Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Glāstot katru krūti, viņa roka pieskaņojās mēles kustībām un pirksti atklāja, ka krūtsgaliņš ir ciets un izslējies. Sākumā viņš to maigi pasūca, bet, kad Eila sniedzās viņam pretim, vīrietis sāka sūkt stiprāk. Viņa smagi elpoja un klusi vaidēja. Vīrieša elpa pieskaņojās sievietes vēlmei; viņš nebija pārliecināts, ka spēs vēl ilgāk noturēties. Pārtraucis Jondalars atkal paskatījās uz Eilu. Viņas acis bija aizvērtas un mute pavērta.

Viņš gribēja viņu visu, visu un uzreiz. Piespiedies viņas mutei, vīrietis iesūca Eilas mēli savā mutē. Atlaižot to, arī Eila, sekojot viņa piemēram, iesūca viņa mēli un sajuta vīrieša karstumu. Sameklējis atkal sievietes kaklu, viņš vilka mitrus apļus ap otru piebriedušo krūti, līdz sasniedza krūtsgaliņu. Alkdama un trīsēdama Eila tiecās viņam pretim, un viņš atbildēja ar ciešu apskāvienu.

Jondalara roka glāstīja Eilas vēderu, gūžas, tad nonāca pie iekšstilba. Sievietes stingrie muskuļi nedaudz saspringa, tad atbrīvojusies viņa paplēta kājas. Jondalars noglāstīja tumši zeltaino matiņu pauguriņu un sajuta siltu miklumu. Viņu pārsteidza paša spēcīgais atbildes trieciens cirkšņos. Cīnoties atgūt savaldību, viņš saglabāja mieru un gandrīz to atkal zaudēja, kad sajuta savā rokā vēl vienu mikluma uzplūdu.

Atstājis krūtsgaliņu, viņš ar roku apļoja sievietes vēderu un nabu. Sasniedzis pauguriņu, viņš paskatījās Eilā. Viņa saraustīti elsoja, sievie­tes mugura izliecās un gaidās saspringa. Viņa bija gatava. Noskūpstījis kaunuma pauguriņu, viņš sajuta sprogainos matiņus un noslīdēja ze­māk. Eila trīsēja, kad vīrieša mēle šaurās atveres augšdaļā atrada mazo izcilnīti, viņa iekliegdamās palēcās un pēc tam vaidot atkrita atpakaļ.

Kad viņš mainīja pozu un ar muti ieslīdēja starp sievietes kājām, Jondalara loceklis nepacietībā dedzīgi pulsēja. Pavēris ieloces, Jondalars ilgi un maigi tās izgaršoja. Eila vairs nedzirdēja, kādas skaņas pati izdod, jo bija pazudusi negaidītos izjūtu uzplūdos, kas strāvoja viņai cauri, kad vīrieša mēle izpētīja katru ieloci un krunciņu.

Lai savaldītu savu arvien pieaugošo vajadzību, Jondalars koncentrējās vienīgi uz Eilas baudu, sameklēja klitoru, kas bija mazs, bet pats baudas centrs, un sāka to stingri un ātri apļot. Kad sieviete locījās un elsoja no tādas ekstāzes, kādu nekad agrāk nebija izjutusi, vīrietis baidījās, ka ir sasniedzis paškontroles robežu. Ar diviem garajiem pirkstiem viņš iegāja miklajā atverē un no iekšpuses paspieda.

Pēkšņi Eila izlieca muguru un iekliedzās, Jondalars izgaršoja jaunu mikluma uzplūdu. Sievietes rokas sažņaudzās dūrēs un atlaidās, neap­zināti izdarīdamas konvulsīvas aicinošas kustības, kas pielāgojās viņas spazmatiskajai elpošanai.

-Jondalar! - viņa iesaucās. - Ak, Jondalar, man vajag… vajag tevi… vajag kaut ko… *

Vīrietis nostājās uz ceļiem un, sakodis zobus, pūlējās atturēties no straujām kustībām un ieiet viņā piesardzīgi. - Es cenšos… to izdarīt saudzīgi, - viņš ar grūtībām sacīja.

- Tas… man nesāpēs, Jondalar…

Tā bija taisnība! Īstenībā šī taču nebija viņas pirmā reize. Kad Eila izliecās, lai saņemtu viņu pretim, Jondalars atļāvās viņā ieiet. Nebija nekādas pretestības. Cerēdams sajust pretestību sievietes makstī, viņš iespiedās vēl dziļāk un juta locekli slīdam iekšā vēl dziļāk, sajuta viņas siltumu, miklās dzīles atveramies un viņu ieskaujam, līdz - viņam par pārsteigumu - Eila viņu uzņēma pilnībā. Viņš pavilkās atpakaļ un vēl­reiz dziļi viņā iegrima. Lai ievilktu viņu sevī pilnīgi, Eila ar kājām ap­skāva vīrieti. Vēlreiz izvilkdams locekli un par jaunu viņā iespiezdamies, viņš sajuta sievietes maksts brīnumaino pulsāciju, kas glāstīja viņa locekli visā garumā. Tas bija kas vairāk, nekā viņš bija gaidījis. Ar ne­ierobežotu aizrautību ieiedams viņā atkal un atkal, Jondalars beidzot ļāva vaļu pats savām vajadzībām.

-     Eila!… Eila!… Eila! - viņš izsaucās.

Spriedze sasniedza kulmināciju. Vīrietis sajuta, kā tā koncentrējas viņa cirkšņos. Viņš vēlreiz izvilka locekli. Eila sniedzās viņam pretim ar katru saspringto nerva galiņu un muskuli. Jondalars iegāja viņā, nododamies baudas kulminācijas sajūtai, pilnībā iegremdēdams savu vareno vīrietību sievietes karstajās dzīlēs. Abi saspringa, Eila izkliedza viņa vārdu, un, izdarīdams pēdējo grūdienu, Jondalars viņu piepildīja ar savu sēklu.

Brīdi, kas vilkās veselu mūžību, vīrieša zemās rīkles skaņas saplūda harmonijā ar sievietes elsām, kas ik pa brīdim atkārtoti izsauca viņa vārdu; abus caurstrāvoja baudas trīsas. Tad ar neizsakāmu atvieglojumu Jondalars sabruka virs sievietes.