- Mēs šeit ierīkosim nometni un paliksim pa nakti, - Taluts paziņoja, nokratīdams no pleciem mugursomu un nesamo rāmi. Viņš piegāja pie māsas, kas pašlaik izlēma, kur uzsliet galveno telti tā, lai visām pārējām, kas izmantoja tos pašus balsta stiprinājumus, būtu pietiekami daudz lēzenas vietas. - Talij, ko tu teiktu par to, ja mēs pa ceļam apstātos un nedaudz patirgotos? Pētīju Ludega zīmētās kartes. Sākumā tas man neienāca prātā, bet, ieraugot, kur mēs atrodamies… paskaties, - viņš sacīja, rādīdams māsai divus dažādus kaula gabalus, uz kuriem bija izdarītas atzīmes, - šī karte rāda ceļu uz Vilka apmetni, jauno Vasaras sapulces vietu, un šī te ir tā, ko viņš uz ātru roku uzmeta, parādīdams ceļu uz Sungaji apmetni. No šejienes mēs nenovirzītos tālu no maršruta, ja pa ceļam iegrieztos Mamuta mītnē.
- Tu domā Muskusvērša apmetni? - Talija jautāja ar aizkaitinātu nicību. - No viņu puses apmetnes pārdēvēšana bija pārāk iedomīgs un pašpaļāvīgs solis. Visās apmetnēs ir Mamuta pavardi, bet neviens nav uzdrošinājies nosaukt visu apmetni mamuta vārdā. Vai tad mēs visi neesam Mamutu cilts mednieki?
- Bet nometnes vārds parasti tiek piešķirts pēc tās vadoņa pavarda nosaukuma, un viņu jaunais vadonis ir Mamuts. Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka nevarētu ar viņiem tirgoties - ja vien viņi nav jau devušies prom vasaras ceļojumā. Tu taču zini, ka viņiem ir radniecīgas saites ar Dzintara apmetni un viņiem allaž krājumos ir nedaudz dzintara, ar ko tirgoties, - Taluts piebilda, labi zinādams māsas vājību uz siltajiem, zeltainajiem akmeņiem, kas veidojušies no sakaltušu priežu sveķiem. - Vimezs saka, ka viņiem ir pieejams ari labs krams. Mums ir daudz ziemeļbriežu ādu, nemaz nerunājot par citām skaistām kažokādām.
- Es nesaprotu, kā vīrietis var nodibināt pavardu, ja viņam nav pat sievietes, bet es vienkārši izteicu savu viedokli, ka viņi ir iedomīgi. Tomēr mēs varam ar viņiem tirgoties. Talut, protams, mums vajadzētu tur iegriezties. - Sieviešu līnijas vadones sejas izteiksme pārvērtās mīklainā smaidā. - To mums katrā ziņā vajadzētu izdarīt. Domāju, ka Mamuta apmetnei būtu interesanti tikties ar mūsu Mamuta pavardu.
- Labi. Tad agri no rīta dosimies ceļā, - Taluts paziņoja, bet nesapratnē palūkojās uz savu māsu un pašūpoja galvu, gribēdams uzzināt, kas viņa gudrajai un viltīgajai māsai šoreiz padomā.
Kad Lauvas apmetne sasniedza lielu, līkumotu upi, kas bija izskalojusi kanālu starp stāvajiem lesa augsnes krastiem, un apkārtne līdzinājās viņu apmetnes ainavai, Taluts devās uz zemesragu starp divām aizām un uzmanīgi izpētīja apkārtējo teritoriju. Lejā, palienē, pie upes vadonis ieraudzīja briežus un sumbrus, kas ganījās zaļajā pļavā, kurā auga mazi kociņi. Kādu gabalu tālāk, upes krasā pagriezienā, viņš pamanīja lielu kaulu kaudzes jucekli, kas slējās pret augsto krastu. Mazi cilvēku stāvi līkņāja pār izžuvušo kaulu grēdu, un Taluts ievēroja, ka daži no viņiem kaulus nes prom.
- Viņi vēl nav nekur aizgājuši, - viņš paziņoja. - Izskatās, ka kaut ko būvē.
Ceļotāji barā soļoja lejup pa nogāzi apmetnes virzienā, kas bija izvietojusies uz platas terases, ne augstāk kā kādas piecpadsmit pēdas virs upes līmeņa. Eila bija bijusi pārsteigta, ieraugot Lauvas apmetnes mitekli, un tagad bija tikpat izbrīnījusies par Mamuta apmetni. Tā nebija viena liela, ar velēnu klāta, pa pusei zemē ierakta mītne, kuru jaunā sieviete bija salīdzinājusi ar alu vai cilvēka augumam atbilstošu caurumu; šī apmetne sastāvēja no vairākām atsevišķām apaļām būdām, kas vienā pudurī izvietojās uz terases. Ari šīs mītnes bija masīvas un robustas, klātas ar biezu velēnu un mālu kārtu, to malas bija apaugušas ar atsevišķiem zāles ceriem, bet uz jumta zāle neauga. Eilai tās ļoti atgādināja milzīgus, kailus, murkšķu izveidotus uzkalniņus.
Pienākot tuvāk, jaunā sieviete saprata, kāpēc būdu jumti bija kaili. Tieši tāpat kā Lauvas apmetne, arī Mamuta apmetne mītņu jumtus izmantoja kā skatu vietas. Uz diviem ēku jumtiem jau bija sakāpis vērotāju bariņš, un, kaut arī cilvēki bija pievērsuši uzmanību ciemiņiem, tas nebija īstais iemesls, kāpēc viņi bija sakāpuši uz apaļajiem jumtiem. Lauvas apmetnes ceļotāji apgāja apkārt būvei, kas aizsedza redzamību; ieraudzījusi viņu intereses objektu, Eila bija pārsteigta.
Talutam bijusi taisnība. Viņi kaut ko būvēja. Jaunā dziedniece bija dzirdējusi Talijas piezīmes par to, ka apmetne pati sev izvēlējusies jaunu nosaukumu, bet, apskatot celtni, ko viņi būvēja, viņu izvēlētais apmetnes nosaukums šķita atbilstošs. Kaut arī gala procesā tā droši vien izskatīsies tāda pati kā pārējās mītnes, paņēmiens, kādā viņi izmantoja mamutu kaulus kā būves balstus, šķita izceļam ši dzīvnieka īpašo auru. Arī Lauvas apmetne būdas balstu elementos bija izmantojusi mamutu kaulus un atlasījusi dažus noteiktus kaulu gabalus un tos apstrādājusi, lai tie derētu, bet kauli, kas tika izmantoti šajā celtnē, pildīja ne tikai balstu funkcijas. Tie bija atlasīti un izkārtoti tā, lai izteiktu mamuta būtību, uz kā bija balstīta Mamutu cilts ticība.