Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Eila sēdēja blakus Mamutam un ar lielu interesi vēroja notiekošo. Lielais skaļums, kas radās, visiem ļaudīm kopā runājot un smejoties, vēl joprojām viņu pārsteidza, bet jaunā sieviete jau sāka pie tā pierast. Vēl pārsteidzošāka bija sieviešu nepiespiestība, ar kādu viņas kustējās vīriešu vidū. Nebija nekādas striktas hierarhijas, ne arī kārtības, kā gatavot vai pasniegt ēdienu. Šķita, ka visi paši apkalpojas, izņemot sievietes un vīriešus, kas palīdzēja pabarot mazākos bērnus.

Abās rokās balansēdams ūdensnecaurlaidīgu, elastīgu krūzi bez rok­tura, izgatavotu no lāču zāles V veida formā, pilnu ar piparmētru tēju, Jondalars pienāca klāt un uzmanīgi apsēdās uz zāles paklājiņa blakus Eilai.

-    Tu šorīt agri piecēlies, - Eila sacīja.

-     Negribēju tevi traucēt. Tu tik saldi dusēji.

-     Pamodos, kad domāju, ka kāds ievainots. Bet Dīgija man teica, ka vecā sieviete… Krouzija… vienmēr skaļi runā ar Frabeku.

-     Viņi tik skaļi strīdējās, ka pat es, būdams laukā, viņus dzirdēju, - Jondalars sacīja. - Frabeks varbūt arī ir nemiera cēlējs, bet es neesmu pārliecināts, ka varu viņu vainot. Vecā sieviete ķērc trakāk par sīli. Kā gan kāds var ar viņu sadzīvot?

-     Es domāju, ka kāds ir savainots, - Eila domīgi piebilda.

Jondalars, pagalam izbrīnījies, paskatījās uz jauno sievieti. Viņš ne­domāja, ka Eila sacīja, ka kāds ir fiziski ievainots.

-    Tev taisnība, Eila, - Mamuts ierunājās. - Vecās rētas, kas joprojām sāp.

-     Dīgijai žēl Fralijas. - Eila pagriezās pret Mamutu, juzdamās brīvi, uzdodot vecajam vīram jautājumus, kaut arī negribēja parādīt savu nezināšanu. - Kas ir līgavas pūrs? Dīgija stāstīja, ka Talija par viņu bija paprasījusi ļoti lielu līgavas pūru.

Pirms sniedza atbildi, Mamuts ieturēja pauzi un uzmanīgi apkopoja domas, jo gribēja, lai Eila viņa atbildi saprot. Jaunā sieviete nogaidoši vēroja veco vīru. - Eila, varu tev atbildēt vienkārši, bet tur ir kas vairāk, nekā izskatās. Gadiem ilgi esmu par to domājis. Nav viegli saprast un izskaidrot pašam sevi un savus ļaudis pat tad, ja esi viens no tiem, pie kura ļaudis nāk pēc atbildēm. - Koncentrējoties Mamuts aizvēra acis. - Vai saproti, kas ir hierarhijas stāvoklis? - viņš iesāka.

-    Jā, - Eila atbildēja. - Klanā vadonim bija augstākais stāvoklis, tad sekoja mednieku līderis un pārējie mednieki. Arī moguram bija augsts stāvoklis, bet tas bija citādi. Viņš ir… garu pasaules vīrs.

-     Un sievietēm?

-     Sievietēm ir vīra statuss, bet zāļu sievai ir pašai savs stāvoklis.

Eilas komentāri pārsteidza Jondalaru. Par spīti tam, ko viņš no Eilas bija uzzinājis par plakangalvjiem, viņam joprojām bija grūti noticēt, ka viņi spēj izprast tik sarežģītu jēdzienu kā hierarhija.

-    Tā jau es domāju, - Mamuts klusi piekrita, tad turpināja skaidro­šanu: - Mēs godinām Māti - visas dzīvības radītāju un barotāju. Viņa devusi dzīvību cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem, ūdenim, kokiem, klin­tīm, zemei - Viņa to visu radīja. Kad vēršamies pie mamuta, brieža vai bizona gara, lai lūgtu atļauju tos nomedīt, tad zinām, ka Mātes gars devis tiem dzīvību; Viņas gars aizstās nomedītos ar jauniem dzīvnie­kiem. Viņa mūs baro.

-     Mēs sakām, ka tā ir Mātes Dzīvības balva, - Jondalars piebalsoja, ieinteresēts sarunā. Viņš vēlējās uzzināt, kādas ir Mamutu tradīcijas salīdzinājumā ar Zelandoni paražām.

-    Muta, Māte, ir izvēlējusies sievietes, lai mums parādītu, kā Viņa ir uzņēmusi dzīvības garu sevī, lai radītu un dzemdētu jaunu dzīvību un aizstātu tos, ko ir aizsaukusi pie sevis, - vecais, viedais vīrs turpināja. - Bērni pieaugot par to uzzina no leģendām, stāstiem un dziesmām, bet ar tevi, Eila, tā nenotika. Mums pat sirmā vecumā patīk klausīties stāstus, bet tev, lai saprastu daudzu mūsu tradīciju iemeslus, ir jāsaprot šo stāstu būtība un zemteksts. Mūsu ciltī ieņemamo stāvokli nosaka mātes izcelšanās un līgavas pūrs ir veids, kā šī vērtība tiek noteikta.

Eila pamāja, aizrāvusies ar stāstu. Jondalars bija mēģinājis izskaid­rot par Māti, bet Mamuts bija to izdarījis daudz pamatotāk un vieglāk saprotami.

-    Kad sieviete un vīrietis nolemj uzsākt kopdzīvi, tad vīrietis un viņa apmetne dod dāvanas sievietes mātei un viņas apmetnei. Līgavas māte vai ari cilts vadone nosaka pūra lielumu - cik dāvanu nepieciešams, dažkārt ari pati sieviete var izvēlēties sev pūra lielumu, bet to nosaka daudz un dažādi faktori, ne tikai viņas iegribas. Neviena sieviete ne­vēlas tikt novērtēta par zemu, bet pieprasītais pūrs nedrīkst būt pārāk liels, citādi izvēlētais vīrietis un viņa apmetne nevarēs to atļauties vai negribēs maksāt.

-     Kāpēc jāmaksā par sievieti? - Jondalars jautāja. - Vai tas viņu nepadara par preci - kā sāli, kramu vai dzintaru?