Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Ja kāds Krouzijai būtu prasījis, viņa nespētu izskaidrot ne urīna gal­venās sastāvdaļas, ne urlnvielas ietekmi uz zvērādu, ne to, ka urīns siltā telpā sadalās un kļūst par amonjaku. Viņa zināja vienīgi to: ja urīnam ļauj novadēties, tas kļūst par kaut ko citu - par kaut ko tādu, kas iz­šķīdina taukus un strādā kā balinātājs un tajā pašā laikā palīdz paglābt zvērādu no baktērijām un iznīcības. Krouzija nemācēja izskaidrot, kāpēc tā notiek, ne arī to, ka šo vielu sauc par amonjaku, viņai vienīgi bija jāzina, ka tā tas notiek.

-     Krīts… vai mums ir krīts? - vecā sieva jautāja.

-     Vimezam ir. Viņš stāstīja, ka tas krams, ko viņš nesen pārnesis, nāk no krīta klintīm, un viņam vēl joprojām ir vairāki akmeņi, kam ir krīta apvalks, - Eila skaidroja.

-     Kāpēc tu prasīji Vimezam kritu? Kā tu varēji zināt, ka es tev to piekritīšu parādīt? - Krouzija aizdomīgi jautāja.

-     Es to nezināju. Jau sen esmu gribējusi uztaisīt baltu tuniku. Ja tu man to neparādītu, tad es pati mēģinātu, bet nezināju, ka jāuzkrāj urīns, un nekad nebūtu par to iedomājusies. Priecājos, ka tu man pa­rādīsi, kā tas pareizi jādara, - jaunā sieviete sacīja.

-    Hm, - bija vienīgais Krouzijas komentārs; viņa jau bija piekritusi, tikai vēl negribēja to atzīt. - Tikai neaizmirsti pagatavot tos baltos, mīkstos taukus. - Pēc tam vecā sieva piebilda: - Un sataisi taukus ari zvērādai, vēlāk noderēs. Varēsim tos sajaukt kopā ar krītu.

Eila pabīdīja malā smago ieejas arkas priekškaru un paskatījās laukā. Vēlas pēcpusdienas vējš gaudoja un pastiprināja drūmo garastāvokli, tas pieskaņojās pelēcīgajai, nemīlīgajai ainavai un pelēkajām, mākoņiem klātajām debesīm. Jaunā sieviete ilgojās, kaut briesmīgais aukstums, kas iesprostojis viņu telpās, dotu kādu atelpu, bet radās tāda sajūta, ka šis depresīvais gadalaiks nemūžam nebeigsies. Vīnija nosprauslojās, un Eila pagriezusies ieraudzīja, ka zirgu piebūvē ienāk Mamuts. Viņa vecajam vīram uzsmaidīja.

Jau no paša sākuma Eila pret veco pareģi bija izjutusi lielu cieņu, bet, kopš viņš sāka jauno sievieti mācīt, cieņa bija pāraugusi mīlestībā. Daļēji viņa saskatīja stipru līdzību starp garo, slaido, neticami veco ma­mutu un maza auguma kroplo, vienacaino klana moguru - nevis izskata ziņā, bet gan raksturu dēļ. Eila jutās gandrīz vai tā, ka no jauna būtu atradusi Krebu vai vismaz viņa amata brāli. Abiem šiem vīriem piemita dziļa cieņa un sapratne par garu pasauli, kaut arī gariem, kurus viņi pielūdza, bija atšķirīgi vārdi; viņi abi spēja valdīt pār brīnumainiem spēkiem, kaut arī abi nebija fiziski spēcīgi; turklāt abi lieliski pārzināja cilvēku dabu. Bet, iespējams, ka pats lielākais iemesls, kāpēc Eila bija iemīlējusi Mamutu, bija tas, ka viņš, tāpat kā Krebs, bija viņu pieņēmis pie sava pavarda un padarījis par sava pavarda meitu un palīdzējis daudz ko izprast.

-     Eila, es tevi meklēju. Tā jau domāju, ka tu varētu būt šeit, pie zirgiem, - Mamuts noteica.

-     Lūkojos laukā, vēlēdamās, kaut būtu pavasaris, - Eila atbildēja.

-     Šis ir laiks, kad vairums ļaužu vēlas pārmaiņas, lai uzsāktu darīt kaut ko jaunu vai aplūkotu jaunas vietas. Viņiem viss ir apnicis, cilvēki daudz guļ. Domāju, ka tieši šī iemesla dēļ mums ziemas otrajā pusē ir tik daudz svētku un svinību. Drīz būs Smieklu konkurss. Daudziem tas ļoti patīk.

-     Kas ir Smieklu konkurss?

-    Tieši tas, pēc kā tas izklausās. Katrs cenšas pārējos sasmīdināt. Daži ļaudis uzvelk mugurā smieklīgas drēbes vai apģērbj tās otrādi, mēdās cits uz citu, smieklīgi uzvedas, dzen jokus vai cits citu izjoko. Un, ja kāds par to dusmojas, tad tiek vēl vairāk izsmiets. Gandrīz vai visi gaida šos sarīkojumus, bet nevieni svētki netiek tik ļoti gaidīti kā Pavasara festivāls. Īstenībā tieši tāpēc es tevi meklēju, - Mamuts atzinās. - Pirms šiem svētkiem tev vēl daudz kas jāiemācās.

-     Kāpēc Pavasara festivāls ir tik īpašs? - Eila nebija pārliecināta, ka to gaida.

-     Daudzu iemeslu dēļ. Tie ir gan mūsu nopietnākie, gan laimīgākie svētki. Ar tiem tiek atzīmētas garās, ļoti aukstās ziemas beigas un pavasara atnākšana. Tiek uzskatīts: ja tu novēro gadalaiku ciklu, tu iz­pratīsi dzīves jēgu. Vairums laužu saskaitījuši trīs gadalaikus. Pavasaris ir atdzimšanas gadalaiks. Mātes dzemdību ūdeņu straumē, pavasara palos, Lielā Zemes Māte rada jaunu dzīvību. Vasara - siltais gadalaiks - ir augšanas un vairošanās laiks. Ziema ir "mazā nāve". Pavasarī dzī­vība atmostas, atdzimst no jauna. Daudzu iemeslu dēļ trīs gadalaiki ir pietiekami, bet Mamuta pavards saskaitījis piecus. Mātes noteiktais skaits ir pieci.