Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Vai tas ir Eilas dēļ? - Danugs pajautāja ar rūpju rievu pierē.

-     Atzīstu, ka daļēji ari tas ir viens no iemesliem. Nebūt negribu noskatīties, kā viņa ar Raneku dzīvos pie viena pavarda, bet tajā brīdī, kad mēs jūs satikām, es centos Eilu pārliecināt nākt man līdzi. Tagad izskatās, ka došos atpakaļ viens pats… arī to man negribas darīt, bet tas neko nemaina. Man, vienalga, ir jāiet.

-     īsti nezinu, vai to saprotu, bet vēlu tev veiksmi un lai Māte tevi Ceļojuma laikā sargā. Kad tu plāno doties projām? - Tarnegs intere­sējās.

-     Drīz pēc mamutu medībām.

-     Runājot par mamutu medībām, mums vajadzētu doties atpakaļ. Medības plānotas uz šo pēcpusdienu, - Tarnegs atgādināja.

Vīri sāka iet gar upi, kura bija pieteka galvenajam ūdensceļam, kas gāja garām apmetnei, un rāpās pāri akmeņiem tajās vietās, kur klinšu sienas sašaurinājās. Ejot ārā no aizas un virzoties gar stāvu klintsradzi, viņi uzskrēja virsū jaunekļu bariņam, kas diviem kaušļiem izkliedza apvainojumus vai pamudinājumu. Druvezs atradās skatītāju vidū.

-             Kas šeit notiek? - Tarnegs apjautājās, ieiedams bara vidū un iz­šķirdams kaušļus. Vienam no mutes nāca asinis, otram bija aizpampuši acs.

-     Viņi vienkārši… cīkstējās, - kāds paskaidroja.

-    Jā, viņi… ē… trenējās…. laušanās sacīkstēm.

-             Šis nav nekāds treniņš, - Tarnegs dusmojās, - bet gan īsts kau­tiņš.

-    Nē, patiešām, mēs nekāvāmies, - puisis ar aizpampušo aci iebilda,

-    tikai nedaudz padraiskojāmies.

-             Tātad tu zilu aci un izsistu zobu sauc par padraiskošanos? Ja jau jūs būtu tikai trenējušies, tad nebūtu nākuši tādu gabalu, kur neviens jūs neredz. Nē, tas viss bija plānots. Domāju, ka tev labāk vajadzētu man pastāstīt, kas šeit notika.

Neviens negribēja atbildēt, bet daži puiši intensīvi šļūkāja kājas pa zemi.

-            Un kā tad ar pārējiem? - Tarnegs jautāja, uzlūkodams pārējos jau­nekļus. - Ko jūs visi šeit darāt? Arī tu, Druvez? Kā tu domā, ko tava māte un Barzeks teiks, kad atklās, ka arī tu te esi bijis un atbalstījis kautiņu? Labāk pastāsti - kas šeit notiek?

Tomēr vēl joprojām neviens neko nestāstīja.

-             Manuprāt, būs vien jāved jūs visi atpakaļ, un tad lai Padomes iz­šķir, ko ar jums darīt. Māsu Padome izdomās, kā jūs atbrīvot no vēlmes kauties, turklāt padarīs jūs par labu piemēru pārējiem. Iespējams, ka jums pat aizliegs piedalīties mamutu medībās.

-            Tarneg, nevajag viņus nosūdzēt, - Druvezs lūdzās. - Dalens vien­kārši mēģināja viņus izšķirt.

-             Izšķirt viņus? Varbūt tev vajadzētu man pastāstīt, par ko ir šis kautiņš? - Tarnegs pavaicāja.

-             Man šķiet, ka es to zinu, - Danugs sacīja. Visi pagriezās pret garo, jauno vīrieti. - Tas ir saistīts ar uzbrukumu.

-    Kādu uzbrukumu? - Tarnegs pārjautāja. Izklausījās nopietni.

-             Daži ļaudis domā par uzbrukumu Sungaji apmetnei, - Danugs paskaidroja.

-            Tu taču zini, ka uzbrukumi un sirojumi ir aizliegti. Padomes cenšas apspriest iespēju sarīkot draudzības ugunskuru un nodibināt ar Sungaji ļaudīm tirdznieciskas attiecības. Nemaz negribu domāt par tām pro­blēmām, kādas uzbrukums varētu sagādāt, - Tarnegs saskaities teica.

-     Kam pieder šī uzbrukuma ideja?

-             Nezinu, - Danugs atbildēja. - Vienu dienu visi par to vien runāja. Kāds atklāja, ka Sungaji apmetne atrodas dažu dienu gājienā no šejie­nes. Plāns bija izdomāts tā, ka viņi pārējiem pateiks, ka dodas medībās un tā vietā aizies sagraut Sungaji apmetni, nozags pārtiku un aizdzīs viņus prom. Es jau viņiem sacīju, ka mani tas neinteresē un, manuprāt, to darīt ir muļķīgi. Tādējādi viņi vienkārši sagādās nepatikšanas paši sev un pārējai Mamutu ciltij. Turklāt pa ceļam uz šejieni mēs bijām iegriezušies Sungaji apmetnē. Tur tikko bija nomiruši brālis un māsa. Var būt, ka tā nav tā pati apmetne, bet tie ļaudis sēro. Nedomāju, ka tagad vajadzētu viņiem uzbrukt.

-     Danugs jau var tā runāt, - Druvezs piebilda. - Neviens viņu ne­sauks par gļēvuli, jo neviens negrib ar viņu kauties. Bet, kad Dalens paziņoja, ka arī viņš nepiedalīsies nekādā uzbrukumā, tad viss bars metās viņam virsū un sacīja, ka viņš baidoties no cīņas. Tieši tad arī Dalens pateica, ka parādīšot, ka viņš nebaidās ne ar vienu kauties. Mēs sacījām, ka nāksim viņu atbalstīt, lai viss bars nemetas viņam virsū.

-    Kurš no jums ir Dalens? - Tarnegs jautāja. - Puisis ar izsisto zobu un asiņojošo muti panāca soli uz priekšu. - Un kā tevi sauc? - viņš jautāja otram, kura acs jau bija kļuvusi zili melna. Puisis atteicās atbildēt.

-     Viņu sauc Kluvs. Viņš ir Čalega brālēns, - Druvezs pateica puiša vietā.