Alķīmiķis Nemirstīgā Nikolasa Fleimela noslēpumi

—    Es tev teicu taisnību par Fleimelu, — Dī steigšus sacīja. Viss, kas viņam bija jādara — tikai vēl dažus mirkļus jānovērš zēna uzmanība, un spogulis zaudēs savu spēku. — Paliec ar mani. Es varu atmodināt tevi. Padarīt tevi varenu. Tu varēsi palīdzēt pārvei­dot pasauli, Džoš. Darīt to labāku!

—  Esnezinu…— Piedāvājums bija vilinošs. Bet Džošs arī zināja, ja paliks ar Dī, viņš pavisam pazaudēs savu māsu.Vai pazaudēs?

Ja DI atmodinās viņu, viņi atkal būs vienādi. Varbūt tas bija veids, kā viņš varēs atkal būt saskaņā ar savu dvīņumāsu?

—   Paklau, — DI triumfējoši sacīja, norādīdams uz gaistošo at­tēlu spogulī. — Viņi ir pametuši tevi, atkal atstājuši, jo tu neesi viens no viņiem. Tu vairs neesi svarīgs.

Spogulis iemirdzējās sudraba krāsā… un no tā izkāpa Sofija.

—    Džoš! Pasteidzies, — viņa ātri sacīja, neskatīdamās uz Dī.

—  Es… — viņš iesāka. — Vai tu atgriezies pēc manis?

—  Protams, ka atgriezos! Tu esi mans brālis. Es tevi nekad ne­pametīšu! — Tad, satvērusi brāļa roku, cieši saņēmusi viņa pirkstus savējos, ierāva viņu spogulī.

Un Dora pagrūda spoguli, saplēsdama to sīkās druskās.

—     Uh. — Viņa pagriezās pret Dī un noņēma savas melnās bril­les, lai atsegtu spoguļu acis. — Tu tagad vari iet, tev ir trīs sekun­des laika.

Dī īsti nesaprata, kas ar to domāts, iekams veikals neeksplodēja.

40. NODALA

FILMU KOMPĀNIJA SARĪKO KAUTIŅU GLEZNAINAJĀ OJAIĀ

Vakar pēdējā no Enoho studijas garās šausmu filmu virknes izraisīja satiksmes sadursmes un vairāk nekā apjukumu Ojaias centrā. Speciālie efekti vairākiem vietējiem šķita pārāk reālistiski, palīdzības dienestus pārpludināja zvani, cilvēki sūdzējās, ka pa ielām staigā miroņi.

Džons Dī, Enoha filmu kompānijas priekšsēdētājs, dāsni atvai­nojās par nekārtībām, visā vainodams elektrības piegādes traucē­jumus un gadalaikam neraksturīgu miglu, kas iestājās, kad viņi filmēja jaunās filmas kadrus. — Tas, protams, lika specefektiem izskatīties sevišķi drausmīgiem, — viņa preses sekretārs sacīja. Ar fimēšanu saistītā incidentā piedzēris autovadītājs bija sašķaidījis vēsturisko Libbey Park strūklaku un nesen atjaunoto pergolu. Dī ap­solījis atjaunot strūklaku un pergolu tās sākonējā krāšņumā.

Ojai Vallei/ News

VIETĒJAIS ANTĪKO MANTU VEIKALIŅŠ IZPOSTĪTS EKSPLOZIJĀ

Gāzes eksplozija vakar vēlu vakarā izpostīja senas Ojaias iedzī­votājas Doras Vitčerlijas veikalu. Elektrība izraisīja aizdegšanos

šķīdinātājā, ko lietoja īpašniece, lai tīrītu un pulētu savus antīkos priekšmetus. Kad notika eksplozija, Vitčerlijas jaunkundze atradās sava veikala dibenistabā un necieta, acīmredzot pat neapzinādamās, cik tuvu nāvei viņu bija noveduši tīrīšanas darbi — "Kad jūs būsiet nodzīvojuši tik ilgi, cik es, tad sapratīsiet, ka nekas vairs pārāk ne­pārsteidz." Viņa apsolīja atvērt veikaliņu pēc brīvdienām.

Ojai Online

41. NODALA

Dziļi zem Alkatrazas Perenele Fleimela gulēja uz šauras lāviņas ar seju pret kameras aizmugurējo sienu. Ārpusē, gaiteni viņa dzir­dēja sfinksu klikšķinot klakšķinot turp šurp pa auksto akmens grīdu, gaiss bija smags no čūskas un lauvas muskusa smakas. Pere­nele trīsēja. Kamera bija ledaini auksta, lejā pa sienu aptuveni collu no viņas sejas pilēja zaļgans ūdens.

Kur ir Nikolass? Kas noticis?

Perenele baidījās, bet ne par sevi. Fakts, ka viņa vēl bija dzīva, nozīmēja, ka kaut kādā veidā nepieciešama Dī un ka agrāk vai vēlāk abi satiksies. Un ja nu reiz Dī piemita kāda vājība, tad tā bija augstprātība. Viņš nebūs patiesi novērtējis viņu… un tad viņa dos tam triecienu! Tā bija sevišķi nepatīkama burvestība, ko Perenele bija iemācījusies Karpatu kalnu piekājē Transilvānijā un ko speciāli taupīja viņam.

Kur bija Nikolass? Perenele baidījās par Nikolasu un bērniem. Viņai bija grūti noteikt, cik daudz laika pagājis, bet, izpētot grumbas, kas veidojās roku augšdelmos, viņa pieņēma, ka ir novecojusi vis­maz par gadiem diviem, tātad pagājušas divas dienas. Bez nemir­stības eliksīra viņa un Nikolass noveco ar ātrumu vienas dienas laikā — vienu gadu. Atlicis mazāk nekā mēnesis, iekams viņi kļūs veci — ļoti veci.

Ja neviens nestāsies pretī Dī, tad viņš un viņam līdzīgie atkal ielaidīs pasaulē tumšos Vecos. Tas būs haoss, civilizācija aizies bojā.

Kur ir Nikolass? Perenele notrausa asaras. Viņa nedos sfin­ksai gandarījumu, tā nekad neredzēs viņu raudam. Vecie nejuta neko citu kā vienīgi nicinājumu pret cilvēciskām emocijām, uzskatīdami tās par cilvēku lielāko vājumu. Perenele zināja, ka tās bija cilvēku lielākais spēka avots.

Viņa pamirkšķināja acis vēlreiz, un bija nepieciešams mirklis, lai saprastu, ko viņa redz. Smirdīgais pilošais ūdens, kas tecēja lejā pa sienu, bija nedaudz izlocījies un veidoja rakstu. Viņa sakoncen­trējās, mēģinādama saprast, ko redz.

Šķidrums sakustējās un pārvērtās sejā: Džefersons Millers, ap­sardzes sarga spoks. Pilošais ūdens veidoja burtus uz sūnām klātās sienas.

Fleimels. Bērni.

Vārdi pazibēja viena sirdspuksta laikā, tad pazuda.

Drošībā.

Perenele steigšus spēcīgi samirkšķināja acis, lai saskatītu skaidri. Fleimels un bērni bija drošībā!