Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Šad un tad, lai zvērs pierastu pie lielām laužu masām, Eila viņu izveda cauri nometnei, turēdama sev cieši blakus. Šāds gājiens allaž piesaistīja laužu skatienus. Cilvēki brīnījās, ieraugot, kā jaunā sieviete pārliecināti soļo pa teritoriju ar vilku pie kājas, un tas lika Eilai justies neērti, bet viņa saprata, ka tas ir nepieciešams. Vilku un cilvēku para­dumi bija līdzīgi; ja cilvēki piederēja pie viņa bara, tad bija kaut kas tāds, kas saistīts ar viņiem un pie kā Vilkam bija jāpierod. Cilvēkiem patika citam cita sabiedrība, pat svešinieku, un viņi labprāt pulcējās lielos baros.

Bet Vilks visu laiku nepavadīja Kaķastes nometnē. Viņš bieži kopā ar zirgiem devās lejā uz pļavu savos medību sirojumos vai arī pastaigā kopā ar kādu cilvēku, visbiežāk ar Eilu, bet dažkārt ari kopā ar Jonda­laru, Danugu un, lai cik dīvaini tas būtu, arī ar Frabeku.

Pasaucis pie sevis Vilku, Frabeks kopā ar viņu devās uz zirgu nojumi, lai zvērs nemaisītos pa kājām. Vilks padarīja ļaudis nervozus, un tas nebūt neatstāja pozitīvu iespaidu uz tām delegācijām, kas kāda vīra vārdā ieradās iegūt Eilas labvēlību. Vīrieši nebija ieinteresēti savienoties ar Eilu oficiālā savienībā, viņi zināja, ka jaunā sieviete devusi Solījumu Ranekam. Viņi nemeklēja sievieti, bet gan māsu. Delegācijas ieradās ar piedāvājumu pieņemt viņu savā apmetnē.

Kaut arī Talija bija gudra un zinoša par šo ļaužu dabu un tradīcijām, pat viņa nebija apsvērusi šo iespēju plašo vērienu. Bet, kad Lauvas apmetnes vadonei pirmajā reizē ar šādu lūgumu tuvojās kāda viņas laba paziņa, kurai bija vienīgi dēli, un lūdza apsvērt iespēju par Eilas pieņemšanu pie viņas pavarda un viņu apmetnē, Talija nekavējoties izprata piedāvājuma nozīmīgumu.

- Man jau to sākumā vajadzēja aptvert, - Talija vēlāk skaidroja sa­viem apmetnes ļaudīm, - ka vientuļa, skaista sieviete ar augstu stāvokli un talantu kļūs par ļoti iekārojamu māsas partiju, īpaši jau pēc tam, kad viņu pieņēma pie Mamuta pavarda. Tas parasti netiek uzskatīts par ģimenes pavardu. Mums, drīzāk gan Eilai, nav jāpieņem neviens no šiem piedāvājumiem, ja vien, protams, viņa pati to nevēlas, bet piedāvājumi jau paši par sevi palielina viņas līgavas pūra vērtību.

Talijas acīs iemirdzējās līksmas uguntiņas, kad viņa izskaitļoja, cik ļoti Eila palielina Lauvas apmetnes stāvokli un vērtību. Īstenībā sirds dziļākajā stūrītī vadone gandrīz jau sāka vēlēties, kaut Eila nebūtu Ranekam devusi Solījumu. Ja jaunā sieviete būtu brīva un pieejama, tad par viņu iespējamais līgavas pūrs būtu apbrīnojami augsts. Bet tas nozīmētu to, ka Lauvas apmetne Eilu zaudētu, un paturēt tādu dārgumu pie sevis, iespējams, ir pat labāk nekā zaudēt viņu par labu cenu. Tā kā noteikts līgavas pūrs nebija vēl paziņots, minējumi to uzpūta vēl lielāku. Bet piedāvājumi, kas turpināja pienākt par jaunās sievietes pieņemšanu kādā apmetnē, pavēra milzīgu iespēju lauciņu. Apmetnes vēlējās iegūt vienīgi Eilas vārdu, un jaunā dziedniece varēja palikt Lau­vas apmetnē. Viņa pat varēja kļūt par sieviešu līnijas vadoni, ja viņas potenciālajam brālim būtu vajadzīgais statuss, sakari un ambīcijas. Ja Eila un Dīgija abas būtu sieviešu vadones ar ciešām radniecības saitēm, tas Lauvas apmetnei varētu piešķirt milzīgu ietekmi. Tuvojoties jaunai delegācijai, Talijas prātā virmoja visas šīs domas un iespējas.

Eila bija sākusi saprast, ka zīmju un simbolu atšķirības, kas tika lietotas, izrotājot apģērbu un apavus, noteica piederību pie kādas kon­krētas grupas. Kaut arī visa Mamutu cilts lietoja līdzīgas ģeometriskās formas, kādas atsevišķas zīmes pārsvaram pār citu - piemēram, V veida rotājumam pār romba simboliem - bija svarīga norāde uz piederību pie kādas konkrētas apmetnes un tās radniecīgajām saitēm ar citām apmetnēm. Tomēr atšķirībā no Talijas viņa no šīm zīmēm un personī­gās pazīšanās ar cilvēkiem uzreiz neatšķīra, kurā vietā viņus ierindot vispārējā hierarhijas kopainā un Mamutu cilts radniecības pakāpē.

Dažu apmetņu stāvoklis bija tik augsts, ka Talija labprātāk būtu pieņēmusi nevis viņu piedāvātās materiālās vērtības, bet gan viņu ieņemamo statusu un radniecīgās saites. Citi varētu būt labi piedāvā­jumi no materiālās puses, ja vien būtu gatavi pietiekami daudz mak­sāt. Vadoties no jau saņemtajiem piedāvājumiem, Talija tikai ar vienu vienīgu skatienu jau šo grupu atraidīja. Ar tiem vispār nebija vērts sarunāties. Viņiem vienkārši nebija nekā ievērības cienīga, ko piedāvāt radniecības noslēgšanai. Tāpēc Talija pret viņiem izturējās īpaši laipni, bet neaicināja ienākt apmetnē, un ļaudis saprata, ka ieradušies par vēlu un ar pārāk niecīgu piedāvājumu. Tomēr arī vienkāršai piedāvājuma izteikšanai bija sava vērtība. Tā bija viņu iespēja kļūt par Lauvas ap­metnes sabiedrotajiem - apmetnes, kas strauji palielināja savu ietekmi, un tas tiks atzinīgi novērtēts.

Kamēr viesi stāvēja pie telts un apmainījās ar Taliju savstarpējām laipnībām, Frabeks pamanīja, ka Vilks ieņem aizsardzības pozu un sāk rūkt uz upes pusi. Pēkšņi zvērs metās uz priekšu.