Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Nezija šķita mazliet vīlusies; viņa jau bija jutusies tā, it kā Eila būtu viņas meita. Bet viņai svarīgāk bija, lai Eila vispār paliktu pie viņiem, un, ja Mamuts viņu gribēja, tad Vasaras sapulces Padomē šādu pie­ņemšanu būs pat vieglāk apstiprināt. Taluts paskatījās uz Neziju, un, kad viņa piekrizdama pamāja, vadonis piekrita Mamuta lēmumam. Arī Talijai nebija iebildumu. Visi četri ātri apspriedās, un Eila piekrita. Jaunā sieviete pat nespēja īsti formulēt iemeslu, kāpēc, bet viņa priecājās, ka kļūs par Mamuta meitu.

Kad aptumšotajā mītnē ļaužu valodas atkal pieklusa, Mamuts pacēla roku ar atpakaļ atliektu plaukstu. - Vai sieviete Eila iznāks priekšā?

Eilai ejot pie vecā vīra, viņas kuņģis sagriezās un ceļgali sāka ļo­dzīties.

-     Vai vēlies kļūt par vienu no Mamuta cilts locekļiem? - viņš jau­tāja.

-    Jā, - jaunā sieviete nočukstēja aizlūzušā balsī.

-    Vai godāsi Mutu, Lielo Māti, cienīsi Viņas garu un, pats galvenais, nekad neapvainosi Mamuta cilts garu? Vai centīsies dzīvot tā, lai būtu Mamutu cilts cienīga, lai nestu godu Lauvas apmetnei, un allaž cienīsi pašu Mamutu un Mamuta pavarda nozīmi?

-    Jā. - Viņa gandrīz nespēja vairs parunāt. Eila nemaz nezināja, kas viņai būtu jādara, lai to visu paveiktu, bet viņa noteikti centīsies.

-     Vai apmetne pieņem šo sievieti? - Mamuts jautāja sanākušajiem ļaudīm.

-     Mēs viņu pieņemam, - unisonā atbildēja ļaužu koris.

-     Vai šeit ir kāds, kas Eilu nevēlas?

Iestājās ilgs klusuma bridis, un Eila nebūt nebija droša par to, ka Frabeks tūlīt pat neiebildīs, bet neviens neko neteica.

-      Talut, Lauvas apmetnes vadoni, vai ievilksi šo zīmi? - Mamuts jautāja modulētā balsi.

Ieraugot, ka Taluts no maksts izvelk nazi, Eilas sirds sāka ātrāk sis­ties. Tas bija negaidīti. Jaunā sieviete nezināja, ko vadonis grasās ar nazi darīt, bet, lai kas tas ari būtu, viņa bija pārliecināta, ka viņai tas ne­patiks. Saņēmis Eilas roku, lielais vadonis pastūma uz augšu piedurkni un, pielicis nazi, ātri izdarīja iegriezumu rokas augšdelmā, izraisīdams asiņošanu. Sajūtot sāpes, jaunajai sievietei ne vaibsts nepakustējās. Ar nazi, uz kura joprojām bija palikušas Eilas asinis, Taluts iegrieza taisnu svītru mamuta kaula gabalā, kas karājās viņam ap kaklu plāk­snītes veidā, un, Mamutam to pieturot, atstāja uz tā sarkanu švīku. Tad Mamuts pateica vārdus, kurus Eila nesaprata. Viņa neapzinājās, ka neviens tos nesaprot.

-     Eila tagad pieskaitāma pie Lauvas apmetnes ļaudīm un tiek ierin­dota starp Mamutu medniekiem, - Taluts paziņoja. - Šī sieviete ir un vienmēr paliks par Eilu no Mamuta cilts.

Mamuts pacēla mazu bļodiņu un uz sievietes brūces uzlēja kādu dedzinošu šķidrumu - Eila saprata, ka tas ir dezinficējošs šķīdums, - tad pagrieza viņu apkārt, ar seju pret ļaudīm. - Esi sveicināta, Eila no

Mamuta cilts, no Lauvas apmetnes, Mamuta pavarda meita! - Uz brīdi viņš ieturēja pauzi un tad piebilda: - Lielā Alu Lauvas gara izvēlētā.

Ļaudis atkārtoja Mamuta vārdus, un Eila aptvēra, ka šī ir otrā reize viņas mūžā, kad viņa tiek pieņemta un padarīta par tādu ļaužu grupas piederīgo, kuru paradumus un tikumus maz zināja. Aizvērusi acis, jaunā sieviete izdzirdēja, kā šie vārdi atbalsojas viņas galvā. Tad pēkšņi viņa attapās. Mamuts bija pieminējis ari viņas totēmu! Kaut arī viņa vairs nebija Eila no klana, viņa nebija zaudējusi savu totēmu! Alu Lauva viņu joprojām aizsargāja. Bet bija noticis vēl kas vairāk: viņa vairs nebija Eila bez savas cilts; tagad viņa bija kļuvusi par Eilu no Mamuta cilts!

-            18

-    Eila, lai kur tu ari atrastos, tu allaž vari pieprasīt Mamuta pavarda patvērumu. Mana pavarda meita, lūdzu, pieņem šo piemiņas velti, - Mamuts sacīja, noņemdams no savas rokas ziloņkaula rokassprādzi ar zigzaga līnijām un tās caurdurtos galus sastiprinādams kopā uz Eilas rokas, tieši zem iegriezuma vietas. Pēc tam sirsnīgi viņu apskāva.

Kad Eila piegāja pie gultas paaugstinājuma, kur bija saliktas dāvanas, viņas acīs mirdzēja asaras, bet jaunā sieviete tās notrausa, pirms pacēla koka bļodu. Tā bija apaļa un izturīga, bet vienmērīgi smalki apstrādāta. Uz bļodas nebija ne krāsojuma, ne kokgrebumu, bija redzama tikai iz­smalcināta koka faktūra, bet tā bija simetriski izveidota.

-     Mamut, lūdzu, pieņem šo zāļu bļodu kā dāvanu no sava pavarda meitas, - Eila sacīja. - Un, ja atļausi, tava pavarda meita katru dienu šo bļodu piepildīs ar zālēm, lai dziedētu tavas sāpošās locītavas, pirkstus, rokas un ceļgalus.

-    Ak, es labprāt šoziem atvieglotu artrīta sāpes, - vecais pareģis ar smaidu atbildēja, pieņemdams bļodu un pasniegdams to Talutam, kas to apskatīja, pamāja un padeva tālāk Talijai.