Eila gaidīja, līdz Mamuts atpūtīsies, iemalkos silto tēju, kas remdēs viņa vecīgā ķermeņa sāpes, un tad uzdos viņam jautājumus. Arī jaunajai sievietei, tāpat kā vecajam pareģim, tas bija nomierinošs process, kurā viņa varēja parādīt savas amata zināšanas un iemaņas, un tas mazināja stresu, ko viņa bija izjutusi. Tomēr, paņēmusi tējas krūzīti un apsēdusies pretim Mamutam, Eila nezināja, ar ko sākt.
- Mamut, vai tu ilgi dzīvoji klanā? - Eila beidzot jautāja.
- Jā, pagāja kāds laiks, līdz sadzija komplicētais rokas lūzums, un pēc tam es jau gribēju uzzināt vairāk, tāpēc paliku pie viņiem līdz tam laikam, kad viņi devās uz klanu Sapulci.
- Vai tu iemācījies klana paražas?
- Dažas.
- Vai zini kaut ko par signālu?
- Jā, Eila, es zinu par signālu, ko vīrietis rāda sievietei. - Vecais vīrs apklusa, kaut ko pārdomāja un tad turpināja: - Es tev pastāstīšu ko tādu, ko nekad nevienam neesmu stāstījis. Klanā dzīvoja kāda jauna sieviete, kas mani aprūpēja, kamēr dzija mana roka, un pēc tam, kad man veltīja medību ceremoniju un es drīkstēju medīt kopā ar klana vīriem, viņa tika man atdota. Es zinu, kas ir signāls un ko tas nozīmē. Arī es šo signālu lietoju, kaut gan sākumā man tas likās nepieņemami. Viņa bija plakangalvju sieviete un man nešķita īpaši pievilcīga, īpaši jau tāpēc, ka, augot pie Citiem, biju saklausījies tik daudz stāstu par viņiem. Bet toreiz es biju jauns un veselīgs un no manis gaidīja, ka izturēšos kā klana vīrietis.
Jo ilgāk es tur dzīvoju, jo vairāk man tā sieviete iepatikās; tu nevari pat iedomāties, cik tas var būt burvīgi, ja kāds nolasa no lūpām visas tavas vēlmes un vajadzības. Pēc kāda laika atklāju, ka viņai ir arī vīrs. Klanā viņa dzīvoja otrās sievas statusā, sievietes pirmais vīrs bija miris, tāpēc kāds cits mednieks bija viņu pieņēmis pie sevis, tas gan bija noticis diezgan nelabprāt, jo sieviete nāca no kāda cita klana un viņai nebija bērnu. Ejot projām no klana, es negribēju viņu tur atstāt, bet sapratu, ka sieviete būs daudz laimīgāka, dzīvojot kopā ar klanu nekā ar mani un maniem ļaudīm. Turklāt es nezināju, kā mani uzņems, ja atgriezīšos kopā ar plakangalvju sievieti. Pēc tam es bieži esmu domājis, kas ar viņu noticis.
Eila aizvēra acis, jo viņu pārņēma spilgtu atmiņu uzliesmojums. Šķita tik pārdabiski uzzināt informācijas drusciņas par savu klanu no vīrieša, kuru tikai nesen bija satikusi. Eila salika kopā Mamuta stāstu ar savām zināšanām par Bruņa klana vēsturi.
- Viņai tā ari nekad nebija bērnu, viņa vienmēr palika kā otrā sieva, bet viņu vienmēr kāds pieņēma pie sava pavarda. Viņa nomira zemestrīces laikā, pirms mani atrada.
Mamuts pamāja. Ari viņš priecājās par to, ka tika aizpildīti viņa pagātnes baltie plankumi.
- Mamut? Nezija teica, ka Jondalars dusmojas tāpēc, ka es gulēju kopā ar Raneku. Vai tā ir?
- Domāju, ka tā ir.
- Bet Raneks man deva signālu! Kā Jondalars var dusmoties, ja Raneks man parādīja signālu?
- Kur tad Raneks iemācījās klana signālu? - Mamuts pārsteigts jautāja.
- Ne jau klana signālu. Citu signālu. Kad Jondalars dzīvoja manā ielejā, es jautāju, kāds ir viņa signāls; viņš man parādīja Pirmo baudas rituālu un iemācīja, kā dalīties Lielās Zemes Mātes - Doni - Baudas veltē. Viņš uzlika savu muti uz manējās un noskūpstīja. Uzlika man roku, lika… izjust Baudu. Jondalars stāstija, ka tā es zināšu, kad viņš mani gribēs, - tas esot viņa signāls. Vakar Raneks deva man tādu pašu signālu. Un viņš sacīja: "Es tevi gribu. Nāc uz manu gultu!" Raneks man parādīja signālu. Viņš man pavēlēja.
Paskatījies griestos, Mamuts sacīja: - Ak Māt! - Tad atkal pavērās Eilā. - Eila, tu neko nesaproti. Raneks droši vien tev parādīja signālu, ka viņš tevi vēlas, bet tā noteikti nebija komanda.
Eila ar patiesu izbrīnu skatījās vecajā pareģī. - Nesaprotu.
- Eila, neviens tev neko nedrīkst pavēlēt. Tavs ķermenis pieder tev pašai, tu pati izdari izvēli. Tu pati izlem, ko vēlies darīt un ar kādu cilvēku vēlies to darīt. Vari doties uz jebkura vīrieša gultu, ko pati izvēlies, ja vien arī viņš to vēlas. Es tur nesaskatu nekādu problēmu, bet tev nekad nav jādalās Baudas veltē ar jebkuru vīrieti, ja pati to nevēlies.
Eila pārstāja domāt par Mamuta vārdiem. - Un ja nu Raneks man atkal dod komandu? Viņš sacīja, ka gribēs mani atkal, turklāt vairākas reizes.
- Nešaubos, ka viņš to vēlas, bet viņš tev nedrīkst neko pavēlēt. Eila, tev neviens neko nedrīkst pavēlēt. Tas nedrīkst notikt pret tavu gribu.
- Pat ne tas vīrietis, kas būs mans vīrs? Nekad?
- Nedomāju, ka tā tu ilgi spētu noturēt vīru; bet nē, pat tavs vīrs nedrīkst tev dot nekādas komandas. Tu savam vīram nepiederi. Tikai tu pati vari izlemt.
- Mamut, kad Raneks man deva signālu, es drīkstēju viņam neiet līdzi?
- Tā tas ir. - Mamuts paskatījās uz Eilas saraukto pieri. - Vai nožēlo, ka aizgāji viņam līdzi?