Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

- Eila! - Frabeks iekliedzās. - Vilks metas kaut kam virsū!

Eila uzreiz skaļi un griezīgi iesvilpās, tad aizsteidzās pa taciņu, kas veda uz upi. Viņa redzēja Vilku atgriežamies un pavadām jaunu ļaužu bariņu. Bet šie ļaudis nebija svešinieki.

-    Tā ir Mamuta apmetne! - Eila paziņoja. - Redzu ierodamies Vin- kaveku.

Talija pagriezās pret Frabeku. - Vai sameklēsi Talutu? Mums vaja­dzētu viņus atbilstoši sagaidīt un apsveicināties un pie viena varētu pa­teikt ari Mārlijai un Valezam, ka Mamuta apmetne beidzot ieradusies.

Frabeks pamāja un aizgāja.

Delegācija, kas bija atnākusi izteikt piedāvājumu, bija pārāk iein­triģēta, lai tūlīt pat dotos prom. Delegācija redzēja, ka Vinkaveks bija pirmais, kas pienāca pie Eilas un Talijas, un ātri saprata situācijas bū­tību. Pametis savu mugursomu, viņš smaidīdams pienāca klāt.

-    Talij, tā droši vien ir laba zīme, ka tu esi pirmais cilvēks, ko mēs šeit satiekam, jo tieši tu esi tā, ko es gribēju satikt, - Vinkaveks pa­ziņoja, sniegdamies pēc abām sievietes rokām un paberzēdams vaigu pret vaigu kā vecam, labam draugam.

-     Ar ko tad esmu izpelnījusies tādu godu? - Talija smaidīja, pati nemaz to negribēdama. Vinkaveks bija apburošs cilvēks.

Ignorējis jautājumu, viņš turpināja: - Pastāsti: kāpēc tavi viesi tēr­pušies savās labākajās drēbēs? II droši vien ir delegācija?

Ierunājās kāda sieviete, kura bija ieradusies delegācijas sastāvā. - Mēs izteicām piedāvājumu pieņemt Eilu savā ciltī, - viņa ar lepnumu paziņoja, it kā piedāvājums nebūtu bijis meistarīgi atraidīts. - Manam dēlam nav māsas.

Pat Eila varēja redzēt, kā darbojas Vinkaveka prāts, bet viņam bija vajadzīgs tikai viens mirklis, lai izprastu visu situāciju, un nākamajā brīdī jau tika pieņemts lēmums un tas tika izteikts.

-     Nu, arī es vēlos izteikt kādu piedāvājumu, vēlāk to darīšu oficiālā veidā, bet, Talij, lai tev būtu, par ko padomāt, es gribu izteikt savienības piedāvājumu. - Pagriezies pret Eilu, Vinkaveks saņēma abas sievietes rokas. - Eila, gribu ar tevi savienoties. Es gribu, lai tu nāc pie mana Mamuta pavarda un padari to par kaut ko vairāk nekā vienīgi vārdu. Eila, tikai tu vienīgā spēj man to dot. Tas ir arī tavs pavards, bet ap­maiņā piedāvāju tev visu Mamuta apmetni.

Eila bija izbijusies un aizgrābta. Vinkaveks taču zināja, ka viņa jau ir devusi Solījumu. Kāpēc viņš to viņai prasīja? Pat ja viņa to gribētu, vai viņa pēkšņi drīkstētu tā mainīt domas un savienoties ar Vinkaveku? Vai Solījumu drīkstēja tik viegli lauzt? '

-     Viņa jau ir apsolīta Ranekam, - Talija atgādināja.

Vinkaveks cieši ieskatījās raženās vadones acīs un zinoši pasmaidīja, tad iebāza roku maisiņā un izvilka ārā dūrē sakļautu roku. Kad viņš atvēra plaukstu, bija redzams, ka tur atrodas divi skaisti, apstrādāti, saskanīgi dzintara gabali. - Talij, ceru, ka Raneks spēs samaksāt attiecīgu līgavas pūru.

Talijas acis plati iepletās. No Vinkaveka piedāvājuma vadonei aizrāvās elpa. Viņš bija skaidri licis saprast, lai nosaka līgavas pūra maksu un nosaka to dzintara vērtībā, ja viņa tā vēlas, tomēr bija skaidrs, ka viņa to nedarīs. Talijas acis sašaurinājās. - Vinkavek, lēmuma pieņemšana nav tikai manā ziņā. Eila pati izdara izvēli.

-    Es zinu, Talij, bet pieņem šos te kā manu dāvanu tev par palīdzību mājokļa celtniecībā, - to pateicis, viņš iespieda dzintara gabalus Talijai rokās.

Lauvas apmetnes vadone tika nolikta dilemmas priekšā. Viņai nevaja­dzētu tos paturēt. Pieņemot tos, Vinkaveks iegūtu Talijas labvēlību, bet lēmums bija Eilas ziņā, vai nu viņa bija devusi Solījumu, vai ne, jaunajai sievietei bija pašai no brīvas gribas jāizlemj. Kāpēc gan viņai vajadzētu iebilst? Sakļāvusi plaukstā dzintara gabalus, vadone ieraudzīja Vinka­veka triumfējošo sejas izteiksmi un sajutās kā nopirkta par diviem dzintara gabaliem. Mamuta apmetnes vadonis bija pārliecināts par to, ka Talija neapsvērs nevienu citu piedāvājumu. Ja vien viņš vēl spētu pārliecināt arī Eilu, tad jaunā sieviete kļūtu par viņa sievieti. Bet Vin­kaveks nepazīst Eilu, Talija pie sevis nodomāja. Neviens viņu nepazīst. Viņa varēja saukties par Mamuta cilts piederīgo, bet joprojām bija vēl svešiniece, un kurš gan var pateikt, kas šo sievieti aizkustinātu. Talija vēroja, kā vīrietis ar pārsteidzoši tetovēto seju visu savu uzmanību pievērš jaunajai sievietei, un redzēja Eilas reakciju. Nebija ne runas par to, ka Eila nebūtu ieinteresēta.

-     Talij! Cik jauki tevi atkal satikt! - tuvojās Avārijā, izstiepusi abas rokas. - Mēs ierodamies tik vēlu, ka visas labākās vietas jau aizņemtas. Vai nezināt kādu tīkamu vietu, kur uzcelt apmetni? Kur jūs paši esat izvietojušies?