Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Zēnam otrreiz dziļi ievelkot elpu, jaunā zāļu sieva pamanīja nelielu sārtumu slimnieka vaigos, un viņas uztraukums nedaudz atslāba. Mū­zikas ritms atsāka skanēt, šoreiz jau citā tempā; ieraudājās kāds bērns, un bija dzirdama balsu murdoņa. Nolikusi krūzīti, Eila pārbaudīja pulsu pie zēna kakla un pataustīja viņa krūtis. Tagad viņš elpoja daudz vieglāk un neizjūta tik lielas sāpes. Pacēlusi acis, zāļu sieva ieraudzīja Neziju, kas smaidīja caur asarām. Viņa nebija viena.

Eila turpināja turēt zēnu sev klēpī, līdz pārliecinājās, ka viņš guļ ērtā pozā, un pēc tam turpināja viņu auklēt, jo pati tā gribēja. Ja pa pusei pievēra acis, tad gandrīz vai varēja aizmirst par apkārt stāvošajiem ap­metnes ļaudīm. Jaunā sieviete gandrīz vai varēja iztēloties, ka šis zēns, kas bija tik līdzīgs viņas pašas dēlam, patiešām ir tas bērns, kuru viņa dzemdējusi. Asaras, kas ritēja pār Eilas vaigiem, tika lietas viņas pašas un dēla dēļ, kuru viņa tik dedzīgi vēlējās redzēt, kā ari mazā puisēna dēļ, kas atdusējās viņas rokās.

Beidzot Ridags aizmiga. Izciestās mokas bija ņēmušas savu tiesu gan no zēna, gan pašas Eilas. Pacēlis bērnu uz rokām, Taluts viņu aiznesa uz savu pavardu un ielika gultā, bet Jondalars palīdzēja Eilai piecelties. Zelandoni vīrietis turēja jauno sievieti apskautu, viņa tam piekļāvās, juzdamās iztukšota un pateicīga par atbalstu.

Vairumam sanākušo apmetnes ļaužu acīs mirdzēja atvieglojuma asa­ras, bet viņiem bija grūti atrast piemērotuš vārdus. Ļaudis nezināja, ko sacīt sievietei, kas bija izglābusi bērnu. Viņi smaidīja, atzinīgi māja ar galvu, sirsnīgi pieskārās un murmināja kaut ko, ko bija grūti saprast. Eilai tas bija vairāk nekā pietiekami. Tajā brīdī viņa justos neērti, ja kāds būtu pārāk daudz runājis vai viņu slavējis.

Pēc tam kad Nezija bija pārliecinājusies, ka Ridags ir ērti noguldīts, viņa devās aprunāties ar Eilu. - Es jau domāju, ka viņš no mums ir aizgājis. Nespēju noticēt, ka viņš tikai guļ, - viņa sacīja. - Tās zāles patiešām bija labas.

Eila pamāja. - Jā, bet stipras. Viņam tās vajadzētu dzert katru dienu, tikai nedaudz, kopā ar citām zālēm. Es tās pagatavošu. Tās būs jāga­tavo kā tēja, tikai nedaudz jāpavāra. Es parādīšu. Iedod viņam izdzert mazu krūzīti no rīta un vēl vienu pirms gulētiešanas. Pa nakti viņam būs vairāk jāčurā, līdz pāries uztūkums.

-    Eila, vai tās zāles palīdzēs viņam atveseļoties? - Nezija jautāja ar cerībām balsi.

Jaunā zāļu sieva pasniedzās pēc viņas rokas un tieši ieskatījās sie­vietei acīs.

-     Nē, Nezij. Nekādas zāles nepalīdzēs viņam atveseļoties, - viņa atbildēja pārliecinošā balsī, kurā ieskanējās bēdīga nots.

Pieņemdama Eilas atbildi, Nezija nolieca galvu. Viņa jau to visu laiku bija zinājusi, bet Eilas zāles bija panākušas tik brīnumainu atveseļoša­nos, ka viņa nespēja nenoticēt brīnumam.

-    Zāles palīdzēs. Tās liks Ridagam justies labāk. Viņam tik ļoti vairs nesāpēs, - jaunā sieviete turpināja. - Bet šo zāļu man nav daudz. Lie­lāko daļu zāļu atstāju ielejā. Nebiju domājusi, ka tik ilgi būsim prom. Mamuts pazīst uzpirkstītes, varbūt ari viņš tās ir salasījis.

Viedais vīrs ierunājās: - Eila, mans talants izpaužas Meklēšanā. Man nepiemīt īpaši lielas dziednieka iemaņas, bet Vilka apmetnes mamuts ir labs dziednieks. Pēc tam kad laiks noskaidrosies, varam kādu aizsūtīt, lai apjautājas, vai viņam nav šīs zālītes. Tomēr tas aizņems vairākas dienas.

Jaunā zāļu sieva cerēja, ka viņai būs tik daudz sirdi stimulējošo uz­pirkstlšu lapu, lai pietiktu līdz tam laikam, kad kāds sadabūs vairāk, bet viņa ļoti nožēloja to, ka nebija paņēmusi līdzi pārējās sagatavotās zāles. Viņa nebija droša par kāda cita metodēm. Eila vienmēr bija loti uzma­nīgi un lēni kaltējusi lielās, pūkainās uzpirkstīšu lapas vēsā un tumšā vietā, lai pēc iespējas vairāk saglabātu šo zāļu ārstniecisko iedarbību. Zāļu sieva vēlējās, kaut tagad viņai pie rokas būtu viss rūpīgi sagata­votais zāļu tēju arsenāls, bet tās bija palikušas viņas mazajā alā ielejā.

Mācīdamās no Izas, ari Eila allaž nēsāja līdzi savu zāļu somu, kurā atradās īpaši kaltētas koku mizas, lapas, ziedi, augļi un sēklas. Tas no­derēja pirmās palīdzības sniegšanā. Kaut arī viņa bija dzīvojusi viena un īsti nebija, kur to visu izmantot, jaunās sievietes alā atradās dažādu zālīšu uzkrājumi. Augu vākšana vasaras beigās bija kļuvusi viņai par pieradumu, kas veidojies Izas mācības rezultātā. Tā bija gandrīz vai pati par sevi saprotama nodarbe, gluži kā staigāšana. Eila bija iepazinusi savas vides augu valsti un zināja tās dažādo lietojumu - sākot no šķiedrām virvju pīšanai un beidzot ar to izmantošanu ēdiena gatavo­šanā, bet visvairāk jauno zāļu sievu interesēja tieši augu ārstnieciskais izmantojums. Jaunā sieviete nespēja paiet garām nevienam pazīstamam augam ar ārstnieciskām īpašībām, to nesavācot, un tādus augus viņa pazina simtiem.

Eila tik labi pārzināja augu valsti, ka viss jaunais un nezināmais viņu piesaistīja. Šajos nepazīstamajos augos viņa meklēja līdzību ar jau izmantotajiem un lielos vilcienos izprata to lietojumu.