēram sestdaļas platumā no visa garuma. Jondalars pa­cēla to pret sauli un parādīja Eilai. Gaisma tam spīdēja cauri. Šķautne, ko viņš bija tik uzmanīgi veidojis, stiepās no rīka centra ārējās malas visā garumā, un tai bija divas ļoti asas malas.

Ar brieža raga smailā gala novietošanu tieši tajā vietā uz krama, kur tas bija nepieciešams, viņam nebija tik uzmanīgi jānomērķē vai tik tuvu jāizmēra attālums. Sitiena spēks tika mērķēts tieši tur, kur viņš to vēlējās. Un, sadalīts starp diviem elastīgiem mērķiem - kaula āmuru un raga sitamo -, sitiena spēks neizraisīja nekādu izliekumu. Asmens bija garš un šaurs, un vienmērīgi plāns. Tā kā meistaram ne­bija precīzi jāaprēķina izdarītā sitiena spēks, viņš daudz labāk varēja kontrolēt darba rezultātu.

Jondalara krama apstrādes metode bija revolucionārs uzlabojums, bet tikpat svarīga kā iegūtais asmens bija arī plaisa, kas palika akmens kodolā. Viņa izveidotā bija pazudusi. Tā vietā bija izveidojusies gara grope, kurai katrā pusē atradās pa vienai šķautnei. Tāds ir bijis šīs rūpī­gās iepriekšējās sagatavošanas mērķis. Meistars pārvietoja sitamā rika galu tā, ka tas atradās virs vienas no jauniegūtajām šķautnēm, pēc tam ar kaula āmuru uzsita vēlreiz. No akmens gabala atšķēlās vēl viens garš un šaurs asmens gabals, atstādams krama kodolā vēl divas šķautnes. Tādējādi atkal pārvietojot sitamo virs citām izveidotajām šķautnēm, viņš noskaldīja nākamo aso gabalu un izveidoja jaunas gropes un šķaut­nes.

Kad meistaram izbeidzās lietojamais materiāls, viņam priekšā rindā bija salikti nevis seši, bet gan divdesmit pieci asmeņi - četrreiz vai­rāk iegūti no tāda paša akmens daudzuma ar četrreiz vairāk izveido­tām gropēm. Asmeņi bija gari un tievi, ar īpaši asām malām, tie bija paredzēti lietošanai kā griežamie instrumenti, bet tas nebūt vēl nebija galaprodukts. Tālāk tie tiks pielāgoti daudzējādām funkcijām, galveno­kārt citu riku izgatavošanai. Atkarībā no krama gabala formas un kvali­tātes ar tik progresīvu metodi no tāda paša lieluma krama gabala varēja iegūt ne tikai četras, bet gan sešas vai septiņas reizes vairāk darbarīku sagatavju. Jaunā metode ne tikai deva meistaram lielāku kontroli pār viņa darbu, bet ari nepārspējamas priekšrocības viņa ļaudīm.

Jondalars paņēma vienu asmens sagatavi un pasniedza to Eilai. Ar īkšķi viegli pieskaroties asmenim, sieviete pārbaudīja tā asumu, izda­rot nelielu spiedienu, pārbaudīja tā izturību un pagrieza otrādi. Galos tas bija nedaudz izliekts - tāda bija krama īpatnība bet pats ievērības cienīgākais bija garais, plānais asmens. Eila izstiepa roku un vēroja, kā tas šūpojas uz savas ieliektās muguras. Tomēr asmens forma neie­robežoja tā funkcijas.

-    Jondalar… šis ir… es nezinu, kā lai to pasaka. Tas ir brīnišķīgs… nozīmīgs. Tu izgatavoji tik daudz… Tu taču neesi vēl beidzis, vai ne?

Meistars pasmaidīja. - Nē, neesmu gan.

-    Tie ir tik plāni un smalki - vienkārši skaisti. Tomēr šie asmeņi var vieglāk salūzt, bet, ja to malas pielīdzinātu, tie varētu kļūt par teica­miem kasīkļiem. - Eilas praktiskais prāts jau iztēlojās šīs sagataves par darbarīkiem.

-    Jā, un, tāpat kā tavējie, tie kļūs par labiem nažiem, tomēr es vēl gribētu tiem pielikt iedzītni spaliem.

-     Es nezinu, kas ir iedzītnis.

Jondalars paņēma rokās asmeni, lai izskaidrotu. - Varu padarīt šī asmens aizmugurējo daļu neasu un izveidot galu, tad man būs nazis. Ja uzspiežot atskaldīšu pāris plēksnīšu no iekšmalas, tad man pat varbūt izdosies iztaisnot ieliekumu. Pēc tam apmēram asmens vidusdaļā, atkal izmantojot spiedienu, nolauzīšu malu un izveidošu izcilni, un apakšējā galā atstāšu zobu - tas būs iedzītnis.

Viņš paņēma mazu briežraga gabaliņu. - Ja pareizi ielikšu iedzītni kaula gabalā, kokā vai šādā brieža ragā, nazim būs spals. Nazi ir ērtāk lietot, ja tam ir spals. Ja brieža ragu kādu mirkli pavāra, tas piebriest un kļūst mīksts, un pēc tam iedzītni var iedabūt iekšā pašā vidū, kur rags ir mīkstāks. Kad rags izžūst, tas ap iedzītni saraujas un stingri sacietē. Bieži vien tas ilgu laiku turas bez aptīšanas vai līmes.