Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tā kā Mamutu cilts ļaudīm ilgu laika periodu bija jādzīvo slēgtās telpās, viņiem bija jāiemācās citam citu paciest. Velēnu mītnē neviens nevarēja norobežoties no pārējiem un dzīvot tikai savu personisko dzīvi; viņiem atlika vienīgi savas pašu domas, tāpēc Mamutu cilts ļaudis bija ļoti uzmanīgi, lai neiejauktos citu apmetnes iemītnieku darīšanās. Viņi izvairījās uzdot intīmas dabas jautājumus vai arī uzstāt ar nevēlamiem padomiem un izpalīdzīgiem piedāvājumiem, kā ari iejaukties personis­kos ķīviņos, ja vien viņiem to nelūdza, un, strīdiem vēršoties plašumā, tie nekļuva par visu pārējo problēmu. Tā vietā, ieraudzīdami attīstāmies sarežģītu situāciju vai problēmu, viņi, klusēdami un stāvot malā, pacie­tīgi un iecietīgi nogaidīja, līdz draugam radās vajadzība pārrunāt savu problēmu, kas saistījās ar bailēm vai neapmierinātību. Viņi nenosodīja un neizteica kritiku, tikai noteica dažus uzvedības ierobežojumus, ja vien tie citus netraucēja un neradīja sarežģījumus. Bija jāatrod tāds risinājums, kas būtu dzīvotspējīgs un apmierinātu visas iesaistītās per­sonas. Viņi ar iejūtību izturējās cits pret cita dvēseles problēmām.

-    Mamut… - Eila iesāka, tad aptvēra, ka nemaz īsti nezina, ko teikt. - Ē… domāju, ka tagad ir īstais laiks, lai iedzertu zāles pret artrīta sāpēm.

-    Es neiebilstu, - vecais vīrs smaidīdams atbildēja. - Neatceros, cik sen tik labi esmu ziemā juties. Eila, ja ne citu iemeslu dēļ, tad vismaz tādēļ priecājos, ka tu esi šeit. Ļauj, nolikšu šo nazi, ko ieguvu derībās no Jondalara, un tad nodošos tavai gādībai.

-    Tu uzvarēji Jondalaru derībās?

-     Mēs ar Krouziju sacentāmies spēlē uz pirkstu kauliņiem. Vērojot mūsu spēli, Jondalars izrādīja interesi, tāpēc uzaicināju arī viņu uzspē­lēt. Viņš atzinās, ka labprāt piedalītos, bet viņam neesot nekā, uz ko saderēt. Un tad es viņam pateicu priekšā - tā kā viņš ir tik talantīgs meistars, tad viņš allaž var ko uztaisīt, un es saderēju uz īpašu nazi, ko viņam zaudējuma gadījumā vajadzēs man izgatavot pēc zināmiem nosacījumiem. Jondalars zaudēja. Viņam jau vajadzēja zināt, kā beigsies derības ar tādu cilvēku, kas kalpo Mātei. - Mamuts iesmējās. - Lūk, te tas nazis ir!

Eila pamāja. Vecā vīra atbilde apmierināja viņas ziņkāri, bet jaunā sieviete ļoti vēlējās, kaut kāds viņai pateiktu, kāpēc Jondalars ar viņu nesarunājas. Ļaužu bariņš, kas bija apbrīnojis Eilas sarkani nokrāsoto ādu, sāka izklīst un pameta Mamuta pavardu, palika vienīgi Ridags, kas pievienojās Eilai un Mamutam. Puikam patika noskatīties, kā Eila ārstē veco pareģi, tas bija tik interesanti un nomierinoši. Ridags iekārtojās gultas stūrī.

-    Vispirms pagatavošu sautējošo kompresi, - jaunā zāļu sieva sacīja un sāka koka bļodā maisīt vajadzīgo zālīšu sastāvdaļas.

Mamuts un Ridags vēroja, kā Eila mēra, jauc zāles un karsē ūdeni. - Ko tu izmanto sautējošajai kompresei?

-     Es nezinu, kā visus šos augus sauc jūsu valodā.

-    Apraksti tos. Varbūt varēšu tev pateikt nosaukumus. Pazīstu dažus augus un ārstniecības līdzekļus. Esmu šo to mācījies.

-    Viens no augiem aug augstāk par ceļgalu, - Eila sāka to aprakstīt, rūpīgi atcerēdamās, kāds tas izskatās. - Tam ir lielas lapas, ne spilgti zaļas, izskatās, ka tās būtu nokaisītas ar putekļiem. Sākumā tās aug pie kāta, tad kļūst lielas un izaug garas. Zem lapām ir mīksta vilniņa, kā kažokāda. Ar šīm lapām ārstē daudzas slimības, un arī to saknes ir labas, it īpaši lauztiem kauliem.

-     Tauksakne! Tai jābūt tauksaknei. Ko vēl tu liec klāt kompresei? - Viņš pie sevis nodomāja: "Tas ir interesanti."

-     Nākamais augs ir mazāks, nesniedzas līdz celim. Tā lapas ir kā mazi pīķa uzgaļi, kādus Vimezs taisa. Auga lapas ir tumši zaļas un spīdīgas, arī ziemā tās ir zaļas. Kāts izveidojas no lapām, tam ir mazi gaišas krāsas ziediņi, ar sīkiem, sarkaniem punktiņiem iekšpusē. Tas ārstē pietūkumus un arī izsitumus, - Eila skaidroja.

Mamuts šūpoja galvu. - Lapas paliek zaļas ari ziemā, punktoti zie­diņi. Liekas, ka to nepazīstu. Kāpēc gan to nevarētu nosaukt par punk­toto mūžzaļo augu?

Eila pamāja. - Vai vēlies uzzināt arī par pārējiem?

-    Jā, turpini un apraksti vēl kādu.

-    Tas ir liels augs, lielāks par Talutu, aug upmalās. Tumši sārtas ogas turas pie tā cauru ziemu. Jaunās lapas ir veselīgas ēšanai, lielās un vecās lapas ir pārāk spēcīgas, no tām var kļūt slikti. Šī auga izkaltētā sakne labi noder sautējošām kompresēm, arī sarkaniem pietūkumiem un palīdz pret sāpēm. No auga žāvētajām ogām gatavoju tēju, kas ārstē tavu artrītu. Vai zini, kā to sauc?

-    Nē, diezin vai, bet, tā kā tu šo augu pazīsti, tad tev uzticos, - Ma­muts sacīja. - Tavas zāles ir palīdzējušas manam artrītam, tu ļoti labi zini, kādas zāles jātaisa veciem cilvēkiem.

-    Arī Krebs bija vecs vīrs. Viņš bija klibs un mocījās ar artrīta sāpēm. No Izas iemācījos, kā atvieglot viņa ciešanas. Tad palīdzēju arī citiem klana ļaudīm. - Eila apklusa un pacēla acis no zāļu gatavošanas. - Šķiet, ka arī Krouziju nomoka vecuma sāpes. Gribu viņai palīdzēt. Mamut, kā tu domā, vai viņai būtu iebildumi?