Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Arī sievietes bija labs iemesls, lai vakaros ilgi nenāktu mājās, ja ne visu nakti, tad vismaz ļoti vēlu. Ne pret vienu no viņām Jondalaram nebija nekādu jūtu, bet jaunais vīrietis jutās vainīgs, ka izmanto vi­ņas, lai iegūtu sev vietu, kur palikt, un kompensēja to tajā jomā, kuru pārzināja vislabāk, un tas padarīja viņu vēl neatvairāmāku. Daudzas sievietes bija guvušas rūgtu pieredzi, ka tik izskatīgi vīrieši kā Jonda­lars vairāk rūpējas par to, lai gūtu apmierinājumu paši, bet viņš mīlas mākslā bija pietiekami meistarīgs, lai sniegtu baudu katrai sievietei. Tas viņam sagādāja gandarījumu un atvieglojumu, tā viņam nebija jācīnās pašam ar savām spēcīgajām dziņām un vēlmi tikt galā ar sa­režģītajām jūtām, turklāt viņam patika sievietes - tikai tieši tāpat, kā vienmēr ir patikušas, - virspusēji. Jaunais vīrietis alka dziļāku jūtu, kādas allaž bija meklējis, bet neviena sieviete, izņemot Eilu, nekad vi­ņam šādas jūtas nebija izraisījusi.

Eila redzēja Jondalaru atgriežamies no Vilka apmetnes krama raktu­vēm kopā ar Tarnegu un Danugu, un, kā jau bieži tas notika, kad viņa Zelandoni vīrieti ieraudzīja, jaunās sievietes sirds sāka sisties ātrāk un rīkle izkalta. Viņa pamanīja, ka Talija pieiet pie vīru trijotnes un kopā ar Jondalaru aiziet prom, bet Tarnegs un Danugs turpina ceļu pie pā­rējiem. Taluts abiem pamāja, lai nāk šurp.

- Jondalar, gribu tev pajautāt par tavu ļaužu tradīcijām, - Talija ierunājās, kad abi bija atraduši kādu klusāku stūrīti, kur aprunāties. - Zinu, ka jūs godināt Māti, un tas runā par labu jums un tavai Zela…

Zelandoni ciltij, bet vai ari jums ir jaunu meiteņu iniciācijas ceremonija, kurā viņas tiek ievestas sieviešu kārtā ar sapratni un maigumu?

-    Pirmās baudas rituāls? Jā, protams. Kā gan varētu nerūpēt tas, kā jauna sieviete tiek pirmoreiz atvērta? Mūsu rituāli nav gluži tādi paši kā jūsējie, bet, manuprāt, mērķis ir viens un tas pats, - Jondalars sacīja.

-     Tas labi. Es te aprunājos ar dažām sievietēm. Viņas tevi augstu vērtē, tevi ir ieteikušas jau vairākas, un tas ir svarīgi, bet pats nozī­mīgākais ir tas, ka Latija pieprasījusi tieši tevi. Vai nevēlies piedalīties viņas iniciācijā?

Jondalars aptvēra, ka viņam vajadzēja nojaust, kas sekos. Viņam jau agrāk bija lūgts to darīt, bet šoreiz nez kāpēc viņš bija domājis, ka Talija vienkārši vēlas aprunāties par viņa cilts tradīcijām. Agrāk viņš allaž bija labprāt piedalījies šajās ceremonijās un darījis to ar lielu prieku, bet šoreiz nespēja izlemt. Pēc tam viņš parasti bija izjutis lielu vainu par to, ka bija izmantojis šo ļoti godājamo rituālu savu vajadzību apmieri­nāšanai, un tas viņā izraisīja dziļas jūtas. Jondalars nebija pārliecināts, ka šobrīd varēs tikt galā ar šīm sarežģītajām jūtām, it īpaši jau ar tādu meiteni kā Latija, kas viņam tik ļoti patika.

-    Talij, esmu piedalījies ļoti daudzos rituālos un saprotu, kādu godu tu un Latija man izrādāt, bet domāju, ka šoreiz atteikšos. Saprotu, ka mums nav īsti radniecīgu saišu, bet visu ziemu esmu dzīvojis Lauvas apmetnē un pa to laiku esmu uzskatījis Latiju par savu māsu, - Jon­dalars skaidroja, - kā īpašu jaunāko māsiņu.

Talija pamāja. - Tas nav nemaz tik slikti, Jondalar. Tu daudzējādā ziņā esi tam piemērots. Tu nāc no tālienes, jūsu starpā nevar būt nekāda radniecība. Bet varu saprast, ka jaunā meitene tevī izraisījusi māsas izjūtas. Jūs tā īsti neesat dzīvojuši pie viena pavarda, bet Nezija pret tevi izturējusies ar tādu mīlestību kā pret pašas dēlu, un Latija ir ļoti saprātīgs cilvēks. Mātes acīs nav lielāka grēka par to, ja vīrietis atver sievieti, ar kuru viņiem ir viena māte. Ja tu jūties Latijai kā brālis, tad tas diemžēl šo ceremoniju sabojās. Priecājos, ka man to pastāstīji.

Abi devās atpakaļ pie ļaudīm, kas sēdēja un stāvēja nogāzē tajā vietā, kur tā pārgāja līdzenumā. Jondalars pamanīja, ka pašreiz Taluts uzstā­jas ar runu, un vēl interesantāk bija tas, ka blakus viņam stāvēja Eila, rokās turēdama pīķu metēju.