Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Eila! Lūk, kur tu esi! Kas tas bija par dzērienu, ko tu man iedevi? - viņš jautāja, tuvodamies jaunajai sievietei.

Eila atkāpās soli atpakaļ. - Pelašķi ar lucernu un nedaudz aveņu lapu un…

-     Nezij! Vai dzirdēji? Uzzini recepti, kā to taisa. Tā kā ar roku no­ņēma manas galvassāpes! Tagad jūtos kā no jauna piedzimis! - Taluts pavērās apkārt. - Nezij?

-    Viņa kopā ar Ridagu aizgāja uz upi, - Talija skaidroja. - Šorīt viņš izskatījās saguris, un Nezija nedomāja, ka viņam vajadzētu doties tik tālu. Bet Ridags sacīja, ka gribot iet viņai līdzi… īsti neesmu pārliecināta, vai tā bija tā zīme, ko viņš rādīja. Es apsolīju iet līdzi un palīdzēt viņai atnest atpakaļ Ridagu vai ūdeni. Es jau dodos uz turieni.

Talijas sacītais pievērsa Eilas uzmanību vairāk nekā tikai viena iemesla dēļ. Viņa bija nobažījusies par bērnu, bet vēl vairāk - jaunā sieviete

Talijas attieksmē pret puiku pamanīja skaidri redzamas izmaiņas. Tagad viņš bija Ridags, ne tikai "puika", un Talija runāja par to, ko viņš bija sacījis. Ridags viņas acīs bija kļuvis par personību.

-     Nu… - Taluts uz brīdi apjuka, pārsteigts par to, ka Nezija neatra­dās viņa tik pierastajā redzeslokā, tad, pats sev pārmezdams, ka bija to gaidījis, iesmiedamies, jautāja: - Eila! Vai tu man nepastāstīsi, kā to gatavo?

-    Jā, - jaunā zāļu sieva apsolīja. - Labi.

Vadonis izskatījās iepriecināts. - Ja vēl kādreiz grasos izbrūvēt bou­zu, tad man vajadzētu zināt, kā nākamajā rītā izārstēties no galvas­sāpēm.

Eila pasmaidīja. Par spīti vadoņa raženajam augumam, sarkanma­tainajā milzenī jautās kas ļoti mīļš un sirsnīgs. Jaunā sieviete nebūt nešaubījās: ja Talutu nokaitinātu, viņš varētu būt arī briesmīgs. Viņš bija tikpat izveicīgs un ātrs, cik stiprs; vīram noteikti netrūka arī savas gudrības, tomēr vadoņa raksturā bija arī sava daļa maiguma. Viņam nepatika dusmoties. Kaut arī viņš labprāt pajokoja par citiem, tikpat bieži viņš smējās arī par savām vājībām. Taluts ar patiesām rūpēm risināja savu ļaužu ikdienas problēmas, un Lauvas apmetnes vadoņa līdzcietība bija izdaudzināta tālu ārpus šī mitekļa robežām.

Pēkšņi visu ļaužu uzmanība tika pievērsta upei, no kurienes atska­nēja spalgs kliedziens. Pametusi skatienu tajā virzienā, Eila sāka skriet lejup pa nogāzi; vairāki cilvēki viņai sekoja. Nezija bija nometusies ceļos pie maza ķermenīša un bēdās vaimanāja. Talija stāvēja viņai blakus, izskatīdamās satriekta un bezpalīdzīga. Pieskrējusi klāt, Eila konstatēja, ka Ridags ir zaudējis samaņu.

-     Nezij? - ar savu sejas izteiksmi Eila viņai jautāja, kas bija noti­cis.

-    Mēs gājām augšā pa nogāzi, - Nezija skaidroja. - Ridagam bija grūti paelpot. Tāpēc izlēmu, ka labāk nesīšu viņu uz rokām; noliekot ūdens somu, izdzirdēju viņu sāpēs iekliedzamies. Pacēlusi acis, ieraudzīju viņu šeit tā guļam.

Jaunā zāļu sieva noliecās un uzmanīgi pārbaudīja mazo zēnu, pie­liekot pie viņa krūtīm savu roku un pēc tam arī ausi un pataustot viņa kaklu pie zoda. Ar satrauktu skatienu Eila pavērās Nezij ā un tad pa­griezās pret apmetnes sieviešu kārtas vadoni.

-     Talij, aiznes Ridagu uz mītni, uz Mamuta pavardu! Pasteidzies! - viņa nokomandēja.

Uzskrējusi augšā, jaunā zāļu sieva izbrāzās cauri velvētajai ieejai. Pieskrējusi pie savas gultas, viņa parakņājās pa savām mantām, līdz atrada neparasto somiņu, kas bija izgatavota no vienas veselas ūdrādas. Izgāzusi tās saturu uz gultas, viņa satraukti cilāja dažādas mazas tur­ziņas un mazus sainīšus, pētīdama to formu un saturu, kā ari aukliņu, ar kuru tie bija sasieti, un tajā iesieto mezglu daudzumu.

Eilas domas joņoja nenormālā ātrumā. "Tā ir viņa sirds. Zinu, ka problēma slēpjas viņa sirdi. Sirdspuksti neizklausījās pareizi. Ko man darīt? Es neko daudz par sirdi nezinu. Nevienam Bruņa klanā nebija sirds problēmu. Man jāatceras, ko Iza man skaidroja. Ari vēl viena zāļu sieva klanu Sapulcē par to runāja, viņas klanā bija divi cilvēki ar sirds problēmām. Vispirms jāpadomā - Iza allaž ieteica noteikt, kāda tieši ir problēma. Viņš ir bāls un uztūcis. Zēnam ir problēmas ar elpošanu, un viņš izjūt sāpes. Pulss ir vājš. Sirdij ir jāstrādā spēcīgāk, jāizdara stip­rāki grūdieni. Ko šajā gadījumā labāk izmantot? Varbūt velnābolu? Nē, šķiet, tomēr ne. Kā būtu ar dzeguzeni? Vai varbūt beladonnu? Driģenes? Uzpirkstiti? Uzpirkstlti… uzpirkstltes lapas. Tā ir ļoti stipra. Tā var viņu nogalināt. Bet viņš nomirs, ja neiedošu kaut ko pietiekami stipru, lai viņa sirds atkal normāli darbotos. Cik daudz man to izmantot? Vai man to uzvārīt vai izmērcēt? Ak, kaut es atcerētos, kā Iza to darīja! Kur ir manas uzpirkstltes? Vai tad man to nav?"

-     Eila, kas noticis? - Pacēlusi acis, jaunā zāļu sieva ieraudzīja sev blakus Mamutu.