Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Visi apmetnes ļaudis izmantoja izdevību izrādīt savus greznos tēr­pus, un Eila ļoti centās visu laiku neblenzt te uz vienu, te uz otru. Mamutu cilts ļaužu tunikas bija dažāda garuma, gan ar piedurknēm, gan bez tām, apģērba krāsu gamma bija pati krāšņākā un ar atšķirī­giem rotājumiem. Vīru tunikas parasti bija īsākas, krāšņāk izrotātas, un greznas bija arī cepures. Sievietes pārsvarā deva priekšroku V veida tunikas apakšmalai, kaut arī Talijas tunika vairāk izskatījās pēc apjozta krekla, nēsājama virs biksēm. To klāja izsmalcināti un mākslinieciski zīmējumi, krelles, gliemežvāki, dzīvnieku zobi, gravēts ziloņkauls un ļoti daudz smagnēju dzintara gabalu. Kaut ari sieviešu līnijas vadonei galvā nebija cepures, viņas mati bija tik izsmalcināti sakārtoti un iz­greznoti, ka gandrīz vai izskatījās pēc cepures.

Bet salīdzinājumā ar pārējām Krouzijas tunika izskatījās pati oriģi­nālākā. Tai nebija parastās aizdares priekšpusē, tā bija piegriezta pa diagonāli; šķērsām tunikas priekšējai daļai tās labajos sānos bija noapa­ļots iegriezums un kreisajos - noapaļots izgriezums. Tomēr vispārstei­dzošākā bija tunikas krāsa. Tā bija balta, ne pelēkbalta vai ziloņkaula krāsā, bet spilgti balta, ar bārkstīm un citu dekorējumu starpā izšūta ar lielās ziemeļu dzērves baltajām spalvām.

Pat bērni bija saposti ceremonijai. Ieraudzījusi Latiju stāvam maliņā baram, kas bija sapulcējies ap viņu un Dīgiju, Eila palūdza meiteni pienākt tuvāk un parādīt savu tērpu, īstenībā aicinādama viņu pievie­noties. Savukārt Latija izteica komplimentus Eilas kreļļu un gliemežvāku izkārtojumam, kurus Dīgija bija viņai iedevusi, un nodomāja, ka arī viņai vajadzētu pamēģināt šīs rotas nēsāt tādā veidā. Eila smaidīja.

Viņa nebija varējusi izdomāt, kā šis rotaslietas izmantot, un beidzot bija visas virtenes savijusi kopā un aplikusi ap galvu pāri pierei, tāpat kā nēsāja lingu. Latija tika ātri iesaistīta vispārējā ķircināšanā un kautri pasmaidīja, kad Vimezs viņai izteica komplimentu, ka meitene šovakar esot daiļa, - tas bija dāsns kompliments no tik mazrunīga vīra kā Vi­mezs. Tiklīdz Latija bija pievienojusies šim bariņam, ari Ridags veikli vien sekoja viņai pa pēdām. Eila paņēma puiku klēpī. Ridaga tunika bija pašūta pēc tāda paša parauga kā Talutam, tikai mazāk izdekorēta. Zēns nebūtu varējis panest tik lielu svaru. Taluta svētku drānas svēra daudzreiz vairāk par pašu Ridagu. Tikai daži stiprākie vīri būtu spējuši noturēt uz galvas vienu pašu vadoņa cepuri.

Bet Raneks vēl nesteidzās parādīties. Vairākas reizes Eila bija pēc viņa lūkojusies un pamanījusi viņa prombūtni, bet, beidzot ieraudzījusi tumšādaino vīrieti, viņa bija pārsteigta. Visiem bija paticis izrādīt Eilai savas svētku drēbes, lai redzētu jaunās sievietes reakciju; viņa bija tik iepriecināta, patīkami pārsteigta un nemaz to neslēpa. Raneks, to visu vērodams, gribēja atstāt īpašu atmiņā paliekošu iespaidu, tāpēc atgrie­zās pie Lapsas pavarda, lai vēlreiz pārģērbtos. Viņš bija vērojis Eilu, stāvēdams pie Lauvas pavarda, un, kamēr viņa bija iegrimusi sarunā, paslīdēja garām. Pagriezusi galvu, Eila vienā mirklī viņu ievēroja, un, spriežot pēc jaunās sievietes pārsteigtā skatiena, vēlamais efekts bija panākts.

Raneka tunikas fasons un elegance bija neparasti; tās konusveida piegriezuma forma un platās zvanveida piedurknes piešķīra tai īpaši at­šķirīgu izskatu un nodeva tās ārzemniecisko izcelsmi. Tā nebija Mamutu cilts tunika. Šo tuniku Raneks bija ietirgojis - un dārgi par to samaksājis, bet, tiklīdz bija to ieraudzījis, tā uzreiz sapratis, ka viņam tā ir jāiegūst sev. Reiz, pirms dažiem gadiem, kāda ziemeļu teritorijas apmetne bija devusies tirdzniecības ceļojumā pie rietumu apgabalā dzīvojošas cilts, kas bija attāli radniecīga Mamutu ciltij, un tās vadonim bija uzdāvināts šis krekls kā savstarpēju radniecības saišu apliecinājums un nākotnes draudzības ķīla. Vadonis nebūt negribēja no šī krekla atteikties, bet Raneks bija bijis tik uzstājīgs un beigās par to piedāvājis tik lielu sa­maksu, ka krekla īpašnieks nebija spējis no tās atteikties.

Vairums no Lauvas apmetnes ļaužu tērpiem bija nokrāsoti brūnos toņos vai ari tumši sarkanā, vai dzeltenā un bagātīgi izrotāti ar gai­šas krāsas mamuta kaula krellēm, zvēru zobiem, gliemežvākiem un dzintaru, papildināti ar kažokādām un putnu spalvām. Raneka tunika bija gaišā ziloņkaula krāsā, gandrīz vai balta, gaiši sulīgā tonī, un vī­rietis zināja, ka tā satriecoši kontrastē ar viņa tumšo ādas krāsu, bet vēl pārsteidzošāki bija tunikas rotājumi. Gan krekla priekšpuse, gan aizmugure bija izmantota kā fons gleznai, kas bija uzzīmēta, izmantojot dzeloņcūkas adatas un smalkas aukliņas, kuras bija nokrāsotas sulīgās, spilgtās pamatkrāsās.