Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Eila redzēja, ko vīrietis bija centies izdarīt, un pamēģināja kādu ne­veiklu paņēmienu - pīķa resnais gals izstiepa lingu; turēdama abus lin­gas galus, viņa vienlaikus satvēra arī pīķa kātu. Medniece nespēja iegūt labu līdzsvaru - nevarēja to izsviest ar pietiekamu spēku un kontroli pār garo metamo ieroci, bet viņai tomēr izdevās to izmest.

-    Tad metamajam ir jābūt garākam vai arī pīķim īsākam, - Jondalars konstatēja, cenzdamies prātā iztēloties ko tādu, ko nekad savām acīm nebija redzējis. - Linga ir pārāk elastīga. Pīķim nepieciešams stingrāks atbalsts. Jāizdomā, pret ko to varētu atbalstīt… varbūt kādu koka gabalu vai kaulu… ar atbalstu, lai tas neizslīdētu. Eila! Neesmu vēl pārliecināts, bet domāju, ka tas varētu izdoties. Es uztaisīšu… pīķa metēju.

Eila vēroja Jondalara konstruēšanu un izmēģinājumus, viņa bija ne tikai sajūsmā par to, ka no idejas var uztaisīt ko jaunu, bet arī par pašu izgatavošanas procesu. Vide, kurā jaunā sieviete bija izaugusi, nebija atvērta jauniem izgudrojumiem, un viņa pati nemaz neaptvēra, ka no līdzīgiem radošiem avotiem bija smēlusies idejas pat jaunām medību metodēm un velkamās platformas izgatavošanai.

Jondalars izmantoja materiālus, kas atbilda viņa vajadzībām, un piemēroja darbarīkus jaunajām prasībām. Vīrietis lūdza Eilai padomu par sviežamo ieroci, jo sievietes prasme bija iegūta vairāku gadu ilgā pieredzē, bet drīz vien kļuva redzams, ka izgudrojums, kas tika meis­tarots - kaut arī tā pamatideja bija radusies no lingas -, bija pilnīgi jauna un unikāla ierīce.

Tiklīdz meistars bija izstrādājis pamatprincipus, viņš ķērās pie paša pīķa pārveidošanas, lai uzlabotu tā darbības sniegumu; Eila nebija pieredzējusi smalkajās pīķa mešanas niansēs, tāpat kā Jondalars labi nepārzināja lingas tehniku. Ar lielu iepriecinājumu Jondalars sievieti brīdināja, ka, tiklīdz viņš būs izgatavojis labus paraugus, viņiem abiem vajadzēs trenēties.

Lai ātrāk pabeigtu divu pīķu paraugus, Eila nolēma atļaut Jondalaram izmantot tos instrumentus, ko viņš tik labi pārzināja. Viņa pati gribēja izmēģināt citus viņa darbarīkus. Viņai vēl diez ko labi nevedās ar vīrieša apģērba izgatavošanu. Viņi kopā pavadīja dienas lielāko daļu, tāpēc Eilai tam neatlika laika; jaunā sieviete šim darbam varēja atlicināt vien agrās rīta stundas vai nakts melnumu, kamēr viņš gulēja.

Kamēr Jondalars strādāja un veica pēdējos darbus pie pīķu parau­giem, Eila uz klints pārkares iznesa ārā vīrieša veco apģērbu un jaunos, atlasītos materiālus. Dienas gaismā viņa varēja labāk saskatīt, kā vecie drēbju gabali tikuši sašūti kopā. Viņa uzskatīja šo paņēmienu par ļoti interesantu, un pašas drēbes sievieti tik ļoti ieintriģēja, ka viņa nolēma pagatavot arī sev kaut ko līdzīgu. Viņa necentās atdarināt smalkos krekla rotājumus un krokojumus, bet, uzmanīgi tos izpētījusi, nolēma, ka tas būtu viņai jauns izaicinājums, ar ko varētu nodarboties garajā, dīkajā ziemas sezonā.

No sava novērošanas punkta Eila varēja redzēt Jondalaru rosāmies upmalā un pļavā un, pirms viņš atgriezās alā, bija jau visu atkal rūpīgi noslēpusi. Bet tajā dienā, kad vīrietis uzskrēja augšā pa taciņu, lepni rā­dīdams divus pabeigtos piķu metējus, Eila tik tikko paspēja pabāzt viņa drēbju murskuli zem neuzkrītošas ādu kaudzes. Taču Jondalars bija tik pārņemts ar savu pabeigto darbu, ka neko citu sev apkārt neredzēja.

-     Eila, ko tu par to domā? Vai tas varētu izdoties?

Viņa paņēma vienu jauno ierīci no Jondalara rokām. Tas bija vien­kāršs, tomēr asprātīgs izgudrojums: plakans, šaurs koka gabals, ap­mēram uz pusi tik garš, cik pats pīķis, vidū ierievis, kur ielikt pīķi, un atbalsts, izgrebts āķa formā. Priekšpusē, katrā pīķa metēja pusē, bija piestiprinātas divas ādas cilpas pirkstu ielikšanai.

Sākumā metējs bija jātur horizontālā stāvokli, cauri ādas cilpām bija jāizbāž divi pirksti un vienlaikus jātur rokās metējs un pīķis, kas bija ielikts garajā ierievī un novietots pret atbalstu. Izmetot piķi, metēja priekšpuse bija jātur cilpās, tādējādi palielinot sviediena spēka trajekto­riju un liekot metēja aizmugurējai daļai pacelties augšā. Papildu sviras iedarbība palielināja ātrumu un spēku, ar kādu pīķis tika izmests no sviedēja.

-    Jondalar, es domāju, ka ir īstais laiks sākt trenēties.

Treniņi viņiem aizņēma augas dienas. Adas izbāznis, kas bija pielikts pie mērķa koka, no biežajiem caursitieniem izjuka, tā vietā tika uzlikts otrs. Šoreiz Jondalars uzzīmēja brieža kontūras. Abiem medniekiem, iegūstot profesionalitāti, neliela pielāgošanās pati diktēja savus notei­kumus. Katrs no viņiem izmantoja to ieroča lietošanas tehniku, ar kuru jau iepriekš bija pieradis medīt. Jondalara spēcīgi raidītajiem pīķiem bija tendence lidot augstāk; Eilas ieroči, vairāk mērķēti leņķī no sāniem, lidoja pa līdzenāku trajektoriju. Abi divi nedaudz pielaboja savu pīķu metēju tā, lai tas atbilstu individuālajam stilam.