Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

-    Tieši tāpēc vīrietis to dara, lai sieviete tā justos un lai pats tā jus­tos. Tieši tāpēc es gribu tev pieskarties, sniegt baudu tev un arī pats sev. Tā ir Mātes Baudas velte, ko Viņa sniedz saviem bērniem. Viņa mūs radīja, lai mēs šo baudu iepazītu, un mēs Viņu godinām, Viņas velti pieņemot. Eila, vai ļausi man sniegt Baudas velti tev?

Jondalars skatījās Eilā. Jaunās sievietes zeltainie mati, izjukuši uz zvērādas, iekļāva viņas seju. Viņas ieplestās acis, dziļas un maigas, dega ar slēptu liesmu un šķita asaru pilnas, it kā jebkuru bridi tās varētu iet pāri malām. Kad Eila pavēra muti, lai atbildētu, tā notrīcēja; viņa neatbildēja, bet pamāja.

Vīrietis noskūpstīja vienu aizvērto aci, tad otru un pamanīja asaru. Ar mēles galiņu viņš izgaršoja sāļo pilienu. Atvērusi acis, Eila pasmaidīja.

Noskūpstījis viņas degungaliņu, tad muti un katru krūtsgaliņu, Jonda­lars piecēlās kājās.

Sieviete vēroja, kā viņš pieiet pie pavarda un noņem no uguns uz iesma uzdurto cepeti un pagrūž lapās ietītās saknes prom no oglēm. Neko nedomādama, Eila gaidīja to, ko pati nezināja. Vīrietis bija licis viņai justies tā, kā viņa nekad nespēja iedomāties, ka viņas ķermenis var tā justies; viņā bija pamodusies neizskaidrojama iekāre un ilgas.

Ielējis krūzītē ūdeni, Jondalars to atnesa pie guļvietas. - Negribu, lai kaut kas mums traucētu, - viņš paskaidroja, - domāju, ka tu varbūt gribi padzerties.

Eila noraidoši pašūpoja galvu. Iedzēris malciņu, Jondalars nolika krū­zīti malā, tad, atraisījis gurnauta saiti, palika stāvam, skatīdamies uz sievieti; viņa iespaidīgais loceklis bija piebriedis un sacēlies. Eilas acīs varēja lasīt vienīgi uzticību un vēlēšanos, tajās nebija ne miņas no bailēm par iespaidīgo locekļa izmēru, kas dažkārt parādījās jaunākās sievietēs un arī vairs ne tik jaunās, kad viņas to pirmoreiz bija ieraudzījušas.

Apguļoties blakus Eilai, Jondalara acis veldzējās sievietes daiļumā. Viņas mati - mīksti, kupli, krāšņi; acis - dziļas un gaidošas; lieliskais augums - viss šajā skaistajā sievietē gaidīja viņa pieskārienu, viss gai­dīja, lai viņš atmodina viņā tās izjūtas, kuras viņš zināja tur esam. Vīrietis gribēja pēc iespējas ilgāk izbaudīt šo pirmo Eilas iepazīšanu. Šobrīd viņš jutās daudz vairāk uztraucies, nekā jebkad bija bijis Pirmās baudas rituāla laikā, atrodoties kopā ar tikko izveidojušos sievieti. Eila nezināja, ko gaidīt; neviens to viņai nebija gari un plaši izskaidrojis. Agrāk viņa bija tikusi vienīgi rupji izmantota.

"Ak, Doni! Palīdzi man visu izdarīt pareizi," Jondalars nodomāja, uz brīdi sajuzdams, ka drīzāk uzņemas milzīgu atbildību nekā ar priecīgu prātu nododas Baudas veltei.

Eila gulēja mierīgi, sievietei ne muskulītis nenodrebēja, tomēr viņa trīsēja. Viņa jutās tā, it kā jau veselu mūžību būtu gaidījusi kaut ko, ko nespēja izskaidrot un vārdos aprakstīt, bet ko šis vīrietis varēja viņai sniegt. Jau viņa acis vien spēja ielauzties dziļi sievietes dvēselē; viņa nespēja izskaidrot pulsējošo, trīcošo sajūtu, ko izraisīja viņa roku, mutes un mēles pieskāriens, tomēr Eila ilgojās saņemt vēl vairāk. Viņa sajutās tā, ka kaut kas nav pabeigts un izdarīts līdz galam. Kamēr Jondalars nebija viņai ļāvis izbaudīt garšu, sieviete savu izsalkumu nebija apzi­nājusies, bet, tiklīdz tas radās, to vajadzēja apmierināt.

Kad vīrieša acis bija pietiekami piesātinājušās ar sievietes kailumu, Jondalars tās aizvēra un atkal viņu noskūpstīja. Eilas mute bija pa­vērta un gaidoša. Viņa iesūca vīrieša meklējošo mēli savā mutē un piesardzīgi izmēģināja darboties ar savu mēli. Jondalars pacēla galvu un iedrošinoši uzsmaidīja. Vīrietis pielika pie lūpām bagātīgu, krāšņu sievietes matu šķipsnu un ar seju iejaucās biezajā, mīkstajā, zeltainajā matu kronī. Noskūpstījis viņas pieri, acis un vaigus, Jondalars gribēja iepazīt viņu visu.

Viņš sameklēja sievietes ausi, siltā elpa no jauna lika viņas augumam patīkami ietrīsēties. Paknibinājis auss ļipiņu, vīrietis to pasūca. Jonda­lars atrada jutīgos nervu galiņus uz Eilas kakla un rīkles, kas izraisīja patīkamas trīsas auguma iekšpusē tajās vietās, kur neviens nekad ne­bija vēl pieskāries. Vīrieša lielās, ekspresīvās un jutekliskās rokas viņu glāstīja un pētīja, pieskārās zīdainajiem matiem, vaigam un zodam, apvilka plecu un roku līnijas. Sasniedzis Eilas roku, Jondalars pielika to pie lūpām, noskūpstīja plaukstu un noglāstīja katru pirkstiņu, tad turpināja glāstīt rokas iekšpusi.

Sievietes acis bija aizvērtas, izbaudīdamas ritmiskos sajūtu uzplūdus. Viņa siltā mute sameklēja rētiņu kakla bedrītē, tad brauca zemāk starp krūtīm un apvilka vienas krūts kontūru. Ar mēli iezīmēdams arvien mazākus apļus un sasniedzis krūtsgaliņa aplīti, vīrietis sajuta, ka Eilas ādas struktūra mainās. Sieviete noelsās, kad viņš iesūca krūtsgaliņu mutē, un Jondalars pats sajuta cirkšņos pulsējam karstuma vilni.