Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-     Uzskatu, ka viņiem jāatrodas ļoti tuvu vai pat jādzīvo pie viena pavarda, lai viņu gars tiktu izvēlēts. Klana ļaudis ir cilvēki, bet pastāv atšķirības. Māte uzskata, ka dzīvot ir labāk nekā vispār nedzīvot, tieši tāpēc Eila tika apveltīta ar bērnu, kad viņa to gribēja, nav viegli tos divus garus savienot kopā. Ja visapkārt būtu bijuši tik daudz Mamutu cilts vīru, tad būtu izvēlēts kāds no šo vīru gariem.

-    Tu jau tikai tā runā, vecais vīrs, - iesaucās kāda cits balss. - Neesmu pārliecināts, ka tā ir taisnība. Turēšu savu sievieti no viņas pa gabalu.

-     Nav nekāds brīnums, ka viņa tā saprotas ar dzīvniekiem, ar tā­diem šī kopā izaugusi! - Pagriezusies Eila ieraudzīja, ka šos vārdus teica Čalegs.

-    Vai tas nozīmē, ka viņu maģija ir spēcīgāka par mūsējo? - Frabeks iesaistījās sarunā. Pūlī varēja saklausīt neapmierinātu kāju šļūkāšanu.

-     Esmu dzirdējis Eilu sakām, ka tā nav nekāda maģija. Viņa saka, ka jebkurš spētu saprasties ar dzīvniekiem. - Frabeks atpazina Čalega apmetnes mamuta balsi.

-     Tad kāpēc to līdz šim vēl neviens nav izdarījis? - Frabeks jautāja. - Tu esi mamuts. Ja jau ikviens var to izdarīt, tad paskatīsimies, kā tu nosēdēsi zirgam mugurā. Kāpēc tu nekontrolē vilka uzvedību? Esmu redzējis, kā Eila ar svilpošanu liek putniem nolaisties no debesīm.

-     Frabek, kāpēc tu nostājies viņas pusē, pret savu ģimeni un ap­metni? - Čalegs interesējās.

-    Kura apmetne tad ir manējā? Vai tā, kas mani padzina, vai ari tā, kas pieņēma? Mans pavards ir Dzērves pavards, un mana apmetne ir Lauvas apmetne. Eila dzīvoja kopā ar mums visu ziemu. Eila palīdzēja dzemdībās, kad nāca pasaulē Bektija, un mana meitiņa nav piedzimusi ar jauktu garu. Ja nebūtu Eilas, mana pavarda meita nemaz nebūtu ieraudzījusi šīssaules gaismu.

Jondalars klausījās Frabekā, un viņam kaklā bija iestrēdzis kamols. Par spīti tam, ko viņš sacīja, šim vīrietim patiešām bija vajadzīga liela drosme, lai nostātos pretim savam brālēnam un saviem radiniekiem - savai dzimtajai apmetnei. Jondalars tik tikko spēja noticēt, ka šis ir tas pats vīrietis, kas reiz bija bijis nelabojams nemiera cēlējs. Sākumā viņš tik ātri bija nosodījis Frabeku, bet kurš gan bija tas, kas bija nostājies pret Eilu? Kurš bija tas, kas baidījās, ko teiks ļaudis, ja viņa pieminēs savu izcelšanos? Kurš bija tas, kas baidījās, ka paša ģimene un apmetne viņu atgrūdis, ja viņš nostāsies Eilas pusē? Frabeks bija pierādījis viņam, kāds viņš ir gļēvulis. To bija izdarījuši Frabeks un Eila.

Kad Jondalars redzēja, kā Eila atbrīvojas no bailēm, izslien zodu, lai stātos visiem pretim, viņš sprata, ka nekad mūžā ne par vienu citu nav izjutis tādu lepnumu kā par šo sievieti. Visa Lauvas apmetne nostājusies Eilas pusē, viņš tik tikko spēja noticēt pats savām acīm. Tie, kas tevi aizstāv, ir tie, kas tevi mīl. Ar lepnumu un prieku domādams par Eilu un Lauvas apmetni, Zelandoni vīrs aizmirsa, ka viņš bija pats pirmais, kurš nostājās Eilai blakus.

34

Lauvas apmetne atgriezās savā vasaras Kaķastes nometnē, lai ap­spriestu izveidojušos krīzes situāciju. Sākotnējais ierosinājums nekavē­joties doties prom tika ātri noraidīts. Galu galā ari viņi taču piederēja pie Mamutu cilts, un pašreiz notika šīs visas cilts Vasaras sapulce. Talija bija iegriezusies pie Latijas, lai ari meitene būtu lietas kursā par notikušo un sagatavotos nelaipniem komentāriem, kas varētu būt adresēti viņai pašai, Eilai vai visai Lauvas apmetnei kopumā. Meitenei tika uzdots jautājums, vai viņa nevēlas atlikt rituālu - ieiešanu sievietes kārtā. Latija dedzīgi aizstāvēja Eilu un nolēma, ka uz ceremoniju un rituālu atgriezīsies īpašajā meiteņu apmetnē un lai tikai kāds pamēģina teikt ko sliktu par Eilu vai Lauvas apmetni.

Tad Talija jautāja Eilai, kāpēc viņa agrāk nebija savu dēlu pieminējusi. Jaunā sieviete paskaidroja, ka nebija gribējusi par viņu runāt, jo šis jautājums viņai vēl joprojām esot loti sāpīgs, bet Nezija visiem pateica, ka viņa jau to zinājusi kopš paša sākuma. Lai gan Lauvas apmetnes vadone vēlējās, kaut būtu to zinājusi agrāk, un brīnījās, kāpēc viņai to nepateica, taču viņa Eilu nevainoja. Viņa apsvēra, vai tad, ja būtu šo faktu zinājusi, būtu par jauno sievieti domājusi citādi, un atzina, ka tādā gadījumā, iespējams, nebūtu viņai piešķīrusi tik augstu potenciālo vērtību vai stāvokli. Tad viņa sāka apšaubīt pati savu viedokli. Kāpēc tam būtu jārada kādas atšķirības? Vai tāpēc Eila ir kļuvusi citāda?

Ridags jutās ļoti nomākts un bēdīgs, un nekas, ko Nezija sacīja vai darīja, nepalīdzēja. Puika neēda, negāja laukā no telts, nesarunājās, vie­nīgi atbildēja uz konkrēti uzdotu jautājumu. Ridags tikai sēdēja, ap­skāvis Vilku. Nezija bija pateicīga dzīvniekam par tā pacietību. Eila nolēma paskatīties, vai nespēs kaut kā palīdzēt. Jaunā sieviete atrada puiku kādā tumšā stūri sēžam kopā ar Vilku uz paša guļamādām. Viņai tuvojoties, Vilks pacēla galvu un sita asti pret zemi.

- Ridag, vai tev nav iebildumu, ja pasēdēšu kopā ar tevi? - Eila jautāja.