Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Tieši šeit, kur stāvam, - ierunājās Nezija, kā nākamā pienākdama klāt, lai apsveiktu Mamuta apmetnes sieviešu līnijas vadoni. Viņa ar lielu interesi bija noskatījusies, kā Talija bija pieņēmusi Vinkaveka dā­vanu, un bija pamanījusi ari jaunā vīrieša sejas izteiksmi. Raneks nebūt nebūs laimīgs, uzzinot, ka Vinkaveks grasās izteikt Eilai piedāvājumu, bet Nezija pavisam nebija pārliecināta, ka Mamuta apmetnes vadonim būs viegli Eilu pārliecināt, lai ari ko viņš piedāvātu.

-    Jūs esat apmetušies šeit? Tik tālu prom no visa? - Avārijā brīnījās.

-    Tā kā ar mums kopā ir dzīvnieki, tad šī ir pati labākā vieta. Ja ap­kārt ir liela ļaužu drūzma, dzīvnieki kļūst nervozi, - Talija paskaidroja, it kā šī vieta būtu izraudzīta ar nodomu.

-            Vinkavek, ja jau Lauvas apmetne ir apmetusies šeit, kāpēc mums neuzsliet savējo viņiem blakus? - Avārijā ierosināja.

-            Šī nemaz nav slikta vieta. Šai vietai ir savas priekšrocības, vairāk plašuma, kur izvērsties, - Nezija atzina. Viņa nodomāja: "Ja jau šeit apmetušās Lauvas un Mamuta apmetnes, tad zināma intereses daļa no centra tiks novadīta uz šejieni."

Vinkaveks uzsmaidīja Eilai. - Nespēju iedomāties neko citu, ko darītu labprātāk, kā uzslietu mītni blakus Lauvas apmetnei, - viņš paziņoja.

Laukumā iesoļoja Taluts, dārdošā balsī apsveikdams Mamuta apmet­nes abus vadoņus. - Vinkavek! Avarij! Beidzot esat ieradušies! Kas jūs tik ilgi aizkavēja?

-     Mēs pa ceļam vēl šur tur iegriezāmies, - Vinkaveks paskaidroja.

-             Paprasi Talijai parādīt, ko Vinkaveks viņai uzdāvināja, - Nezija ierosināja.

Talija vēl joprojām jutās nedaudz samulsusi un vēlējās, kaut Nezija nebūtu neko sacījusi, taču, pastiepusi roku un atvērusi plaukstu, viņa parādīja brālim dzintara gabalus, lai viņš varētu tos aplūkot.

-             Šie ir ļoti skaisti dzintari, - Taluts atzina. - Redzu, ka esat nolē­muši patirgoties. Vai zinājāt, ka Vītolu apmetnei ir balti spirāles veida gliemežvāki?

-             Vinkaveks grib ko vairāk par gliemežvākiem, - Nezija iejaucās. - Viņš grib izteikt Eilai piedāvājumu… iet pie viņa pavarda.

-     Bet viņa ir devusi Solījumu Ranekam, - Taluts bija nesaprašanā.

-    Solījums ir un paliek vienīgi solījums, - Vinkaveks iebilda.

Taluts paskatījās uz Eilu, tad uz Vinkaveku un Taliju. Lielais milzis

ierēcās smieklos. - Nu, šī Vasaras sapulce ilgi visiem paliks atmiņā.

-            Mēs ne tikai iegriezāmies Dzintara apmetnē, - Avārijā stāstīja. - Ta­lut, ieraugot tavas dižās, sarkanās krēpes, es kaut ko atcerējos. Mēs centā­mies apiet ar līkumu kādam alu lauvam ar sarkanām krēpēm, bet šķita, ka viņš dodas ar mums vienā virzienā. Mēs nekur neredzējām veselu lauvu baru, bet labāk vajadzētu brīdināt ļaudis, ka tuvumā klīst lauvas.

-     Šajā apkārtnē vienmēr klīst lauvas, - Taluts noteica.

-            Jā, bet šis lauva uzvedās dīvaini. Lauvas parasti nepiegriež lielu vērību cilvēkiem, bet kādu bridi man izskatījās, ka viņš mums uzmācas. Viņš pienāca tik tuvu klāt, ka vienu nakti man bija problēmas aizmigt. Tas ir pats lielākais alu lauva, kādu jebkad esmu redzējusi. Es vēl jo­projām trīcu, kad par to iedomājos, - Avārijā atzinās.

Eila uzmanīgi noklausījās stāstu, sarauca pieri un pagrozīja galvu. "Nē. Tā ir tikai sakritība," viņa nodomāja. "Apkārt klīst daudz lielu alu lauvu."

-     Kad būsiet iekārtojušies, nāciet uz klajumu. Mēs pašreiz runājam par mamutu medībām, un Mamutu Padome plāno noorganizēt Medību ceremoniju. Nenāks par skādi, ja būs vēl viens zvēru pievilinātājs. Tev droši vien nebūs nekas iebilstams pret mamuta gaļu kāzu svinībās, jo pats gribi tajās piedalīties, Vinkavek! - Taluts sacīja. Ejot jau prom, viņš pagriezās pret Eilu. - Tā kā arī tu plāno piedalīties kopā ar mums mamutu medībās, tad nāc man līdzi un paņem savu pīķu metēju. Es jau tāpat grasījos nākt tev pakaļ.

-      Es iešu kopā ar jums, - Talija pieteicās. - Man tāpat jādodas uz jauno meiteņu apmetni un jāaprauga Latija.

-     Tiem ir laba kvalitāte. īpaši jau asajiem darbarīkiem, tādiem kā kalti, skrāpji un urbji, - Jondalars izteica savas domas, nometies uz viena ceļa, pētīdams gludo, pelēko iekšpusi kādam smalkas struktūras krama gabalam. Viņš bija izmantojis īpaši pielāgotu jaunu brieža ragu - stipru un pietiekami pamatīgu, kas varētu izturēt triecienu, - kā rokamo mietu un sviru, lai cieto kvarca gabalu izdabūtu ārā no kritainā apvalka. Pēc tam ar āmurakmeni viņš to atvēra.

-    Vimezs saka, ka labākais krams nāk no šejienes, - Danugs sacīja.

Jondalars pamāja uz upes aizas perpendikulāro klints sienu, kurā

krāčainais ūdens gadu gaitā bija atstājis savas pēdas. Vēl vairāki cietā krama gabali, kurus apņēma balta, necaurredzama čaula, rēgojās laukā no ne tik cietā kritainā akmens. - Kramam ir labāka kvalitāte, ja tas nāk tieši no ieguves vietas. Šis krama ieguves avots līdzinās Da­lanara raktuvēm, un viņa iegūtais krams ir pats labākais mūsu re­ģionā.