Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-     Dažreiz, - Jondalars atbildēja. - Mēs neesam tā specializējušies kā jūs. Lielāku pīķu uzgaļi tiek gatavoti no kaula - man patīk izmantot brieža priekškāju kaulus. Tiek izmantots kalts, lai izejmateriālu izlīdzi­nātu un iegrieztu gropes galvenajā formā un, tādējādi kaļot, kauls pats brīvi salūst. Tad ar skrāpi, kas izgatavots no plēksnes vienas puses, tas tiek nodrāzts vajadzīgajā formā. Ar slapju smilšakmeni pīķa uzgali tiek padarīti izturīgi un asi.

Eila, kas bija palīdzējusi Jondalaram izgatavot pīķu kaula uzgaļus, ko abi bija izmantojuši, bija pārsteigta par to efektivitāti. Kad pīķis tika spēcīgi izmests, īpaši jau ar pīķu metēju, tādi gari uzgaļi iedūrās dziļi un bija nāvējoši. Tie bija daudz vieglāki nekā klanā noskatītie smagie pīķi, kurus Eila pirms tam bija lietojusi; Jondalara pīķi bija domāti mešanai, nevis duršanai.

-    Kaula uzgalis ieduras dziļi, - Vimezs apstiprināja. - Ja trāpi dzīvībai svarīgā vietā, dzīvnieks mirst ātrā nāvē un nav daudz asiņu. Mamutiem un degunradžiem ir daudz grūtāk trāpīt tādā vietā. Viņu spalva ir bieza, āda raupja, un, ja iemet piķi starp ribām, tad tam ir jāizurbjas cauri pamatīgam tauku slānim un muskuļiem. Acs ir labs mērķis, bet tā ir maza un kustīga. Mamutu var nogalināt, iedurot pīķi tam rīklē, bet tas ir bīstami. Tad ir jāpieiet tuvu klāt. Krama pīķa uzgalim ir asas malas. Tas vieglāk izduras cauri raupjajai ādai, iztek daudz asiņu, un zvērs kļūst vājš. Ja gribi panākt, lai dzīvnieks noasiņo, tad labāk ir trāpīt zarnās vai pūslī. Nāve nav tik ātra, bet tā ir drošāk.

Eila bija sajūsmā. Darbarīku izgatavošana jau pati par sevi bija inte­resanta nodarbe, bet viņa nekad nebija medījusi mamutu.

-    Tev taisnība, - Jondalars piekrita, - bet kā tu vari izgatavot liela pīķa uzgali taisnu? Nav svarīgi, kādu tehniku tu lieto krama plēksnes atdalīšanai, tā allaž iznāk ieliekusies. Tāda ir akmens īpatnība. Nevar taču mest pīķi ar ieliektu uzgali: tā zudīs precizitāte, puse no pieliktā spēka un tas neieurbsies dziļi zvērā. Tieši tāpēc krama uzgaļi ir mazi. Kamēr ar spēku iztaisno krama plēksni taisnā uzgalī, no paša materiāla nekas daudz vairs nav atlicis.

Vimezs smaidīja un piekrītot māja ar galvu. - Tā tas ir, Jondalar, bet es tev ko parādīšu. - Vecais vīrs izvilka kādu pamatīgā zvērādā ietītu saini, kas atradās tam aiz muguras, un to atvēra. Viņš pacēla milzīgu cirvi, tik lielu kā veseris; tas bija izgatavots no vesela krama akmens. Tam bija noapaļots resnais gals un izveidots diezgan garš asmens. - Esmu pārliecināts, ka esi ko līdzīgu taisījis.

Jondalars pasmaidīja. - Jā, esmu taisījis cirvjus, bet ne tik milzīgus. Tas droši vien domāts Talutam.

-     Jā, grasījos to ielikt garā kaula kātā, tas domāts Talutam… vai varbūt Danugam. - Vimezs uzsmaidīja jauneklim. - Šādi cirvji pare­dzēti mamutu kaulu vai ilkņu skaldīšanai. Ir vajadzīgs spēcīgs vīrs, lai tādu cirvi paceltu. Taluts to cilā kā spalviņu. Domāju, ka tagad jau arī Danugs to spēj.

-     Danugs to patiešām spēj. Viņš man sacirta kārtis, - Eila sacīja, atzinīgi skatīdamās uz Danugu. Jauneklis nosarka un kautrīgi smaidīja. Arī Eila bija izgatavojusi un izmantojusi rokas cirvīšus, bet ne jau tik milzīgus.

-     Kā tu gatavo cirvi? - Vimezs turpināja izjautāt.

-     Parasti sāku ar to, ka ar āmurakmeni atskaldu biezu plēksni, no abām pusēm to pielīdzinu, lai izveidotu malas un asmeni.

-     Raneka mātes cilts, ateriāņi, izgatavo pīķa uzgali ar divpusēju asmeni.

-    Divpusēju? Izkaļot no abām pusēm kā cirvi? Lai dabūtu to piedie­nīgi taisnu, jāsāk apstrādāt plēksnes biezo malu, nevis plāno, smalko asmeni. Vai tas pīķa uzgalim nebūtu pārāk neparocīgi?

-     Tas bija mazliet biezāks un smagnējāks, bet to var uzskatīt par daudzkārt uzlabota cirvja versiju. Turklāt tiem dzīvniekiem, ko ateriāņi medīja, šāds pīķa uzgalis ir ļoti piemērots. Tomēr tev taisnība - lai no­durtu mamutu vai degunradzi, nepieciešams garš, taisns, izturīgs un tievs krama uzgalis. Kā tu to uztaisīsi? - Vimezs jautāja.

-     Ar divpusējo apstrādi. Tas ir vienīgais ceļš. Uz pietiekami resnas plēksnes es izmantotu plakano spiešanas apstrādi, lai no abām pusēm atskaldītu sīkas skaidiņas, - Jondalars prātodams stāstīja, cenšoties iztēloties, kā viņš izgatavotu šādu ieroci, - bet tam būtu nepieciešama milzīga pacietība.

-     Tieši tā. Problēma ir pacietībā un akmens kvalitātē.

-     Jā. Akmenim jābūt "svaigam". Dalanars, vīrs, kas mani mācīja, dzīvo blakus atsegtai krīta klintij, kur zemes līmenī ir atrodams krams. Varbūt daži no viņa akmeņiem noderētu? Bet pat tad tas nebūtu viegls darbs. Mēs esam izgatavojuši dažus smalkus cirvjus, bet nezinu gan, kā lai šādā veidā izgatavo normālu pīķa uzgali.

Vimezs pastiepās pēc vēl viena saiņa, kas bija ietīts smalkā, mīkstā zvērādā. Uzmanīgi to atritinājis, viņš izņēma pāris krama uzgaļu.

Jondalars pārsteigumā iepleta acis. Paskatījies uz Vimezu, tad uz Danugu, kas lepni smaidīja par savu skolotāju, Zelandoni vīrs paņēma rokās vienu uzgali. Viņš to maigi pagrozīja, gandrīz vai noglāstīdams skaisti apstrādāto akmeni.