Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Kad kāds tiek pieņemts ciltī, pie mums ir tradīcija apdāvināties, - Mamuts skaidroja, - jāapmainās dāvanām. Tas cilvēks, kas tiek pie­ņemts, saņem no visiem dāvanas, un tā pavarda vārdā, kas šo cilvēku pieņem, tiek pasniegtas dāvanas pārējiem apmetnes pavardiem. Šīs dāvanas var būt mazas, tikai simboliskas apmaiņas veltes, bet var būt arī diezgan vērtīgas. Tas ir atkarīgs no apstākļiem.

-    Manuprāt, uguns akmeņi ir pietiekami vērtīgi, lai pietiktu kā dā­vana katram pavardam, - Taluts sacīja.

-    Talut, es tev piekristu, ja Eila jau piederētu pie Mamutu cilts un viņas vērtība būtu zināma, - Talija izteica savu viedokli, - bet šajā gadījumā mēs cenšamies noteikt viņas līgavas pūra vērtību. Visa ap­metne būs vienīgi ieguvēja, ja mēs viņai noteiksim augstu maksu par līgavas pūru. Tā kā Jondalars ir atteicies pievienoties mūsu ciltij, vismaz pagaidām… - Talija pasmaidīja, lai pierādītu, ka netur uz Zelandoni vīrieti ļaunu prātu, smaids bija koķetīgs un ne mazākā mērā bikls. Tas apliecināja Talijas pārliecibu, ka viņa sevi uzskata par pievilcīgu un iekārojamu sievieti. - Es labprāt ziedošu dažas dāvanas no savas puses, lai būtu, ko izdalīt cilvēkiem.

-     Kādas dāvanas? - Eila pajautāja.

-    Ak nu vienkārši dāvanas… tās var būt daudz un dažādas, - Talija skaidroja. - Ļoti labi noder kažokādas un apģērbs… tunikas, bikses, zābaki vai ari ādas gabali, no kuriem tos pagatavot. Dīgija māk ļoti skaisti krāsot ādas. Kaklarotu pagatavošanai un apģērbu izdaiļošanai derēs ari dzintars, gliemežvāki un kaula krelles. Diezgan vērtīgi skaitās arī vilku un citu gaļēdāju ilkņi. Tāpat arī dažādi kaula grebumi. Krams, sāls… ēdiens ir laba lieta, ko dāvināt, īpaši, ja to var uzglabāt, kā arī tādas labi uztaisītas lietas kā grozi, paklājiņi, jostas, naži. Manuprāt, ļoti svarīgi ir iedot pēc iespējas vairāk dāvanu, jo, kad Vasaras sapulcē mūsu ļaudis savas dāvanas izrādīs pārējām apmetnēm, tas apliecinās to, ka esi bagāta, un tas noteiks tavu stāvokli. Un tas vairs nebūs svarīgi, ka vairums tavu dāvanu būs sagādājuši Taluts un Nezija.

-     Ne tev, ne Talutam, ne Nezijai nav nekas manā vietā jādod. Man pašai ir savas lietas, ko uzdāvināt, - Eila iebilda.

-    Jā, nu, protams, tev ir uguns akmeņi. Un tie ir paši vērtīgākie, bet akmeņi neizskatās diez ko iespaidīgi. Vēlāk ļaudis sapratis to vērtību, bet pirmais iespaids ir tas svarīgākais.

-    Talijai ir taisnība, - Nezija sacīja. - Daudzas jaunas sievietes pavada vairākus gadus, gatavodamas un uzkrādamas dāvanas, lai būtu, ar ko savās kāzās vai uzņemšanas ceremonijā apdāvināt ļaudis.

-     Vai tad Mamutu ciltī ir uzņemts tik daudz ļaužu? - Jondalars apjautājās.

-     Ne jau svešinieki, - Nezija sacīja, - bet dažas Mamutu apmetnes uzņem ļaudis no citām apmetnēm. Katrā apmetnē vajadzīgs brālis un māsa, lai būtu par apmetnes vadoņiem, bet ne jau katram vīrietim tā paveicies, ka viņam ir tāda māsa kā Talija. Ja kaut kas notiek ar vienu vai otru vadoni vai arī ja jaunā sieviete vai vīrietis grib dibināt paši savu apmetni, tad apmetnē var pieņemt jaunu brāli vai māsu. Bet ne­uztraucies, Eila. Man ir daudzas lietas, kuras tu varēsi citiem uzdāvināt, un pat Latija piedāvāja dažas no savām uzkrātajām dāvanām.

-    Bet, Nezij, man pašai ir savas mantas, ko varu uzdāvināt. Manā alā, ielejā, atrodas daudz dažādu lietu, - Eila sacīja. - Vairākus vientulības pilnas gadus esmu pavadījusi, gatavodama dažādus izstrādājumus.

-     Tev nevajag doties atpakaļ uz turieni… - Talija iebilda, pie sevis domādama: "Lai kas arī Eilai tai alā būtu, ņemot vērā viņas plakangal- vju izcelsmi, tas noteikti būs kaut kas primitīvs. Kā gan lai es jaunajai sievietei pieklājīgi pasaku, ka viņas darinātās lietas varbūt nemaz nebūs piemērotas? Viņa varētu apvainoties."

-     Es gribu doties uz ieleju, - Eila uzstāja. - Man ir vajadzīgas ari vēl citas mantas. Mani ārstniecības augi. Uzkrātie barības krājumi un zirgu barība. - Jaunā sieviete pagriezās pret Jondalaru. - Es gribu do­ties tiem pakaļ.

-     Domāju, ka mēs to varētu izdarīt. Ja pasteigsimies un ceļā nekur neapstāsimies, varētu izdoties… ja laiks noskaidrosies.

-     Parasti pēc pirmā aukstuma viļņa, tāda kā tagad, laiks kļūst jau­kāks, - Taluts paziņoja. - Tomēr to nekad nevar zināt. Tas var jebkurā bridi atkal mainīties.

-    Nu, ja laiks kļūs labāks, tad varbūt riskēsim un dosimies uz ieleju, - Jondalars ieminējās, un par to tika apbalvots ar vienu no Eilas burvī­gajiem smaidiem.

Arī viņš tur gribēja paņemt pāris lietu. Tie uguns akmeņi bija atstā­juši lielu iespaidu, un akmeņainā krastmala Eilas ielejas upes likumā bija ar tiem kā nosēta. Jondalars cerēja, ka kādu dienu viņš varēs at­griezties pie saviem ļaudīm un dalīties ar viņiem visā, ko bija iemācījies un atklājis: ar uguns akmeņiem, piķu metēju, un Dalanaram parādīs Vimeza triku ar krama karsēšanu. Reiz, kādu dienu…

-     Steidzieties atpakaļ! - Nezija nosauca pakaļ, ar roku mādama at­vadas.