Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Krekla priekšpusē no koncentriskiem apļiem bija uzzīmēts abstrakts sēdošas sievietes portrets spilgti sarkanā, oranžā, zilā, melnā un brūnā krāsā, viena apļu grupa attēloja viņas vēderu, vēl divi pārējie apļi - krūtis. Apļu iekšpusē bija iezīmēti mazāki aplīši, kas attēloja sievietes gūžas, plecus un rokas. Galva sastāvēja no trijstūra, ar smailu zodu un plakanu augšpusi, sejas vaibstu vietā vijās noslēpumainas līnijas. Krūšu un vēdera apļa vidū ar spilgti sarkaniem aplīšiem acīmredzot bija attēloti krūtsgaliņi un naba, no galvas plakanās augšpuses vijās krāsainu akmentiņu virkne - zaļi un sārti turmalīni [7] , sarkani granāti un akvamarīni. Krekla mugurpusē bija attēlota tā pati sieviete, tikai no mugurpuses; ar koncentriskiem apļiem vai tā daļām bija attēloti sievietes dibens un pleci. Tā pati krāsu gamma vairākkārt atkārtojās ari zvanveida piedurknēm.

Nespēdama parunāt, Eila vienkārši skatījās. Pat Jondalars bija pār­steigts. Viņš bija ceļojis pa tālām zemēm, saticis dažādus ļaudis ar atšķirīgu ģērbšanās stilu gan ikdienā, gan svētkos. Jaunais Zelandoni bija redzējis izšuvumus ar putnu spalvām, izpratis un apbrīnojis to krāsošanas tehniku un piešūšanu pie apģērba, bet nekad savā mūžā nebija redzējis nevienu tik krāsainu un iespaidīgu apģērbu.

- Eila, - ierunājās Nezija, paņemdama no Eilas šķīvi, - Mamuts vēlas ar tevi bridi aprunāties.

Eilai pieceļoties, visi ļaudis sāka novākt maltītes šķīvjus un gatavo­ties ceremonijai. Tā kā priekšā bija gaidāma gara ziema, šajā pasīvajā gadalaikā tiks organizēti dažnedažādi svētki un ceremonijas, lai apmet­nes ļaudīm būtu interesantāka dzīve - Brāļu un māsu viesības, Garās nakts dzīres, Smiešanās sacensības, vairāki svētki un festivāli par godu Mātei -, bet Eilas pieņemšana ciltī bija negaidīti svētki, tāpēc arī ļoti patīkami.

Kamēr ļaudis sāka pulcēties pie Mamuta pavarda, Eila sagatavoja uguns iekurināšanas materiālu, kā Mamuts bija lūdzis. Pēc tam viņa sāka gaidīt, pēkšņi sajuzdamās nervoza un satraukta. Eilai tika galve­najos vilcienos izskaidrota ceremonijas norise, tāpēc viņa zināja, kas notiks un ko sagaida no viņas pašas, bet jaunā sieviete nebija uzaugusi Mamutu cilts vidū. Pieņemtās uzvedības normas un paražas Eilai bija svešas, kaut arī Mamuts, izprotot jaunās sievietes bailes, bija mēģinājis viņu mierināt, viņa uztraucās, ka kaut ko var izdarīt nepareizi.

Vērodama ļaudis, viņa sēdēja uz paklājiņa blakus pavardam. Ar acs kaktiņu Eila pamanīja, ka Mamuts ar vienu malku kaut ko iedzer. Vēl viņa ievēroja, ka Jondalars pavisam vientuļš sēž uz viņu gultas paaugsti­nājuma. Jaunais vīrietis izskatījās uztraucies un nepavisam ne laimīgs, un Eila sāka šaubīties, vai rīkojas pareizi, kļūdama par Mamutu cilts piederīgo. Aizvērusi acis, viņa klusējot domās vērsās pie sava totēma. Ja Alu Lauvas gars to nebūtu gribējis, vai viņš būtu viņai atsūtījis zīmi?

Jaunā sieviete zināja, ka tūlīt sāksies ceremonija, jo Taluts un Talija nostājās viņai katrs savā pusē un Mamuts ar aukstiem pelniem ap­bārstīja pēdējo būdā degošo mazo pavardu. Kaut ari tas jau bija noticis iepriekš un apmetnes ļaudis zināja, ko sagaidīt, gaidīšana tumsā, kad iekursies pirmais pavards, bija nervus kutinošs pasākums. Sajutusi uz pleca uzgulstamies roku, viņa aizšķīla pirmo dzirksteli, un pār apmetni pāršalca atvieglota nopūta.

Kad uguns bija atjaunota, Eila piecēlās kājās. Gan Taluts, gan Talija paspēra soli uz priekšu, stāvēdami katrs savā pusē, katram no vadoņiem rokās bija gara kārts. Mamuts novietojās Eilai aiz muguras.

-      Mutas, Lielās Zemes Mātes, vārdā esam šeit sapulcējušies, lai sveiktu Eilu Mamutu cilts Lauvas apmetnes mītnē, - Talija iesāka. - Bet mēs ne tikai sveicam šo sievieti Lauvas apmetnē. Viņa ieradās šeit kā svešiniece; tagad mēs vēlamies viņu padarīt par vienu no mums, padarīt viņu par Eilu no Mamutu cilts.

Pēc tam turpināja Taluts: - Mēs esam vareno, pinkaino mamutu med­nieki, mamutus Māte mums piešķīrusi lietošanā. Mamuts ir mūsu pār­tika, apģērbs un patvērums. Ja godināsim Mutu, Viņa liks Mamuta ga­ram sevi atjaunot un katru gadalaiku no jauna pie mums atgriezties. Ja mēs kaut reizi izrādīsim Mātei necieņu vai arī pietiekami nenovērtēsim Mamuta gara velti, mamuts aizies un nekad vairs neatgriezīsies. Tā mums tika teikts. Lauvas apmetne ir kā viens liels alu lauva; mēs visi esam bezbailīgi un lepni. Arī Eila staigā ar bezbailīgi paceltu galvu un ir lepna. Es, Taluts no Lauvas pavarda, Lauvas apmetnes vadonis, pie­dāvāju Eilai kļūt par Mamutu cilts Lauvas apmetnes piederīgo.

-    Viņai tiek piedāvāts liels gods. Kas viņu padara par tik vērtīgu? - no sanākušās ļaužu grupas atskanēja kāda balss. Eila pazina, ka balss pieder Frabekam, un priecājās, ka viņai jau iepriekš bija pateikts, ka tā tas ir scenārijā paredzēts.

-     Skatoties uz pavardu, varat redzēt, ka Eila savu vērtību ir pierā­dījusi. Viņa ir atklājusi lielu noslēpumu - akmeni, no kura tiek radīta uguns, un viņa katram apmetnes pavardam par brīvu piedāvā uguns akmeni, - Talija atbildēja.