Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Eila viņam piekļāvās. - Ak, Jondalar! Es jau domāju, ka esi aiz­gājis.

-    Eila, es esmu tepat. Esmu tev līdzās. - Viņš turēja sievieti apskautu, līdz viņa nomierinājās. - Vai tagad tev ir labāk? Atnesīšu tev tēju.

Ielējis krūzītē tēju, Jondalars to aiznesa Eilai. Pagaršojusi mazu mal­ciņu, viņa labprāt iedzēra arī vairāk. - Kas to pagatavoja? - viņa pa­interesējās.

-     Es. Gribēju tevi pārsteigt ar karstu tēju, bet tā vairs nav gluži karsta.

-    Tu to pagatavoji? Man?

-    Jā, pagatavoju to tev, Eila. Nekad nevienai sievietei agrāk neesmu to teicis, bet es tevi mīlu.

-     Mīli? - viņa pārjautāja. Viņa gribēja būt droša, ka Jondalars pa­tiešām domājis to pašu, ko sieviete nebija uzdrošinājusies cerēt. - Ko nozīmē vārds mīlēt?

-     Ko nozīmē…? Jondalar! Tu uzpūtīgais muļķi! - Vīrietis piecēlās kā­jās. - Tu, lielais Jondalars, tas, kuru grib iegūt ikviena sieviete. Tu to biji sev iestāstījis, tik rūpīgi glabādams šo vienu vārdu, ko visas sievietes alka dzirdēt. Tu lepojies pats ar sevi, ka nevienai vēl nebiji to teicis. Tagad tu beidzot esi iemīlējies - un tu pat pats sev nespēji to atzīt. Doni to vajadzēja tev pateikt sapnī! Jondalars beidzot grasās šo vārdu izteikt, grasās atzīt, ka viņš mīl sievieti. Tu jau gandrīz vai gaidīji, ka sieviete no pārsteiguma paģībs, bet viņa pat nezina šī vārda nozīmi!

Eila apjukumā vēroja, kā vīrietis, skandinādams skaļas frāzes par mīlestību, soļo šurpu turpu pa alu. Viņai bija tas vārds jāiemācās.

-    jondalar, ko nozīmē vārds mīlestība? - Eila izskatījās nopietna un izklausījās nedaudz aizkaitināta.

Viņš nokrita ceļos sievietes priekšā. - Tas ir vārds, ko man jau sen vajadzēja tev izskaidrot. Mīlestība ir jūtas, kas tev rodas pret cilvēku, kas tev patīk. Tās ir tās pašas jūtas, ko māte izjūt pret bērniem vai vīrietis pret savu brāli. Starp vīrieti un sievieti šīs jūtas nozīmē to, ka viņi viens otram tik ļoti patīk, ka vēlas mūžu pavadīt kopā un nekad nešķirties.

Aizvērusi acis, Eila juta, ka, dzirdot šos vārdus, viņas lūpas sāk trīcēt. Vai viņa bija dzirdējusi pareizi? Vai viņa bija sapratusi pareizi?

-    Jondalar, - Eila iesāka savu sakāmo. - Es to vārdu nezināju, bet sapratu šī vārda jēgu. Es to sapratu tajā brīdī, kad tu ieradies, un, jo ilgāk tu šeit uzturējies, jo labāk es šo vārdu izpratu. Tik daudz reižu es biju gribējusi uzzināt vārdu, ar kuru varētu izteikt šādas jūtas. - Jaunā sieviete atkal aizvēra acis, bet nespēja apvaldīt prieka un atvieglojuma asaras. - Jondalar, arī es… mīlu.

Piecēlies kājās, vīrietis piecēla kājās arī Eilu un, maigi noskūpstījis, apskāva viņu kā jaunatrastu dārgumu, ko nevēlētos ne salauzt, ne pa­zaudēt. Eila piekļāvās Jondalara krūtīm un turēja viņu tik cieši, it kā tas būtu sapnis un, ja viņa palaistu Jondalaru vaļā, vīrietis varētu izgaist. Jaunais Zelandoni vīrietis skūpstīja viņas lūpas un seju, kas bija sāļa no asarām, un, kad Eila piekļāva galvu viņa plecam, viņš paslēpa seju zeltainajā matu vilnī, lai nosusinātu pats savas asaras.

Jondalars nespēja parunāt. Viņš spēja vienīgi turēt Eilu un brīnīties par savu neticamo laimi, ka bija viņu atradis. Viņam bija jāaizceļo uz otru pasaules malu, lai atrastu sievieti, kuru viņš spētu iemīlēt, un

tagad vairs nekas viņu nepiespiedīs Eilu pamest.

* * *

-     Kāpēc mēs nevaram palikt šeit? Šī ieleja ir tik bagātīga. Ja būsim divatā, mums būs daudz vieglāk. Mums ir pīķu metēji, un Vīnija ir liels atspaids. Arī Skrējējs ar laiku būs noderīgs, - Eila izteica savas domas.

Abi jaunieši tāpat, bez nekāda iemesla, pastaigājās pa pļavu, lai parunātos. Viņi jau bija savākuši visas sēklas, ko Eila bija gribējusi sa­vākt; nomedījuši un izkaltējuši pietiekami daudz gaļas, lai pietiktu visai ziemai; novākuši un nolikuši glabāties nogatavojušos augļus un saknes, kā ari ārstniecības augus zālēm un sagādājuši dažnedažādus materiālus ziemas nodarbēm. Eila gribēja izmēģināt roku apģērba izdaiļošanā, un Jondalars domāja, ka varētu izgrebt dažas spēļu figūriņas un iemācīt Eilai kādu spēli. Bet jaunās sievietes īstākais iepriecinājums bija tas, ka Jondalars viņu mīlēja - viņa vairs nebūs viena.

-    Šī ir skaista ieleja, - vīrietis piekrita. "Kāpēc gan nepalikt šeit kopā ar Eilu? Tonolans bija gribējis palikt kopā ar Džetamio," Jondalars tur­pināja savu domu gājienu. Bet viņi nebija tikai divi vien. Cik ilgi viņš izturēs dzīvošanu noslēgtībā bez citiem cilvēkiem? Eila bija dzīvojusi viena trīs gadus. Viņiem nevajadzētu dzīvot vientulībā. Ņemsim par piemēru Dalanaru! Viņš iekārtoja jaunu alu, bet sākumā viņam bija tikai Jerika un viņas mātes vīrietis Hokamans. Vēlāk viņiem pievienojās arvien vairāk ļaužu un sāka dzimt bērni. Tagad jau viņi plāno nodibināt otru Lanzadoni alu. Kāpēc tu nevari nodibināt jaunu alu, tāpat kā to izdarīja Dalanars? Varbūt tu to vari, Jondalar? Bet, lai ko tu arī pasāktu, tu to darīsi kopā ar Eilu.