Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Visi to sajuta, kad abi vīri, savā starpā mainoties pie smagās ilkņa piestas, uzņēma ritmu. Palielinot tempu, dziesmu skandēšana rimās, bet daži sāka sist ritmu ar kājām; dunoņa pakāpeniski sāka kļūt arvien skaļāka un izteiktāka. Nemanot Jondalars un Raneks kopā ar tempu palielināja arī pielikto spēku, un kopēja darba pūļu rezultātā process kļuva par spēka un gribas sacensību. Izmantodams visu spēku, viens vīrs trieca piestu lejā, tā ka otram, kas to saķēra un trieca atkal lejā, tā trāpīja ar lielu atsitienu.

Sviedri izspiedās uz abu viru pierēm, tecēja acīs un lejup pa abu sāncenšu sejām. Sāļais šķidrums samērcēja tunikas, kad abi viens otru ātrāk un spēcīgāk dzina uz priekšu, vienam un pēc tam otram triecot lielo un smago piestu miezeri uz leju un ceļot atpakaļ. Neviens nepa­devās, šķita, ka tas turpināsies mūžīgi. Izrādot sasprindzinājumu un spēka izsīkuma pazīmes, vīri smagi elsoja, bet atteicās padoties. Ne viens, ne otrs negribēja otra priekšā piekāpties; izskatījās, ka labāk viņi būtu gatavi mirt.

Eila jutās ārkārtīgi satraukta. Viņi pārāk spēcīgi viens otru izdzina. Jaunā sieviete paskatījās uz Talutu, viņas acīs bija redzama panika. Vadonis pamāja Danugam, un tie abi piegāja pie stūrgalvīgajiem sān­cenšiem, kuri bija gatavi sevi nogalināt.

-     Pienācis laiks jūs nomainīt! - Taluts nodārdināja savā spēcīgajā balsi, pastumdams nost Jondalaru un saķerdams piestu. Danugs piestas atsitienā to atņēma Ranekam.

Cīnīdamies pēc elpas un streipuļodami, abi izmocītie viri bija tik ap­stulbuši, ka tik tikko apzinājās sacensības beigas. Eila gribēja steigties viņiem palīgā, bet neizlēmība viņu atturēja. Jaunā sieviete apzinājās, ka zināmā mērā pati ir bijusi sāncensības cēlonis, un neatkarīgi no tā, pie kura pirmā viņa piesteigsies, otrs tiks pazemots. Ari apmetnes ļaudis bija uztraukušies, bet nevēlējās iejaukties un piedāvāt palīdzību. Izrādot rūpes, viņi atzītu to, ka sacensība starp abiem vīriem bijusi kaut kas vairāk par spēli, un tādējādi atbalstītu šo sāncensību, kuru neviens nebija gatavs uztvert nopietni.

Jondalaram un Ranekam sākot atgūties, uzmanība tika atkal pievēr­sta Talutam un Danugam, kuri joprojām stampāja graudus un ne mazāk intensīvi savā starpā draudzīgi sacentās. Triekdams kaula piestu kājas kaula miezeri, Taluts uzsmaidīja savam jaunākajam līdziniekam. Danugs nesmaidot, bet ar drūmu apņēmību trieca to atpakaļ.

-     Tev labi sanāk, Danug! - Torneks uzsauca.

-     Viņam nav nekādu izredžu! - Barzeks deva pretī.

-     Danugs ir jaunāks, - Dīgija piebilda. - Taluts pirmais izlādēsies.

-     Puisim nav Taluta izturības, - Frabeks nepiekrita.

-     Viņam vēl nav Taluta spēka, bet Danugam ir izturība, - Raneks sacīja. Beidzot viņš bija atguvis elpu, lai pateiktu savu komentāru. Kaut arī viņš joprojām vēl nebija atguvis spēkus, viņš šo abu vīru sacensību uzskatīja par savas sāncensības ar Jondalaru nozīmīguma mazināšanu, ka tā nav bijusi nekas vairāk par nāvīgu pūļu paraugdemonstrējumu.

-    Turies, Danug! - Druvezs puisi uzmundrināja.

-    Tu to vari! - Latija piebalsoja, aizrāvusies visiem līdzi, lai gan pati nebija pārliecināta, vai uzmundrina Talutu vai Danugu.

Pēkšņi Danuga pusē atskanēja skaļš krakšķis un pēdas kauls ieplīsa.

-     Nu jau pietiks! - Nezija nokomandēja. - Nav tik spēcīgi jāsit, tā jūs salauzāt miezeri! Tagad mums vajadzīgs jauns miezeris. Talut, tev to vajadzētu uztaisīt.

-    Tev taisnība! - Taluts atzina, priekā starodams. - Tu man esi labs pretinieks, Danug. Prombūtnes laikā esi kļuvis varen spēcīgs. Vai redzēji to puiku, Nezij?

-     Paskaties tik! - Nezija iesaucās, izbērdama miezera saturu. - Šie graudi ir sasisti pulveri! Es tikai gribēju tos sasmalcināt. Grasījos tos izkaltēt un nolikt glabāšanā. Šos nevar izkaltēt glabāšanai.

-    Kas tie ir par graudiem? Pajautāšu Vimezam, bet man liekas, ka ma­nas mātes ļaudis gatavoja kaut ko no tādiem graudiem, kas bija tik smalki kā putekļi, - Raneks sacīja. - Ja neviens cits nevēlas, es tos paņemšu.

-    Pārsvarā tur ir mieži, bet ir arī piejaukti nedaudz rudzi un auzas. Ta­lijai jau ir gana samaltu graudu maziem klaipiņiem, kuri visiem tik ļoti garšo, tie vēl tikai jāizcep. Talutam vajag nedaudz graudu, lai iemaisītu kopā ar kaķastes saknes cieti bouzas gatavošanai. Bet, ja vēlies, vari paņemt tos visus. Tu esi tos nopelnījis.

-     Arī Taluts smagi strādāja. Ja viņš vēlas, tad var ņemt, - Raneks bilda.

-    Lieto tos, kā vēlies, Ranek. Man pietiks ar pārpalikumiem, - Taluts atzina. - Kaķastes saknes ciete, ko esmu iemērcis, sāk uzrūgt. Nezinu, kas notiks, ja ielikšu šos graudus, bet varētu būt interesanti to pamē­ģināt un paskatīties.