Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Abi bērni bija izgreznoti ar rotām, kas taisītas no gliemežvākiem, zvēru zobiem, kauliem; zēnam pat ap kaklu bija liels, neparasts akmens, kam izurbts caurums un ko varēja nēsāt kā kulonu. Atšķirībā no pieau­gušajiem, kuriem mati bija izspūruši un apkaisīti pelniem, mirušo bērnu mati bija glīti sasukāti un izsmalcināti sakārtoti - zēnam bija sapītas bizītes, meitenei abās galvas pusēs bija savīti lieli mezgli.

Eilu neatstāja sajūta, ka abi bērni ir vienkārši aizmiguši un jebkuru bridi pamodīsies. Viņi izskatījās tik jauni, tik veselīgi, ar apaļiem vai­giem, nāves neiezīmētām sejām, nenorādot, ka tie būtu miruši un aiz­gājuši uz garu pasauli. Jaunā sieviete nodrebinājās un netīšām paska­tījās uz Ridagu. Sastapusies ar Nezijas skatienu, jaunā dziedniece no­vērsa acis.

Beidzot bērnu ķermeņi tika pienesti pie garās, šaurās tranšejas. Tie tika nolaisti bedrē un novietoti ar galvu pret galvu. Kāda sieviete ar īpatnēju galvassegu un garu, izrotātu tuniku piecēlās kājās un spalgā balsī iesāka kaislīgu dziedājumu, kas visiem klātesošajiem dzina šer­muļus pār kauliem. Ap kaklu sieviete bija aplikusi daudz kreļļu un kulonu, kas, viņai pakustoties, žvadzēja un šķindēja, ap rokām viņai bija platas kaula rokassprādzes, kas sastāvēja no vairākām puscollu platām stīpām. Eila pamanīja, ka dažas no tām līdzinās Mamutu cilts nēsātajām rotām.

Dobja bungu rīboņa, kas atbalsojās tālu, izklausījās līdzīga mamuta galvaskausa bungu skaņām. Kaislīgi dziedot, sieviete sāka locīties un līgoties, pacēlās pirkstgalos un cilāja pēdas, dažkārt vērsdamās uz vi­sām pusēm, bet no vietas neizkustēdamās. Dejodama un žvadzinādama savas rokassprādzes, viņa izdarīja asas un-ritmiskas roku kustības. Eila bija šo sievieti satikusi, un kaut ari viņas nebija spējušas sarunāties, viņa izjuta, kā šī svešiniece viņu pievelk. Mamuts bija izskaidrojis, ka viņa neesot dziedniece kā Eila, bet spējot sazināties ar garu pasauli. Viņa bija Sungaji cilts amata māsa Mamutam vai arī Krebam, jaunā dziedniece to aptvēra ar sāpēm sirdi. Viņai joprojām bija grūti pieņemt sievieti kā moguru.

Vīrietis un sieviete ar sarkani nokrāsotajām sejām uzbēra bērniem sarkano okera pulveri, likdami Eilai atcerēties sarkanā okera ziedi, ar ko Krebs bija ieziedis mirušās Izas ķermeni. Kapā tika ceremoniāli ieliktas vēl vairākas lietas: iztaisnotas mamuta ilkņu bultas, pīķi, krama naži un dunči, mamuta, bizona un zirga figūriņas - ne tik labas kā Raneka iz­gatavotās, Eila nodomāja. Viņa bija pārsteigta, ieraugot katram bērnam blakus noliekam iegarenu kaula priekšmetu, rotātu ar ieapaļiem, ripvei- dīgiem, ritenim līdzīgiem kokgriezumiem, pie kuriem bija piestiprinātas putnu spalvas un citi priekšmeti. Kad apmetnes ļaudis pievienojās sēru dziesmai - aizkustinošajam sievietes dziedājumam, Eila paliecās uz priekšu un iečukstēja Mamutam ausī: - Tie priekšmeti izskatās līdzīgi Taluta spieķim. Vai tās ir Runas vāles?

-    Jā, ir gan. Sungaji ir radniecīgi Mamutu ciltij daudz vairāk, nekā daži ļaudis to vēlētos atzīt, - Mamuts atbildēja. - Pastāv dažas at­šķirības, bet šī apbedīšanas ceremonija ir gandrīz tieši tāda pati kā mūsējā.

-     Kāpēc bērnu kapā jāliek Runas vāles?

-     Viņiem tiek līdzi dotas tās lietas, kas, pamostoties garu pasaulē, būs vajadzīgas. Kā sieviešu līnijas vadones dēls un meita viņi ir brālis un māsa, kam bija lemts kļūt par šīs cilts vadoņiem; ja tas neizdevās šajā dzīvē, tad izdosies nākamajā, - vecais šamanis skaidroja. - Ir ne­pieciešams parādīt savu izcelšanos un kārtu, lai tajā saulē nezaudētu šajā dzīvē iegūto stāvokli.

Jaunā sieviete kādu bridi pavēroja ceremoniju, un, kad ļaudis sāka aizbērt kapu, viņa atkal jautāja Mamutam:

-     Kāpēc viņi tiek apglabāti šādi - ar galvu pie galvas?

-     Viņi ir brālis un māsa, - šamanis atbildēja, it kā ar to viss būtu izteikts. Ieraudzījis savas skolnieces apjukušo izskatu, vecais vīrs tur­pināja: - Ceļojums uz garu pasauli var izvērsties par garu, grūtu un neskaidru pieredzi, it īpaši jau tik jauniem cilvēkiem. Viņiem vajadzēs savā starpā sazināties, palīdzēt un vienam otru mierināt, bet brāļa un māsas dalīšanās Baudas veltē tiek uzskatīta par necieņu pret Māti. Ja viņi pamostos, gulēdami blakus, tad varētu aizmirst, ka ir brālis un māsa, un kļūdas pēc sāktu kopoties, domādami, ka guļ kopā tāpēc, ka ir savienoti. Guļot ar galvu pie galvas, viņi Ceļojuma laikā var viens otru iedrošināt un, sasniedzot otru pasauli, neapjukt par savām rad­nieciskajām saitēm.

Eila pamāja. Tas viņai šķita loģiski, bet, vērojot aizberam kapu, jaunā dziedniece dedzīgi vēlējās, kaut viņi būtu šeit ieradušies dažas dienas agrāk. Varbūt viņai nebūtu izdevies palīdzēt, bet viņa vismaz būtu to mēģinājusi.

Taluts apstājās mazas upītes malā un paskatījās uz abām pusēm, tad paraudzījās lielā, apzīmētā kaula gabalā, ko turēja rokās. Aplūkojis saules stāvokli un izpētījis mākoņu veidojumus ziemeļu pusē, vadonis noteica vēja virzienu. Beidzot viņš izpētīja ari tuvāko apkārtni.