Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tad viņa ieraudzīja pītu trauku, kurā joprojām atradās graudu un dārzeņu putra, ko viņa šorīt bija cieti savārījusi. Tas bija atlikts malā, lai katrs, kurš vēlas, varētu pamieloties. Putra bija sabiezējusi un vien­gabalaina. Eila to pagaršoja. Gatavojot ēdienu bez sāls, ļaudis tolaik iz­mantoja īpašas un spēcīgas garšvielas, viņa bija rudzu un miežu graudu putrai piešķīrusi garšu ar salviju un piparmētru, kā arī pielikusi rūgto sakni, sīpolus un savvaļas burkānus.

Jaunā pavāre prātoja: pievienojot nedaudz sāls un saulespuķu sēklas, ko bija pamanījusi produktu noliktavā, kā ari žāvētās upenes… un var­būt arī māllēpes un mežrozīšu augļus no zāļu somas, varētu izdoties interesants pildījums. Eila sagatavoja maisījumu un piebāza putnus, ietina tos svaigi salasītā sienā, apraka bedrē, kur gruzdēja kaulu ogles, un aprušināja ar pelniem. Pēc tam devās lūkoties, ko dara pārējie ļau­dis.

Pie velēnu mitekļa ieejas notika liela rosība, un vairums apmetnes ļaužu bija sapulcējušies tieši šeit. Piegājusi tuvāk, Eila ieraudzīja, ka bija savāktas lielas kaudzes ar graudaugu stiebriem. Daži šos stiebru kūļus dauzīja, mīdīja un kūla ar spriguļiem, lai atbrīvotu graudus no salmiem un pelavām. Citi atkal vāca prom atbiras, kas palika pāri pēc graudu sijāšanas platos, lēzenos sietos, kuri bija pagatavoti no vītolu rīkstēm, ļaujot vieglākajām daļiņām aizlidot prom. Raneks lika graudus miezeri, kas bija izgatavots no izgrebta mamuta pēdas kaula, pagarināta ar kājas kaula daļu. Pacēlis mamuta ilkni, kas bija šķērsām nogriezts un kalpoja kā piesta, tumšādainais vīrietis sāka graudus stampāt.

Drīz vien Barzeks, novilcis silto jaku un stāvēdams viņam pretim, katrā otrajā sitienā pacēla smago ilkni, lai darbs starp viņiem tiktu vienmērīgi sadalīts. Pieskaņojies ritmam, Torneks sāka sist plaukstas, un Manuvs uzsāka monotonu piedziedājumu, kas atkārtojās:

Hei-jā-jā, Raneks stampā graudus, jā!

Hei-jā-jā, Raneks stampā graudus, hā!

Tad ari Dīgija, uztvērusi ritmu, harmoniski piedziedāja ar kontras­tējošu frāzi:

Hei-nē-nē, Barzeks padara to vieglu, jā!

Hei-nē-nē, Barzeks padara to vieglu, hā!

Daži ļaudis sita ar rokām pa kāju augšstilbiem, un vīrieši dziedāja kopā ar Manuvu, bet sieviešu balsis pievienojās Dīgijai. Izjutusi spēcīgo ritmu, Eila sāka klusi dungot līdzi, nebūdama īsti droša par pievieno­šanos korim, bet izbaudīdama kopības izjūtu.

Pēc kāda laika Vimezs, kas arī bija novilcis biezo jaku, piegāja cieši klāt Ranekam un nomainīja viņu, neizlaižot nevienu takti. Manuvs tik­pat veikli nomainīja piedziedājumu un nākamajā sitienā aizsāka jaunu rindiņu:

Nā-nī-hei, Vimezs pārņem dzirnavas, hā!

Kad Barzeks izskatījās paguris, Druvezs stājās viņa vietā, un Dīgija turpināja savu pantiņu, pēc tam pienāca Frabeka kārta.

Tad visi pārtrauca darbu, lai pārbaudītu rezultātus, iebēra samaltos graudus sietā, kas bija uzpīts no kaķastes lapām, un sāka tos sijāt. Tad kaula miezerī tika iebērti vēl vairāk graudu, bet šoreiz mamuta ilkņa piestu paņēma Talija un Dīgija, un Manuvs sagudroja abām dziedamo pantiņu, bet sieviešu pantu dziedāja tādā falsetā, ka visiem bija jāsme­jas. Nezija nomainīja Taliju, bet Eila nostājās blakus Dīgijai, kas izsauca smaidus un galvas mājienus.

Nolaidusi ilkņa piestu lejā, Dīgija to atlaida. Nezija pastiepās un to pacēla, bet Eila nomainīja Dīgiju. Eila izdzirdēja "jā!", kad piesta atkal noblīkšķēja lejā, un pārtvēra biezo, nedaudz izliekto rīku. Tas izrādījās smagāks, nekā viņa bija gaidījusi, bet, pacēlusi to, jaunā sieviete izdzir­dēja Manuvu iedziedamies:

Heijā, vī-vā, sveika, Eila, hā!

Viņa gandrīz vai nometa mamuta ilkni. Eila nebija gaidījusi tik spon­tānu draudzības žestu, un pie nākamā grūdiena, kad dziedāja jau visa Lauvas apmetne - gan vīrieši, gan sievietes -, viņa bija tik aizkustināta, ka vajadzēja mirkšķināt acis, lai nesāktu raudāt. Viņai tas bija kas vairāk par vienkāršu sirsnības un draudzības apliecinājumu - tā bija viņas pieņemšana. Viņa bija atradusi Citus, un tie bija viņu sirsnīgi pieņē­muši.

Tronija nomainīja Neziju, pēc brīža Fralija paspēra soli malēju vir­zienā, bet Eila pakratīja galvu, un sieviete mātes cerībās atkāpās, lab­prāt šo atteikumu pieņemdama. Eila bija priecīga, ka Fralija viņai pa­klausīja, bet tas tikai apstiprināja jaunās sievietes aizdomas, ka Fralija nejūtas labi. Viņi turpināja grūst piestā graudus, līdz Nezija procesu apstādināja, lai iebērtu tos sietā un no jauna uzpildītu miezeri.

Šoreiz Jondalars stājās pie nogurdinošā un grūtā darba - savvaļas graudu malšanas ar rokām, kas ar kopīgām pūlēm un jokiem tika pa­darīts vieglāks. Bet Zelandoni vīrietis saviebās, kad arī Raneks pienāca pie miezera. Pēkšņi spriedze starp tumšādaino viru un blondo viesi uzlādēja draudzīgo atmosfēru ar izsmalcināti slēptu naidu.