Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Jā, es zinu Sungaji apmetni, - Vinkaveks sacīja un tad pagriezās pret Eilu. Uz kādu bridi jaunā dziedniece sajuta, ka vīrieša acis viņā ieurbjas dziļi jo dziļi. Sieviete nedaudz saminstinājās, vēl joprojām pil­nībā nepieradusi skatīties svešiniekam tieši acīs, bet saprata, ka šis nav īstais bridis, lai izrādītu kautrību vai klana sievietes pieticību, un ar tikpat ciešu skatienu vērās pretim vīrietim. Pēkšņi viņš iesmējās un vīrieša bāli pelēkās acis iemirdzējās, tajās parādījās atzinība Eilas sievišķīgajam skaistumam. Jaunā dziedniece pamanīja, ka vīrietis ir satriecoši pievilcīgs, ne jau tikai tāpēc, ka bija izskatīgs vai kādas zinā­mas iezīmes dēļ, kaut arī tetovējumi uz pārējo ļaužu fona viņu izcēla, bet gan viņa lielā gribasspēka un gudrības dēļ. Vinkaveks palūkojās uz Mamutu, kas sēdēja Vīnijai mugurā.

-    Vecais vīrs, tu vēl joprojām esi kopā ar mums, - viņš sacīja, acīm redzami iepriecināts, tad ar zinošu smaidu piebilda: - un joprojām sa­gādā visiem pārsteigumus. Kopš kura laika tu esi kļuvis par Zvēru pavēl­nieku? Vai mums jālieto cits vārds? Tātad - ar Lauvas apmetni kopā ceļo divi zirgi un vilks? Tas ir kas vairāk par Zvēru pavēlnieka talantu.

-     Vinkavek, cits vārds būtu piemērotāks, bet tas nebūt nav mans nopelns. Šie zvēri pakļaujas Eilai.

-     Eilai? Šķiet, ka vecais Mamuts atradis sev vērtīgu meitu. - Vin­kaveks vēlreiz un nu jau ar zināmu interesi nopētīja jauno dziednieci. Viņš nepamanīja Raneka nikno skatienu, bet Jondalars gan to ievēroja. Zelandoni vīrs saprata šīs jūtas un pirmoreiz mūžā sajuta zināmu tuvību ar kaula rīku meistaru.

-     Nu jau pietiks šeit stāvēt un pļāpāt, - Avārijā iejaucās. - Mums tam būs daudz laika. Ceļinieki droši vien ir noguruši un izsalkuši. Es jums sarūpēšu maltīti un vietu, kur atpūsties.

-    Avarij, mēs redzam, ka taisāt jaunu mītni. Jums nav mūsu dēļ jā­rūpējas. Būs gana labi, ja parādīsiet, kur drīkstam uzsliet teltis, - Talija sacīja. - Vēlāk mēs labprāt kopā ar jums ieturētu maltīti un varbūt arī parādītu elegantas ziemeļbriežu ādas, kas netīšām paņemtas līdzi.

-     Man ir labāka doma! - Taluts nodārdināja savā skaļajā vadoņa balsī, nokratīdams no pleciem nēsājamo rāmi tieši tajā vietā, kur stā­vēja. - Mēs varētu palīdzēt būdas celtniecībā. Tu man varēsi pateikt, kur jānoliek mamutu kauli, bet man ir pietiekami plata mugura, lai atnestu divus uzreiz.

-    Jā, arī es vēlētos palīdzēt, - Jondalars brīvprātīgi pieteicās, izvez- dams Skrējēju priekšā un palīdzēdams Ridagam nokāpt no ērzeļa mu­guras. - Šī ir ļoti neparasta celtne. Nekad neko tamlīdzīgu nav nācies redzēt.

-    Katrā ziņā ļoti priecāsimies par jūsu palīdzību. Daži no mums stei­dzas ātrāk nokļūt Vasaras sapulcē, bet mītne ir jāuzceļ vasarā, lai pamati kārtīgi nosēžas, tāpēc, pirms dodamies prom, mums to vajadzētu pa­beigt. Lauvas apmetnes dāsnā palīdzība mums lieti noderētu, - Vinka­veks atzina, prātodams, cik gan dzintara gabalu varētu šī augstsirdība maksāt, kad sāksies tirdzniecība. Tad viņš nolēma, ka tas ir to vērts, jo mītne ir jāpabeidz, un apklusināja pāris neapmierināto.

Sākumā Vinkaveks nebija ļaužu pūli pamanījis garo, blondo vīrieti, bet tad ieskatījās uzmanīgāk un pēc tam vēlreiz nopētīja Eilu, kas šobrīd atbrīvoja Vīniju no velkamās platformas. Slaidais blondīns bija sveši­nieks, tāpat kā Eila, un izskatījās, ka tikpat prasmīgi apietas ar zirgiem kā Mamuta pavarda meita. Interesanti, ka mazais plakangalvis šķita sadraudzējies ar vilku, un puika vairs nejutās kā svešinieks. Tam visam jābūt kaut kā saistītam ar šo sievieti. Mamuta pavarda Mamuta apmet­nes vadonis pievērsa uzmanību Eilai. Viņš pamanīja, ka viņai apkārt grozās tumšādainais kaula rīku meistars. "Ranekam allaž bijis ķēriens uz visu skaisto un unikālo," Vinkaveks nodomāja. Īstenībā Raneks iztu­rējās īpašnieciski, bet interesanti - kas tādā gadījumā bija svešinieks? Vai viņš nebija ar šo sievieti saistīts? Paskatījies uz Jondalaru, Vinkaveks pamanīja, ka blondais vīrietis raugās uz Eilu un Raneku.

Mamuta apmetnes vadonis nodomāja, ka kaut kas šīs trijotnes starpā nav kārtībā, un pasmaidīja. Lai kādas arī būtu viņu attiecības, ja jau abi vīrieši izrādīja interesi par šo sievieti, tad acīmredzot viņa vēl nav ne ar vienu no viņiem oficiāli savienota. Vīrietis vēlreiz kārtīgi nopētīja Eilu. Viņa bija žilbinoša sieviete, Mamuta pavarda meita, dziedniece, vai tā vismaz viņi apgalvoja, un viņai noteikti piemita zināmas spējas attiecībā uz dzīvnieku pakļaušanu. Nav šaubu, ka šī sieviete ieņem augstu stāvokli. Bet no kurienes viņa ir uzradusies? Un kāpēc vienmēr tieši Lauvas apmetne nāk klajā ar kaut ko neparastu?

Abas apmetņu sieviešu vadones stāvēja gandrīz jau pabeigtās, bet vēl pilnīgi tukšās jaunās mītnes iekšpusē. Kaut ari no ārpuses tā bija apstrā­dāta, iekšpusē zigzaga raksts uz sienām bija neskaidri pamanāms.