Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-     Nē, es negrasījos nevienu vainot. Ļaušu, lai Brāļu Padome izšķir, kurš vainīgs. Jūs visi varat sagaidīt aicinājumu ierasties uz Padomi, arī mans brālis. Tagad, manuprāt, labāk savediet sevi kārtībā. Ja iesiet atpakaļ uz Sapulci tādā paskatā, tad visi uzreiz sapratīs, ka esat kāvu­šies, un neviens to nevarēs noslēpt no Māsu Padomes. Man nav jums jāstāsta, kas ar jums notiks, ja viņas uzzinās, ka kautiņa iemesls bija uzbrukuma plānošana.

Jaunekļi aizsteidzās prom, pirms Tarnegs bija pārdomājis, bet viņi devās prom divās grupās - vienā bija Kluvs, otrā Dalens. Tarnegs pa- centās atcerēties, kuri puiši piederēja pie šīm abām grupām. Tad arī vīru trijotne turpināja atpakaļceļu uz Vasaras sapulces vietu.

-      Man būtu interesanti kaut ko uzzināt, ja jums nav iebildumu, - Jondalars ierunājās. - Kāpēc jūs ļausiet Brāļu Padomei izlemt, ko darīt ar šiem jaunekļiem? Vai viņi patiešām to neteiks Māsu Padomei?

-      Māsu Padome necieš nekādus kautiņus un neklausīsies nekādos aizbildinājumos, bet daudzi no Brāļiem paši devušies sirojumos, kad bi­juši jauni, vai piedalījušies pāris kautiņos, lai dzīve būtu interesantāka. Jondalar, vai tad tu pats nekad neesi kāvies, kad to nedrīkstēja darīt?

-     Nūjā, esmu gan. Arī mani toreiz pieķēra.

-     Brāļi ir iecietīgāki, īpaši pret tiem, kas kaujas par lietu, kaut arī Dalenam labāk vajadzēja kādam izstāstīt par plānoto uzbrukumu nekā pašam kauties, lai pārējiem parādītu, ka viņš nebaidās. Vīrietim, šķiet, vieglāk tādas lietas piedot. Māsas uzskata, ka viens kautiņš allaž noved pie nākamā, un tā varbūt arī ir taisnība, bet Kluvam bija taisnība vienā lietā, - Tarnegs atzina. - Druvezs ir mans brālis. Viņš neierosināja kau­tiņu, viņš tikai centās palīdzēt savam draugam. Man nepatiktos redzēt, ka tādēļ brālis iekuļas nepatikšanās.

-     Tarneg, vai tu pats kādreiz esi ar kādu kāvies? - Danugs intere­sējās.

Topošais vadonis pavērās savā jaunākajā brālēnā un pēc kāda brīža piekrītot pamāja. - Kādu vienu vai divas reizes, bet nav daudz tādu vīru, kas būtu vēlējušies mani izaicināt. Tāpat kā tu, arī es esmu augumā padevies raženāks par lielāko vairumu vīru. Tomēr dažkārt gadās tā, ka tās sacensības vairāk līdzinās kautiņiem, nekā kāds to gribētu atzīt.

-    Zinu, - Danugs domīgi piekrita.

-    Bet vismaz tas notiek kādas vērīgas acs uzraudzībā, kas nepieļaus, ka kāds tiktu smagi savainots, parasti ar to arī viss beidzas un netiek izraisīti nekādi atriebšanās kautiņi. - Tarnegs pavērās debesīs. - Ir jau gandrīz pusdienlaiks, ir daudz vēlāks, nekā biju domājis. Labāk pasteig­simies, ja gribam vēl ko dzirdēt par mamutu medībām.

Kad Eila un Taluts nonāca klajumā, vadonis pieveda jauno sievieti pie klajuma vienā malā esošā nelielā pacēluma, kas bija dabiski izveidojies kā mazāku grupu sapulces vieta un tika lietots gan īpašām, gan ikdie­nišķām sapulcēm. Viena sapulce jau pašlaik notika, un Eila pārskatīja sapulcējušos ļaudis, cerot ieraudzīt Jondalaru. Pēdējā laikā viņa jauno Zelandoni vīru tikpat kā vairs neredzēja. Kopš ierašanās brīža šķita, ka viņš ir pazudis pūlī, katru ritu aiziet no Kaķastes apmetnes un pārnāk vēlu, ja vispār pārnāk.

Kad Eila viņu redzēja, tad Jondalars parasti bija kopā ar kādu sie­vieti, katru reizi ar citu. Jaunā sieviete atklāja, ka izsaka Dīgijai un citiem ļaudīm nicinošas piezīmes par šī vīrieša daudzajām partnerēm. Viņa nebija vienīgā, kas tā darīja. Eila bija dzirdējusi Taluta piezīmi, vadonis brīnījās, vai Jondalars šajā īsajā laikā kompensējot visus garās ziemas atturības mēnešus. Par Jondalara varoņdarbiem baumoja vairā­kās apkārtējās apmetnēs, bieži vien tas tika darīts ar humoru un tādu kā neveiklu apbrīnu - gan par viņa skaidri redzamo izturību, gan ne­noliedzamo pievilcību. Šī nebūt nebija pirmā reize, kad tika apspriesta viņa piekrišana pie sievietēm, bet šī bija pirmā reize, kad viņam pašam tas bija pilnīgi vienalga.

Ari Eila smējās par šiem komentāriem, bet nakts melnumā jaunā sieviete valdīja asaras un nesaprata, kas ar viņu noticis. Kāpēc Jondalars nekad neizvēlas viņu? Tomēr, redzot viņu kopā ar daudzām dažādām sievietēm, Eilai radās dīvaina mierinājuma sajūta. Vismaz tā viņa zi­nāja, ka Zelandoni vīrietis nebija atradis nevienu konkrētu sievieti, ar ko viņu aizstāt.

Jaunā sieviete nezināja, ka Jondalars pēc iespējas cenšas neuzturēties Kaķastes apmetnē. Telts tuvumā jaunais Zelandoni vīrietis skaudrāk apzinājās to, ka Eila un Raneks guļ kopā - ne jau katru nakti vienā gultā un blakus viens otram, jo Eilai dažkārt bija nepieciešams pabūt vienatnē un gulēt vienai pašai. Dienas laikā nebija problēmu uzturēties krama apstrādes teritorijā, tādējādi Jondalars saņēma ielūgumus apcie­mot dažādus ļaudis un kopā ieturēt maltīti. Pirmo reizi kopš jaunības gadiem viņš pats, nevis ar brāļa palīdzību, iedraudzējās ar cilvēkiem un atklāja, ka tas nemaz nav tik grūti.