Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Vilka apmetne noteikti uzskata, ka viņējais ir pats labākais krams, - Tarnegs piebilda. - Kad pirmoreiz šeit ierados, biju kopā ar Valezu. Jums būtu vajadzējis dzirdēt, kādā viņš bija sajūsmā. Tā kā šī krama ieguves vieta ir tik tuvu viņu apmetnei, viņi to uzskata par savējo. Jondalar, tu rīkojies pareizi, palūgdams atļauju nākt uz šejieni.

-     Tā ir tikai pieklājība. Zinu, ko Dalanars domā par savu raktuvi.

-     Kas šim akmenim ir tik īpašs? Bieži pēc plūdiem esmu redzējis upes krastos izskalotu kramu, - Tarnegs piezīmēja.

-    Dažkārt var atrast labus gabalus, kas nesen kā pēc plūdiem izska­loti krastā, un tos ir daudz vieglāk iegūt. Lai raktuvēs izkaltu tos ārā no klints, ir jāiegulda smags darbs. Bet kramam piemīt tendence izkalst, ja tas pārāk ilgi atrodas kādā atklātā vietā, - Jondalars papildināja. - Tad skaidas atšķeļas daudz īsākas un strupākas.

-    Ja krams pārāk ilgu laiku atradies uz zemes virsmas, Vimezs to dažreiz uz kādu laiku ierok mitrā augsnē, lai pēc tam ar to būtu vieglāk strādāt, - Danugs teica.

-     Esmu tā darījis. Tas var palīdzēt, bet viss ir atkarīgs no krama gabala lieluma un tā izžūšanas pakāpes. Ja gabals ir liels, tad tas ne­var būt pārāk vecs. Mazākiem gabaliem - līdz pat olas lielumam - šī metode ir iedarbīga, bet tādus diezin vai vispār ir vērts apstrādāt, ja vien tiem nav īpaši izcila kvalitāte.

-    Mēs kaut ko līdzīgu darām ar mamuta ilkņiem, - Tarnegs turpināja.

-     Sākumā mēs ietinam ilkņus mitrās ādās un ierokam karstos pelnos. Kaula struktūra izmainās, tas kļūst blīvāks, bet vieglāk apstrādājams un saliecams. Tas ir pats labākais paņēmiens, kā iztaisnot visu ilkni kopumā.

-    Es jau prātoju, kā jūs to panākat, - Jondalars atzinās, tad ieturēja pauzi un kaut ko pārdomāja. - Mans brālis būtu gribējis to iemācīties. Viņš gatavoja pīķus. Viņš varēja uzmeistarot labu, taisnu kātu, jo pār­zināja koka īpašības - zināja, kā to saliekt un izveidot vajadzīgo formu. Manuprāt, viņš būtu izpratis arī jūsu procesu. Iespējams, jūsu metožu pārzināšana ir viens no iemesliem, kāpēc Vimezs tik ātri apguva krama karsēšanas tehniku, tādējādi padarot akmeni vieglāk apstrādājamu. Viņš ir viens no labākajiem krama apstrādes meistariem, ko pazīstu.

-     Arī tu esi labs meistars, Jondalar, - Tarnegs izteica komplimentu.

-     Pat Vimezs tevi augstu vērtē, un vecais vīrs savas uzslavas tik viegli nedāļā. Vai zini? Esmu domājis par to, ka man nepieciešams labs meis­tars Sumbra apmetnē. Zinu, ka tu esi nolēmis doties atpakaļ uz mājām, bet izklausās, ka līdz tavām mājām ejams pamatīgs gabals. Vai tu ne­apsvērtu iespēju palikt, ja tev piedāvātu dzīvesvietu? Ar to es gribēju izteikt tev priekšlikumu pievienoties manai apmetnei.

Jaunā Zelandoni vīra pierē iegūla rieva, mēģinot izdomāt, kā lai šo priekšlikumu noraida, viņu neapvainojot. - Neesmu vēl neko izlēmis. Man par to jāpadomā.

-    Zinu, ka tu patīc Dīgijai. Esmu pārliecināts, ka viņa tam piekristu. Un tev nebūtu nekādu problēmu atrast sievietei, ar kuru kopā izveidot pavardu, - Tarnegs centās Jondalaru pierunāt. - Esmu pamanījis, kā sievietes līp pie tevis kā pie medus poda, pat sarkanpēdainās. Vispirms tā bija Migija, un tagad jau visas pārējās meklē iemeslu, lai iegrieztos krama apstrādes teritorijā. Tas droši vien tāpēc, ka tu esi šeit pirmo reizi. Sievietes allaž izrāda interesi un ziņkārību par tiem vīriešiem, kurus viņas nepazīst. - Viņš pasmaidīja. - Esmu dzirdējis pat vēl vairāk: viens vīrs esot vēlējies, kaut viņš būtu gara auguma blonds svešinieks.

Viņi visi gribētu, lai sarkanpēdainās izrādītu par viņiem interesi, bet šoreiz pienākusi Danuga kārta. - Tarnegs zinoši pasmīnēja un pameta skatienu uz sava jaunā brālēna pusi.

jondalars un Danugs abi izskatījās samulsuši. Piecēlies kājās, Zelan­doni vīrs paskatījās apkārt, lai novērstu uzmanību uz kaut ko citu, un nejauši pamanīja, ka kopā ar šiem diviem vīriem viņš nemaz neizska­tās tik īpaši gara auguma. Visi trīs bija apmēram vienāda auguma, un Danugs vēl joprojām turpināja augt. Dienās viņš kļūs par otro Talutu. Bet Vasaras sapulcē bija sastopami dažāda auguma vīrieši tieši tāpat kā Zelandoni Vasaras sapulcēs.

-Jondalar, es patiešām gribu, lai tu apsvērtu iespēju pievienoties Sum­bra apmetnei. Tagad, kad Dīgija un Branags beidzot grasās savienoties, mēs šajā rudenī sāksim būvniecību, kaut gan neesmu vēl izlēmis, vai taisīt vienu lielu mitekli kā Lauvas apmetnē vai arī vairākus mazākus - katrai ģimenei atsevišķu. Esmu vecmodīgs. Man labāk patīk tie lielie, bet daudziem jauniešiem tagad gribas atsevišķas mītnes, domātas tikai vienam pavardam un saimei; atzīstu, ka tad, kad ļaudis sāk strīdēties, labāk ir, ja ir sava mītne, kur no visa norobežoties.

-     Tarneg, paldies par piedāvājumu, - Jondalars atbildēja. - Es pa­tiešām to augstu vērtēju, tikai negribu tev radīt nepareizu priekšstatu. Es došos mājās. Man tas jādara. Varētu tev nosaukt daudz iemeslu, piemēram, jāaiznes ziņa par brāļa nāvi. Bet īstenībā es nezinu, kāpēc man jāiet. Man tas vienkārši ir jādara.