Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Talija prātoja, kāda būs pārējās Mamutu cilts reakcija, kad Lauvas apmetne ieradīsies Vasaras sapulcē, tāpēc viņa nemaz nebija pārsteigta, kad Eila tika uzaicināta izmeklēt sirgstošos apmetnes ļaudis. Mamutu cilts apmetās tuvumā, lai pagaidītu. Iznākusi laukā, jaunā dziedniece piegāja pie Mamuta, Taluta un Talijas.

-     Manuprāt, ļaudis sasirguši ar Nezijas dēvēto pavasara kaiti, dru­dzi, krūšu kaiti un elpošanas grūtībām, problēma vienīgi ir tāda, ka tagad šī slimība plosījusies jau ilgu laiku un tāpēc ir smagākā formā, - dziedniece skaidroja. - Divi vecāki cilvēki nomiruši pašā sākumā, bet pats skumjākais ir tas, ka mirst bērni. Nevaru noskaidrot to, kāpēc viņi nomira. Parasti jauni cilvēki ir pietiekami stipri, lai no šādas slimības atveseļotos. Šķiet, ka pārējie jau tikuši pāri ļaunākajam. Daži vēl stipri klepo, es varu palīdzēt viņiem šo slimību vieglāk pārdzīvot, bet neviens vairs nešķiet nopietni slims. Es pagatavošu zāļu uzlējumu, lai palīdzētu mirušo bērnu mātei. Viņa ir ļoti nomocījusies. Nevaru viņu par to vai­not. Neesmu par to pilnīgi droša, bet nedomāju, ka mēs kaut kādā veidā būtu apdraudēti, ja paliktu uz apglabāšanas ceremoniju. Tomēr labāk jums neuzturēties viņu mājokļa iekšienē.

-    Ja jau esam izlēmuši palikt, es ieteiktu uzsliet teltis, - Talija iero­sināja. - Viņiem jau tā ir grūti, kur nu vēl, ja visu laiku pa kājām mai­sīsies svešinieki, un viņi nepieder pie Mamutu cilts. Sungaji ir… citādi.

No rīta Eilu pamodināja balsis, kas skanēja netālu no telts. Viņa ātri piecēlās, saģērbās un paskatījās laukā. Vairāki ļaudis raka garu, šauru tranšeju. Tronija un Fralija jau bija izgājušas laukā un, sēdēdamas pie ugunskura, baroja savus zīdaiņus. Eila pasmaidīja un pievienojās sie­vietēm. No kūpošā vārāmā groza cēlās salvijas tējas smarža. Pasmēlusi krūzīti karstā šķidruma, jaunā dziedniece apsēdās pie abām sievietēm un malkoja kūpošo tēju.

-     Vai Sungaji šodien grasās apglabāt savus mirušos? - Fralija jau­tāja.

-    Tā izskatās, - Eila atbildēja. - Nedomāju, ka Taluts būs to konkrēti noprasījis, bet tā man šķiet. Nesaprotu viņu valodu, kaut ari ik pa brī­dim uztveru kādus pazīstamus vārdus.

-    Viņi droši vien rok kapu. Interesanti - kāpēc gan viņi to taisa tik garu? - Tronija interesējās.

-    Nezinu gan, bet priecājos, ka mēs drīz no šejienes aiziesim. Zinu, ka pieklājība prasa, lai paliekam uz apglabāšanu. Bet man šī ceremonija nepatīk, - Fralija sacīja.

-    Nevienam jau tā nepatīk, - Eila piekrita. - Kaut mēs būtu ieradušies dažas dienas agrāk!

-    Tu taču nezini, vai būtu ko varējusi tiem bērniem līdzēt, - Fralija bilda.

-     Man tik žēl mirušo bērnu mātes, - Tronija atzinās. - Jau vienu bērnu zaudēt ir ļoti smagi, bet divus, turklāt abus reizē… Nezinu, vai pati spētu to pārdzīvot. - Tronija piekļāva Hartalu pie krūtīm, bet ma­zulim labāk patika izlocīties prom.

-    Jā, ir grūti zaudēt bērnu, - Eila piekrita. Jaunās sievietes balss bija tik drūma, ka Fralija uz viņu paskatījās un nobrīnījās. Nolikusi krūzīti, Eila piecēlās kājās. - Pamanīju, ka šeit tuvumā aug vērmeles, no šī auga saknēm sanāk spēcīgas zāles. Es to bieži neizmantoju, bet gribu kaut ko pagatavot, lai nomierinātu un atslābinātu mirušo bērniņu māti. Zālēm jābūt stiprām un iedarbīgām.

Dienas laikā Lauvas apmetne daļēji piedalījās dažādās darbībās un ceremonijās, bet, tuvojoties vakaram, gaisotne mainījās, tā kļuva sa­springta un ietekmēja arī viesus. Kad abi bērni nestuvēs tika svinīgi atgādāti no Sungaji mājokļa un pienesti klāt pie katra individuāli, lai ļaudis varētu no nelaiķiem pēdējoreiz atvadīties, sakāpinātās emocijas Mamutu ciltī izsauca neviltotas bēdu asaras.

Kad ļaudis, kas turēja nestuves, lēnām piegāja pie sērojošajiem vie­siem, Eila pamanīja, ka bērni ietērpti skaistās un eleganti izšūtās drē­bēs, it kā būtu uzposti kādam svinīgam pasākumam. Jaunā sieviete jutās ļoti aizkustināta un ieintriģēta. Darinot tunikas un garās bikses, dažādi krāsoti un dabiskas krāsas ādas gabaliņi un kažokādas bija rūpīgi sašūti kopā sarežģītās ģeometriskās figūrās, kas izcēla un akcentēja noteiktas apģērba vietas, kuras bija izgreznotas ar tūkstošiem mazām kaula krellītēm. Pa jaunās sievietes galvu maisījās nesakarīgas domas. Vai viņi to visu paveikuši, izmantojot vienīgi asu īlenu? Varbūt kāds prastu novērtēt mazo, smailo kaula vārpstiņu ar caurumu galā?

Vēl viņa pievērsa uzmanību galvas apsējiem un jostām, kā ari fantas­tiska piegriezuma apmetņiem, kurus meitenes nēsāja ap pleciem; tajos izrādījās iestrādātas šķipsnas no garāmejošo pinkaino zvēru spalvām. Jaunā sieviete ļoti vēlējās šādam apmetnim pieskarties, ciešāk izpētīt un uzzināt, kā tas ticis gatavots, bet šis nebūtu īstais bridis. Ari Ra­neks, kas stāvēja Eilai blakus, bija tos pamanījis un izteica komentārus par sarežģītajiem taisnleņķa spirāļu neparastajiem rakstiem. Viņa ļoti cerēja, ka pirms aiziešanas spēs uzzināt ko vairāk par šo apmetņu izga­tavošanas paņēmienu, varbūt apmaiņā pret viņas pašas kaula vārpstiņu ar caurumu galā.