Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Latijas klātbūtne bija uz laiku pārtraukusi abu sarunu par došanos projām, un Jondalars bija par to pateicīgs. Jaunais Zelandoni vīrietis juta, ka bija pateicis vairāk, nekā būtu gribējis, turklāt pateicis to ne­glītā veidā, un tagad bija apjucis par saviem skarbajiem vārdiem. Viņš negribēja, ka Eilai būtu jāpiedzīvo šādas situācijas. Ja viņa tūlīt pat dosies atpakaļ uz ieleju, tad varbūt vairs nekad negribēs to atstāt. Lai kā arī viņš Eilu mīlētu, jaunais vīrietis nebija par sevi drošs, vai spētu atlikušo dzīvi pavadīt, nesatiekot nevienu cilvēku. Viņš saprata, ka ari Eila to nespētu, un pie sevis nodomāja, ka īstenībā viņa labi satiek ar visiem cilvēkiem. Viņai nebūtu nekādu grūtību pielāgoties jebkurai videi, pat ne Zelandoni ciltī. Ja vienīgi Eila nerunātu par… bet viņai ir taisnība. Ko gan lai nabaga sieviete saka, kad viņai jautā par izcelša­nos? Jondalars nojauta: ja vestu Eilu sev līdzi uz mājām, arī tur visi vēlētos to uzzināt.

-     Eila! Vai tu vienmēr sukā lāstekas ārā no viņu spalvas? - Latija gribēja zināt.

-     Nē, ne vienmēr. Dzīvojot ielejā, zirgi sliktā laikā uzturējās alā. Šeit viņiem nav, kur palikt, - Eila atbildēja. - Kad laiks noskaidrosies, es drīz došos prom, atpakaļ uz ieleju.

Mājokļa iekšpusē Nezija bija izgājusi cauri ēdiena gatavošanas pa­varda teritorijai un atradās jau priekštelpā, lai ietu laukā, bet, tuvojoties izejas arkai, viņa izdzirdēja šo sarunu un apstājās, lai ieklausītos. Viņa jau bija baidījusies, ka pēc vakardienas skandāla Eila droši vien vēlēsies doties prom, un tas nozīmētu, ka ne Ridagam, ne pārējiem apmetnes iemītniekiem vairs nebūtu nevienas zīmju mācības stundas. Sieviete jau bija pamanījusi atšķirību ļaužu attieksmē pret Ridagu tagad, kad varēja ar viņu sarunāties. Protams, izņemot Frabeku. "Tagad man žēl, ka lūdzu Talutam atļauju viņiem mums pievienoties… tikai… kur gan tagad Frabeks atrastos, ja nebūtu to lūgusi? Fralijai nepavisam nav labi, šī grūtniecība viņai ir smaga."

-    Eila, kāpēc tev jādodas prom? - Latija vaicāja. - Mēs varētu viņiem arī šeit uztaisīt patvērumu.

-     Viņai taisnība. Nemaz nebūtu grūti uzsliet telti vai nojumi, vai kaut ko pie ieejas mītnē, lai pasargātu zirgus no skarbajiem vējiem un sniega, - Jondalars piebilda.

-     Domāju, ka Frabekam nepatiktu, ka dzīvnieki atrodas tik tuvu, - Eila iebilda.

-     Frabeks ir vienīgais, kas tā uzskata, Eila, - Jondalars neatlaidās.

-     Bet Frabeks pieder pie Mamutu cilts, taču es ne.

Neviens šo apgalvojumu neatspēkoja, bet Latija nosarka no kauna par visu apmetni.

Iekšpusē, noklausījusies sarunu, Nezija steidzās atpakaļ uz Lauvas pavardu. Taluts, tikko pamodies, atgrūda zvērādas un, pārkāris savas milzīgās kājas pāri gultas paaugstinājumam, apsēdās. Pakasījis bārdu un ar plašu žestu izstaipījis rokas, vadonis pavēra muti, lai sulīgi no­žāvātos, tad savilka sāpīgu grimasi un uz brīdi saķēra galvu rokās. Paskatījies augšup, Taluts ieraudzīja Neziju un muļķīgi pasmaidīja.

-     Vakar būšu par daudz iedzēris bouzu, - lielais vīrs paziņoja. Pie­cēlies kājās, viņš pasniedzās pēc savas tunikas un uzvilka to mugurā.

-    Talut, Eila plāno doties prom, tiklīdz laiks noskaidrosies, - Nezija sacīja.

Lielais vīrs saviebās. - Es jau baidījos, ka tā notiks. Žēl gan. Biju cerējis, ka viņi pārziemos kopā ar mums.

-     Vai nevar ko darīt lietas labā? Kādēļ gan Frabeka sliktā rakstura dēļ viņiem būtu jādodas prom, ja visi pārējie vēlas, lai viņi paliek?

-     Nezinu, ko lai iesāk. Nezij, vai esi ar viņu aprunājusies?

-    Nē. Dzirdēju, kā viņi ārā sarunājās. Eila stāstīja Latijai, ka šeit nav vietas, kur zirgi varētu patverties, tie bija sliktā laikā pieraduši dzīvot alā kopā ar Eilu. Latija sacīja, ka mēs varētu uztaisīt zirgiem pajumti, un Jondalars ierosināja, ka tā varētu būt telts vai kas tamlīdzīgs, kas atrastos pie ieejas. Tad Eila sacīja, ka Frabekam nepatiktu, ka viņam tik tuvu atrastos dzīvnieki, un es zinu, ka ar to viņa nedomāja zirgus.

Taluts devās uz izeju, un Nezija gāja viņam līdzi. - Varbūt mēs varētu kaut ko zirgiem sameistarot? - viņš prātoja. - Bet, ja Eila vēlas doties prom, tad mēs nedrīkstam viņu piespiest palikt. Viņa pat nepieder pie Mamutu cilts, un Jondalars ir Zel… Zella… lai nu kā tur bija.

Nezija viņu apturēja. - Vai mēs nevarētu Eilu pieņemt Mamutu ciltī? Viņa saka, ka viņai nav savu ļaužu. Mēs varētu viņu adoptēt, pēc tam tu un Talija varētu noorganizēt ceremoniju, kas uzņemtu viņu Lauvas apmetnē.

Taluts ieturēja pauzi un pārdomāja piedāvājumu. - Nezinu gan, Ne­zij. Nevar taču kuru katru padarīt par Mamutu cilts locekli. Visiem būs jādod piekrišana, un mums vajadzēs kādu labu pamatojumu, lai Vasaras sapulcē to izskaidrotu Padomei. Turklāt tu sacīji, ka viņa dodas projām, - to pateicis, Taluts atbīdīja priekškaru un teciņiem aizskrēja uz gravu.