Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

-    Ir pienācis laiks doties medībās, kaltētā gaļa ir tik liesa. Dzīvnieki vasaras beigās būs uzkrājuši tauku kārtu. Man tik ļoti kārojas svaigi cepta gaļa, no kuras pil tauki.

Jondalars pasmaidīja. - Jau no runāšanas vien arī man siekalas sa­skrien mutē. Tā tas ir, Eila. Tu pasakaini labi gatavo ēst.

Jaunā sieviete nosarka un nolieca galvu. Bija jauki, ka viņš tā domā, bet dīvaini, ka vīrietim vajadzēja atzīmēt ko tādu, kas bija pats par sevi saprotams.

-    Es negribēju tevi samulsināt.

-    Iza mēdza sacīt, ka komplimenti garus padara greizsirdīgus. Vaja­dzētu pietikt ar to, ka darbs tiek godam paveikts.

-     Man šķiet, ka Martonai būtu tava Iza patikusi. Ari viņa necieš komplimentus. Viņa mēdza sacīt: "Labākais kompliments ir labi padarīts darbs." Droši vien visas mātes ir vienādas.

-    Martona ir tava māte?

-    Jā, vai tad es tev to neteicu?

-     Man jau tā likās, bet nebiju par to droša. Vai tev ir arī brāļi un māsas? Vēl kāds bez tā brāļa, kas aizgāja bojā?

-    Man ir vecākais brālis - Jorens. Viņš tagad ir Devītās alas vadonis. Viņš piedzima pie Jokonana pavarda. Pēc tam kad Jokonans nomira, māte kļuva par Dalanara sievieti. Es piedzimu pie Dalanara pavarda. Pēc tam Martona un Dalanars sastrīdējās un viņa izgāja par sievu pie Vilomara. Tonolans piedzima pie Vilomara pavarda, tāpat ari mana jau­nākā māsa Folara.

-     Tu dzīvoji kopā ar Dalanaru, vai ne?

-    Jā, trīs gadus. Viņš man iemācīja amatu - mācījos no paša labākā meistara. Man bija divpadsmit gadu, kad aizgāju dzīvot pie viņa, un jau gadu kopš biju kļuvis par vīrieti. Es ļoti agri kļuvu par vīrieti, un saviem gadiem biju arī liela auguma. - Jondalara sejai pārskrēja savāda, nesaprotama izteiksme. - Bija labāk, ka es aizgāju.

Tad viņš pasmaidīja. - Tieši tad es iepazinu savu māsīcu - Joplaju. Viņa ir Jerikas meita, dzimusi pie Dalanara pavarda pēc tam, kad abi apprecējās. Joplaja ir divus gadus jaunāka par mani. Dalanars mūs abus vienlaikus mācīja strādāt ar kramu. Tā mūždien izvērtās par sacensību - tieši tāpēc nekad nevarēju Joplajai pateikt, cik viņai šis amats labi pa­dodas. Tomēr viņa pati to ļoti labi zina. Viņai ir precīza acs un droša roka - reiz viņa būs tikpat labs meistars kā Dalanars.

Eila kādu brīdi klusēja. - Jondalar, es tā īsti kaut ko nesaprotu. Folarai un tev ir viena māte, un viņa ir tava māsa, pareizi?

-    Jā, pareizi.

-    Tu piedzimi pie Dalanara pavarda, un ari Joplaja piedzima pie Da­lanara pavarda, bet viņa ir tava māsīca. Kāda ir atšķirība starp māsu un māsīcu?

-     Brāļiem un māsām ir viena māte. Māsīcas un brālēni nav tik tuvi radinieki. Es piedzimu pie Dalanara pavarda - varbūt esmu cēlies no viņa gara. Ļaudis saka, ka mēs esot līdzīgi. Manuprāt, arī Joplaja ir cēlusies no Dalanara gara. Viņas māte ir maza auguma, bet Joplaja ir tikpat gara kā Dalanars. Nu, nepavisam tik gara, bet man šķiet, ka mazliet garāka par tevi.

-    Neviens to tieši nezina, kura vīrieša garu Lielā Māte izvēlēsies sajaukt ar sievietes garu, tāpēc iespējams, ka mēs abi ar Joplaju esam cēlušies no Dalanara gara, bet kas lai to zina? Tāpēc viņa ir mana māsīca.

Eila pamāja. - Varbūt Uba būtu mana māsīca, bet man viņa bija kā māsa.

-     Māsa?

-    Mēs oficiāli neskaitījāmies māsas. Uba bija Izas meita, piedzima pēc tam, kad mani atrada. Iza allaž mēdza sacīt, ka abas esam viņas meitas. - Eila risināja tālāk savu domu pavedienu. - Ubu izdeva par sievu, bet ne tam vīrietim, ko viņa pati būtu izvēlējusies. Bet tam citam vīrietim citādi būtu jāņem par sievu sava māsa, bet klanā nedrīkst saieties kopā ar savām māsām un brāļiem.

-    Arī mūsu brāļi un māsas savā starpā neprecas, - Jondalars piekrita. - Ari brālēni un māsicas cits ar citu neprecas, kaut gan tas nav strikti aizliegts. Uz to skatās caur pirkstiem. Dažu brālēnu un māsīcu starpā ir pieļaujamas precības.

-     Kas tie ir par brālēniem un māsīcām?

-    Dažādi, citi ir tuvākas radniecības nekā pārējie. Tavas mātes māsas bērni ir tavi brālēni vai māsīcas; mātes brāļa sievas bērni ir…

Eila šūpoja galvu. - Tas ir pārāk sarežģīti! Kā gan tu vari viņus visus atšķirt un zināt, kurš ir tavs brālēns un kurš nav? Gandrīz visi savā starpā ir radinieki… Ar ko tad tu savā ciltī vari apprecēties?

-     Vairums ļaužu neprecas ar savas cilts locekļiem. Bieži vien viņi sa­tiek savas otrās pusītes Vasaras sapulcē. Dažkārt precēšanās ar māsīcām un brālēniem ir atļauta, jo var gadīties, ka nemaz nezini, ka cilvēks, ar kuru tu grasies precēties, ir tavs radinieks, līdz nenoskaidrojat savas… radniecības saites. Ļaudis parasti pazīst savus tuvākos radiniekus, pat ja tie dzīvo citā ciltī.

-     Kā Joplaja?

Jondalars piekrītoši pamāja, jo viņa mute bija pilna ar avenēm.

-    Jondalar, ja nu tie nemaz nav gari, kas rada bērnus? Ja nu tas ir vīrietis? Vai tad tas nenozīmētu to, ka tādā gadījumā bērni rodas ne tikai no sievietes, bet ari no vīrieša?

-     Eila, bērns izaug sievietē un nāk no viņas.

-    Tad kāpēc vīriešiem un sievietēm patīk kopoties?