Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Krouzijai galīgi nepatīk atzīt vecuma problēmas. Jaunībā viņa bija lepna un braša skaistule, bet, šķiet, tev ir taisnība. Tu varētu viņai to pajautāt, it īpaši tādā gadījumā, ja izdomāsi, kā neaizvainot viņas pašlepnumu. Tas vienīgais vēl viņai palicis.

Eila pamāja. Kad zāļu gatavošanas darbi bija galā, Mamuts novilka drēbes. - Kamēr tu atpūtīsies ar sautējošajām kompresēm, - jaunā zāļu sieva piebilda, - man ir sagatavots kāda cita auga pulveris, kuru uz­likšu uz karstām oglēm, un tev būs tas jāieelpo. Tas tev liks pamatīgi izsvīst un palīdzēs pret sāpēm. Tad, pirms šonakt liksies gulēt, man ir sagatavots jauns šķīdums, ar ko apmazgāt tavas locītavas. Ābolu sula un karsta sakne…

-    Tu domā mārrutkus! Tos Nezija izmanto ēdiena gatavošanā.

-    Jā, no ābolu sulas un Taluta bouzas. No tā āda kļūs silta, arī iekš­pusē.

Mamuts smējās. - Kā gan tu pierunāsi Talutu ļaut tev bouzu izmantot ārīgi, nevis iekšķīgi?

Eila pasmaidīja. - Vadonim patīk brirfumzālītes tēja nākamajā rītā pēc bouzas dzeršanas. Teikšu, ka turpmāk vienmēr tādu viņam pagata­vošu, - zāļu sieva atklāja viltīgi izgudroto plānu, likdama uz vecā vīra sāpīgajām locītavām biezu, lipīgu, karstu apsēju. Viņš ērti atlaidās un aizvēra acis.

-     Roka jau izskatās labāk, - Eila konstatēja, strādādama ar to vecā vīra roku, kas reiz jaunībā bijusi lauzta. - Tas laikam bija komplicēts lūzums.

- Tā gan, - Mamuts apstiprināja, atvērdams acis. Šamanis paskatī­jās uz Ridagu, kas ar lielu interesi visā noskatījās. Mamuts nevienam, izņemot Eilu, nebija stāstījis par savu jaunības dienu piedzīvojumu. Kādu brīdi apsvēris, viņš, pieņēmis lēmumu, strauji pamāja ar galvu. - Ir pienācis laiks, lai arī tu to uzzinātu, Ridag. Kad biju jauns vīrs un devos Ceļojumā, nokritu no klints un salauzu roku. Biju apdullis un beidzot ieklīdu plakangalvju apmetnē pie klana ļaudīm. Kādu brīdi dzīvoju kopā ar viņiem.

-    Tad tāpēc tu tik ātri iemācījies zīmes! - Ridags smaidīja. - Es atkal domāju, ka esi dikti gudrs.

-    Jaunais cilvēk, es esmu gudrs, - Mamuts atbildēja, ari uzsmaidī­dams zēnam, - bet, līdzko Eila man tās atgādināja, tā dažas no tām atcerējos.

Ridaga smaids kļuva vēl platāks. Pēc Nezijas un pārējās Lauvas pa­varda ģimenes viņš šos divus cilvēkus mīlēja vairāk par visu pasaulē, un kopš Eilas ierašanās puika bija tik laimīgs, kā nekad agrāk nebija juties. Pirmo reizi mūžā viņš varēja sarunāties, pārējie ļaudis viņu saprata, viņš pat varēja likt dažam labam pasmaidīt. Vērojot, kā Eila darbojas ap Mamutu, pat zēns ievēroja jaunās zāļu sievas rūpīgumu un pamatīgās zināšanas. Paskatījies uz puiku, Mamuts ar zīmēm parādīja: - Eila ir laba dziedniece.

-     Klana zāļu sievas ir ļoti prasmīgas, viņa to iemācījusies no tām. Neviens nebūtu manu roku prasmīgāk sadziedējis. Āda bija pārplēsta, iekšā bija sagājuši netīrumi, un lauztais kauls rēgojās ārā no brūces. Roka bija tā sadragāta, ka izskatījās pēc gaļas gabala. Sieviete vārdā Uba iztīrīja brūci un salika kaulus vietā, pēc tam mana roka pat neuztūka, tajā nebija strutu un mani nemocīja drudzis. Kad roka sadzija, varēju ar to brīvi rīkoties, tikai uz vecumu šad un tad sāku izjust sāpes. Eila savas zināšanas apguvusi no tās sievietes mazmeitas, kas ārstēja manu roku. Man stāstīja, ka tolaik viņa bija atzīta par labāko zāļu sievu, - beidzis savu stāstu, Mamuts vēroja Ridaga reakciju. Zēns jautājoši paskatījās uz abiem pieaugušajiem, nesaprazdams, kā gan viņi abi pazīst vienus un tos pašus ļaudis.

-Jā, un arī Iza bija pati labākā, tāpat kā viņas māte un vecmāmiņa, - Eila pielika stāstam punktu. Viņa nebija pievērsusi uzmanību zēna un vecā vīra klusajai sarunai. - Viņa pārņēma visas savas mātes un vec­māmiņas gudrības un atmiņas.

Pārvietojusi dažus pavarda akmeņus tuvāk Mamuta gultai, Eila ar divām nūjiņām paņēma kvēlojošas ogles un nolika tās uz akmeņiem, pēc tam uzkaisīja uz tām medus puķes saknes pulveri. Sagādājusi Ma­mutam guļamādas, lai kompreses ilgāk turētos siltas, Eila apsedza veco viru, bet viņš piecēlās sēdus, atbalstījās uz elkoņa un domīgi lūkojās jaunajā sievietē.

-    Klana ļaudis atšķiras no Citiem tādā veidā, ko daudzi nesaprot. Ne jau tur tā vaina, ka viņi nerunā un viņu komunikācijas veids ir citāds, bet gan viņu domāšana ir atšķirīga. Ja Uba, sieviete, kas mani ārstēja, bija Izas vecmāmiņa un dziedniecības zināšanas iemācījās no savas mātes un vecmāmiņas atmiņām, tad kā tu tās iemācījies, Eila? Tev taču nav klana atmiņu. - Mamuts pamanīja, kā jaunā sieviete samulsumā nosarkst un pārsteigumā ievelk elpu, pirms nodur acis. - Vai varbūt tev tādas ir?

Jaunā zāļu sieva paskatījās pareģim acīs un tad atkal nodūra ska­tienu. - Nē. Man nav klana atmiņu, - viņa atzinās.

-    Bet…?

Eila atkal pacēla acis. - Ko tu gribēji ar to teikt? - viņa jautāja. Jaunās zāļu sievas sejas izteiksme bija piesardzīga, gandrīz vai baiļu pilna. Viņa atkal nodūra acis.

-    Tev nav klana atmiņu, bet… tomēr tev kaut kas piemīt? Kaut kas no klana?