Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-     Es gribētu izcept irbes tajā bedrē, kurā tu gatavo sautējumu. Vai varu dabūt ogles? - Eila pajautāja.

-     Protams. Vai tev vēl ko vajag?

-     Man ir izkaltēti zaļumi. Gribētos piebāzt putnu ar svaigiem zaļu­miem. Tagad nav īstais gadalaiks.

-     Vari paskatīties produktu noliktavā. Tur ir tādi dārzeņi, kas tev varētu noderēt, un mums ir ari sāls, - Nezija piedāvāja.

-     Sāls, - Eila apsvēra. Viņa nebija gatavojusi ēdienu ar sāli, kopš aizgāja no klana. - Jā, sāls man noderētu, varbūt ari daži dārzeņi. Pa­skatīšos. Kur lai ņem karstas ogles?

-     Es tev iedošu, tiklīdz šis pavards būs iekūries.

Eila vēroja, kā Nezija iekur uguni; sākumā tāpat, nepievēršot tam īpašu uzmanību, bet pēc tam viņu šis process ieinteresēja. Viņa zi­nāja, bet nebija tā īsti iepriekš par to domājusi, ka šajā apkārtnē nav daudz koku. Mamutu cilts ļaudis kurināmajam izmantoja kaulus, bet kauli viegli nedega. Nezija no kāda cita pavarda bija paņēmusi mazu oglīti un ar to aizdedzinājusi uguns zāles sēklu galviņas pūkas, kas tika vāktas iekuram. Tam viņa pievienoja kaltētus mēslus, kas liesmu padarīja karstāku un spēcīgāku, un tad pielika nelielas kaula skaidiņas. Tās negribēja degt.

Lai uguns neizdzistu, Nezija uzpūta liesmu un ar vienu roku kusti­nāja mazu rokturi, ko Eila iepriekš nebija pamanījusi. Jaunā sieviete saklausīja tik tikko dzirdamu vēja gaudošanu, pamanīja, ka gaisā uz- virpuļo nedaudz pelnu plēksnīšu, un ieraudzīja, ka liesma iedegas spo­žāk. Ar pūlēm kaulu plēksnīšu maliņas iekvēlojās un uzplaiksnīja īstās liesmās. Tad Eila pēkšņi atklāja to, kas viņu bija urdījis jau no pašas ierašanās sākuma Lauvas apmetnē, tas bija tik tikko pamanāms, tomēr uztraucošs. Dūmiem nebija pareizās smaržas.

Ari viņa pati šad un tad bija dedzinājusi kaltētus mēslus un pazina to dūmu aso smaku, bet galvenais kurināmais parasti bija nācis no augu valsts; jaunā sieviete bija pieradusi pie degoša koka dūmu smaržas. Kurināmais, ko izmantoja Lauvas apmetne, nāca no dzīvnieku valsts. Degošiem kauliem bija cits aromāts, gaisā visu laiku virmoja cepeša smarža. Savienojumā ar kaltētiem mēsliem, kurus viņi arī patērēja lielos daudzumos, pa visu apmetni izplatījās īpaši kodīgs aromāts. Smarža nebija nepatīkama, bet Eilai nepazīstama, un tā viņā radīja nelielu ne- omulības izjūtu. Tagad, kad viņa bija noteikusi šo cēloni, zināma daļa neizsakāmās spriedzes mazinājās.

Vērodama Neziju pieliekot vairāk kaulu un noregulējot rokturi, kas lika ugunij degt spožāk, Eila smaidīja.

-     Kā tev tas izdodas? - viņa jautāja. - Kā tev izdodas dabūt uguni tik spožu?

-     Ugunij nepieciešama ari elpa, vējš ir uguns elpa. Māte mums to iemācīja, kad Viņa sagatavoja sievietes par pavarda sargātājām. To var novērot, kad atdod ugunij savu elpu, kad tai uzpūt, tā sāk degt kvē- lāk. Mēs izrokam grāvīti no pavarda apakšdaļas, tas iziet virszemē, lai ielaistu vēju. Grāvītis tiek izlikts ar dzīvnieku zarnām, kuras pirms izžū­šanas piepūš ar gaisu, tad, pirms tiek klāt gruži, tās apklāj ar kauliem. Grāvītis no šī pavarda iziet ārā pa šejieni, zem tiem zāles mudžekļiem. Redzi?

Eila paskatījās tajā virzienā, kur Nezija rādīja, un pamāja.

-     Tas nāk iekšā pa šejieni, - sieviete turpināja, rādīdama tukšu bi­zona ragu, kas rēgojās pavarda bedres malā un bija zemāks par grīdas līmeni. - Bet ne vienmēr ir vajadzīgs vienāds vēja stiprums. Tas ir at­karīgs no tā, cik stipri tas pūš ārpusē un cik liela liesma ir vajadzīga. Vēja ceļu var aizsprostot vai šeit augšā pavērt vaļā, - Nezija stāstīja, rādīdama rokturi, kas bija pievienots pie aizbīdņa un izgatavots no lāpstiņas kaula.

Būtībā tas šķita diezgan vienkārši, bet tā bija ģeniāla ideja - īsts teh­nisks sasniegums, svarīgs izdzīvošanai. Bez šī izdomājuma Mamutu cilts mednieki, lai arī medījumu klāsts bija bagāts, nebūtu varējuši dzīvot zemajās, arktiskajās stepēs, izņemot dažus izolētus rajonus. Labākajā gadījumā viņi šeit varētu uzturēties tikai siltākajos gadalaikos. Terito­rijā, kur gandrīz nemaz neauga koki, bargajās ziemās, kuras iepazina, kad ledāji izplatījās pa zemes virsmu, saspiestā gaisa pavards deva cilvēkiem iespēju izmantot kaulus - vienīgo pieejamo kurināmo, kas bija pietiekami lielos daudzumos, lai varētu šeit dzīvot cauru gadu.

Pēc tam kad Nezija bija iekūrusi uguni, Eila pārskatīja produktu no­liktavas, lai redzētu, vai ir kas tāds, kas viņai noderētu irbju pildīšanai. Viņai ļoti kārojās paņemt sausus putnu olu embrijus, bet tie droši vien būs jāmērcē, un jaunā sieviete nebija pārliecināta, cik ilgu laiku tas aizņems. Viņa apsvēra arī savvaļas burkānu vai piena vanagzirņu pākšu izmantošanu, bet nolēma to nedarīt.