Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Tu baidies no tās pasaules tikai tāpēc, ka to nesaproti. Es tev mā­cīšu to izprast, varu tev palīdzēt to izmantot. Tu piedzimi pie Mamuta pavarda, Mātes noslēpumaino zināšanu vadīta, nav svarīgi, kur tas no­tika un kur tu devies pēc tam. Tu nevari tam pretoties, tevi tas pievelk, un garu pasaule tevi meklē. Tu nevari no tā izvairīties, bet mācoties un izprotot varēsi to kontrolēt. Varēsi likt šiem noslēpumiem kalpot tavā labā. Eila, tu nevari cīnīties pretim savam liktenim, un tava sūtība ir kalpot Mātei.

-     Es esmu zāļu sieva! Tā ir mana sūtība.

-    Jā, tava sūtība ir būt par zāļu sievu, bet tas nozīmē kalpot Mātei, un reiz, kādu dienu, tevi var uzaicināt kalpot citā veidā. Eila, tev jābūt tam gatavai, tu taču gribi kļūt par pašu labāko zāļu sievu, vai ne? Tu zini, ka dažas slimības nevar izārstēt tikai ar zālēm un dziedniecības metodēm. Kā tu ārstē tādu cilvēku, kurš vairs nevēlas dzīvot? Kādas zāles dod gribasspēku atlabt pēc smaga nelaimes gadījuma? Ja kāds nomirst, kādas zāles tu piedāvā sērotājiem?

Eila nolieca galvu. Ja kāds būtu zinājis, ko viņas labā darīt toreiz, kad nomira Iza, tad viņa droši vien nebūtu zaudējusi pienu un Durks nebūtu bijis jāatdod zīdīšanai citām sievietēm. Vai viņa zinātu, ko darīt, ja tas pats notiktu ar kādu viņai tuvu cilvēku? Vai garu pasaules zināšanas palīdzētu viņai izprast, ko tādā situācijā darīt?

Ridags vēroja saspringto dialogu, zinādams, ka pieaugušie par viņu uz brīdi ir aizmirsuši. Viņš nemēģināja pakustēties, baidīdamies, ka viņi varētu novērsties no kaut kā svarīga, kaut arī nezināja - no kā tieši.

-    Eila, no kā tu baidies? Kas tev liek tā novērsties? Pastāsti man! - Mamuts jautāja pārliecinoši sirsnīgā tonī.

Pēkšņi jaunā zāļu sieva piecēlās kājās. Paņēmusi siltās gujamādas, viņa tās kārtīgi apspraudīja apkārt vecā šamaņa augumam. - Jāap­sedz, jābūt siltam, lai kompreses iedarbojas, - viņa sacīja. Bija skaidri redzams, ka jaunā sieviete ir apjukusi un uztraukta. Mamuts atlaidās gultā un bez iebildumiem ļāva Eilai pabeigt ārstēšanu, saprazdams, ka viņai nepieciešams laiks pārdomām. Būdama nervoza un satraukta, viņa sāka soļot pa telpu, acu skatiens bija izklaidīgs, un, vērdamās griestos, jaunā zāļu sieva savā prātā redzēja vīzijas. Negaidot pagriezusies, viņa nostājās pretim vecajam vīram.

-     Es tā negribēju! - viņa iesaucās.

-     Ko tu negribēji? - Mamuts nesaprata.

-    Iet alā… redzēt mogurus.

-    Eila, kad tas bija, kad tu iegāji alā? - Mamuts zināja klana ierobe­žojumus, ka sievietes nedrīkstēja piedalīties rituālos. "Eila droši vien ir izdarījusi kaut ko tādu, ko nedrīkstēja, pārkāpusi kādu klana tabū," viņš nodomāja.

-     Klanu Sapulcē.

-     Tu biji klanu Sapulcē? Viņi rīko šo Sapulci reizi pa septiņiem ga­diem, vai ne?

Eila pamāja.

-     Cik sen bija šī Sapulce?

Jaunajai sievietei bija jāapstājas un jāpadomā, koncentrēšanās ne­daudz noskaidroja viņas prātu. - Toreiz, pavasarī, tikko kā bija piedzimis Durks. Nākamajā vasarā būs septiņi gadi! Nākamajā vasarā ir klanu Sapulce. Klans dosies uz Sapulci un pārvedīs mājās Uru. Ura un Durks būs pāris. Mans dēls drīz kļūs par vīrieti!

-     Eila, vai tiešām? Tavam dēlam būs tikai septiņi gadi, kad viņš apņems sievu? Tavs dēls, vēl tik jauns būdams, jau kļūs par vīrieti? - Mamuts jautāja.

-     Nē, ne tik jauns. Tas notiks varbūt pēc kādiem trim vai četriem gadiem. Viņš ir tik vecs… kā Druvezs. Nav vēl vīrietis. Bet Uras māte aizrunāja Durku Urai par vīru. Arī viņa ir jaukto garu bērns. Ura dzīvos kopā ar Bruņu un Ebru. Kad Durks un Ura būs jau gana pieauguši, viņi kļūs par vīru un sievu.

Ridags neticīgi skatījās uz Eilu. Viņš vēl īsti nesaprata visu šeit ru­nāto, bet viena lieta gan bija pilnīgi skaidra. Eilai bija dēls, tāds pats jauktenis kā viņš, kurš dzīvoja klanā!

-    Eila, kas notika pirms septiņiem gadiem klanu Sapulcē? - Mamuts jautāja, negribēdams Jaut izslīdēt sarunas pavedienam, kad bija jau nonācis tik tuvu, lai saņemtu no Eilas piekrišanu sākt mācības, tomēr viņa bija sākusi stāstīt dažas intriģējošas lietas, ko šamanis gribēja noskaidrot. Viedais vīrs bija pārliecināts, kas tas bija ne tikai svarīgi, bet pašas Eilas labā - būtiski.

Gremdējoties sāpīgās atmiņās, jaunā zāļu sieva aizvēra acis. - Iza bija pārāk slima, lai ietu uz Sapulci. Viņa pateica Brūnam, ka es būšu zāļu sieva. Brūns noturēja ceremoniju. Iza man pastāstīja, kā jāsakošļā sakne, lai pagatavotu moguriem dzērienu. Viņa tikai to pastāstīja, jo nevarēja parādīt. Tā sakne ir pārāk… cienījama, lai veiktu ar to ek­sperimentus. Klana Sapulces moguri mani negribēja, jo nepiederu pie klana. Bet neviens cits nemācēja pagatavot viņu dzērienu kā vienīgi zāļu sievas pa Izas līniju. Beidzot viņi tam piekrita. Iza man piekodi­nāja - košļājot nenorit saknes sulu, bet gan spļaut to bļodā, bet man tā nesanāca. Nedaudz sulas es tomēr noriju. Vēlāk man sagriezās galva un prāts, es iegāju alā un, sekojot ugunskuriem, atradu mogurus. Viņi mani neredzēja, bet Krebs to zināja.