Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Eila bija sajūsmā par jauno metodi un vēlējās to pati izmēģināt, kā allaž bija darījusi pēc tam, kad bija vērojusi Drūgu strādājam, bet sieviete nebija pārliecināta, vai tas nebūs Jondalara paražu vai tradīciju pārkāpums. Jo vairāk viņa uzzināja par viņa ļaužu tradīcijām, jo ma­zāk tās izprata. Jondalaram nebija iebildumu pret viņas medīšanu, bet varbūt viņam nepatiks, ja Eila izgatavos viņa darbarīkus.

-     Es gribētu pamēģināt… Vai jums… ir pretenzijas, ja sievietes iz­gatavo darbarīkus?

Eilas jautājums Jondalaru iepriecināja. Lai pagatavotu tādus rīkus, kā gatavoja Eila, bija nepieciešama prasme. Vīrietis bija pārliecināts, ka pat pašam labākajam darbarīku meistaram viss nesanāk ar vienlīdz labiem rezultātiem, tomēr pat paši sliktākie paraugi var izrādīties lie­tojami - pat netīšas uzsišanas rezultātā pa krama gabalu parasti dažus gabalus var izmantot. Jondalars būtu sapratis, ja Eila censtos aizstāvēt savu metodi. Bet viņa par labāku atzina Jondalara metodi - šo lielo sasniegumu - un gribēja to izmēģināt. Meistars domāja, kā viņš pats justos, ja kāds viņam būtu parādījis tik radikālu uzlabojumu.

"Es to droši vien gribētu iemācīties," viņš noteica pie sevis ar sāju smaidu.

-     Sievietes var būt labas krama apstrādes meistares. Joplaja, mana māsīca, ir viena no labākajām. Bet viņa ir liela zobgale un ķircinātāja - tāpēc nekad to viņai neteikšu. Citādi viņa man to allaž atgādinātu. - Gremdējies atmiņās, Jondalars pasmaidīja.

-    Klanā sievietes drīkst izgatavot darbarīkus, bet ne ieročus.

-     Sievietes izgatavo arī ieročus. Pēc tam kad Zelandoni sievietēm piedzimst bērni, viņas reti dodas medībās, bet, ja viņas vēl agrā jaunībā iemācījušās lietot ieročus, tad saprot, kā tie tiek izmantoti. Medībās daudz ieroču tiek salauzti vai pazaudēti. Vīrietim, kura sieviete māk izgatavot ieročus, vienmēr ir jauni krājumi. Un sievietes ir tuvākas Mātei. Daži vīrieši uzskata, ka sieviešu izgatavotie ieroči ir veiksmīgāki. Bet, ja vīrietim neveicas vai trūkst iemaņu, viņš vienmēr vainos ieroču izgatavotāju, īpaši jau tad, ja tā ir sieviete.

-    Vai es varētu iemācīties?

-    Ikviens, kurš māk izgatavot rīkus, kā tu to māki, noteikti var apgūt ari šo metodi.

Jondalars atbildēja uz viņas jautājumu mazliet citādi, nekā Eila bija to domājusi. Viņa zināja, ka ir spējīga to iemācīties, - viņa bija centu­sies sevi pārliecināt, ka tas ir pieļaujams. Bet vīrieša atbilde lika viņai apstāties un padomāt.

-     Nē… man gan tā nešķiet.

-     Protams, tu vari to iemācīties.

- Es zinu, ka varu to iemācīties, Jondalar, bet ne jau katrs, kas māk izgatavot darbarīkus pēc klana metodes, mācēs tos izgatavot pēc tavē­jās. Daži to varētu, domāju, ka Drūgs to varētu, bet klana ļaudīm viss jaunais ir grūti saprotams. Viņi mācās no savām atmiņām.

Sākumā Jondalaram likās, ka Eila joko, bet sieviete bija pati nopiet­nība. Vai viņai varētu būt taisnība? Ja tāda iespēja tiktu dota, vai plak… klana meistari nevis to nevēlētos, bet gan nespētu apgūt?

Tad Zelandoni vīrietim ienāca prātā doma, ka vēl nesen viņš nebūtu pat iedomājies, ka viņi vispār ir spējīgi izgatavot kādus rīkus. Klana ļaudis izgatavoja darbarīkus, savā starpā sazinājās un pieņēma audzināt svešu bāra bērnu. Pāris pēdējo dienu laikā Jondalars bija uzzinājis par plakangalvjiem daudz vairāk, nekā jebkurš cits to zināja, izņemot Eilu, protams. Varbūt būtu noderīgi uzzināt par viņiem vēl ko vairāk? Šķita, ka viņos ir daudz kā interesanta, ko neviens pat nenojauš.

Domājot par plakangalvjiem, Jondalars pēkšņi atcerējās vakardienu, un viņu pārņēma negaidīts kauna un mulsuma vilnis. Koncentrējies uz darbarīku izgatavošanu, vīrietis bija par to aizmirsis. Viņš bija skatījies uz sievieti, bet nemaz tā īsti nebija ievērojis viņas zeltainās bizes, kas saulē spīdēja un asi kontrastēja ar viņas tumši brūno iedegumu; nebija pamanījis viņas acis - zili pelēkas un skaidras, ar izcila krama akmens caurspīdīgo nokrāsu.

Ak Māte! Viņa ir tik skaista! Pēkšņi vīrietis skaudri apzinājās, ka šī skaistā sieviete sēž viņam tik tuvu blakus, un sajuta sava locekļa kus­tību. Pat ja Jondalars būtu centies, viņš nespētu ierobežot šo pēkšņo intereses uzliesmojumu, bet viņš pat necentās to apslāpēt.

Eila sajuta vīrieša pēkšņo garastāvokļa maiņu; tā pārsteidza viņu nesagatavotu un pārņēma savā varā. Kā gan kādam cilvēkam var būt tik zilas acis? Tās nebija ne debess zilumā, ne arī zilajā genciānas krāsā, kas auga kalnu pļavās, blakus klana alai, bet gan izteikti spilgti dzidri zilā tonī. Eila sajuta, ka… viņu atkal pārņem tā sajūta. Viņas augums trī­cēja un sāpīgi ilgojās pēc vīrieša pieskārieniem. Paliekusies uz priekšu, viņa pastiepās - nepārvarams spēks vilka Eilu pie Jondalara, un tikai ar pārdabisku gribasspēku sieviete aizvēra acis un atrāvās atpakaļ.

"Kāpēc gan viņš uz mani tā skatās, ja es esmu… derdzīgs radījums? Viņš nespēj man pieskarties un atraujas, it kā būtu apdedzinājies." Eilas sirds sitās; viņa elsoja tā, it kā tikko būtu skrējusi, un centās savu elpu apvaldīt.