Brīnumnazis Triloģijas TUMŠĀS MATĒRIJAS otrā daļa

-    Tagad sēdies tu, doktore Malone sacīja, atdodama Lirai krēslu. Atskrūvējusi nelielu krūku, viņa turpināja: Man jāieziež tava āda ar želeju elektriskā kontakta veicināšanai. Ta viegli nomazgājas. Tagad nekusties!

Paņēmusi sešus vadus katram galā bija pa plakanam spilventiņam zinātniece tos piestiprināja dažādās vie­tās pie Liras galvas. Meitene sēdēja apņēmīgi rāma, bet elpot gan elpoja ātri, un viņas sirds dauzījās jo skaļi.

-   Viss kārtībā, savienošanās notikusi, paziņoja dok­tore Malone. Istaba pilna ar Ēnām. Visums pilns ar Ēnām, tiktāl viss kārtībā. Tomēr ieraudzīt tās varam, vien iztukšojot prātu un blenžot ekrānā. Aiziet!

Lira skatījās. Stikls bija tumšs ne vismazāko dzī­vības pazīmju. Meitene neskaidri manīja savu attēlu, un tas bija viss. Eksperimentu Lira iztēlojās kā aletiometra nolasīšanu, un mēles galā jau kņudēja jautājumi: Ko ši sieviete zina par Putekļiem? Kādus jautājumus uzdod viņa?

Domās meitene lika aletiometra rādītājiem virzīties pa skalu, un, viņai tā smadzeņojot, ekrāns iezibsnījās. Pār­steigumā Lira zaudēja uzmanību, un mirgošana apdzisa. Viņa pat nemanīja pārsteigumā vilni, kas lika doktorei Malonei saslieties; saraukusi pieri, meitene saliecās uz priekšu un atkal centās koncentrēties.

Šoreiz atbilde nāca zibenīgi. Ekrāna uzvirpuļoja mir­dzoša straume, kā zaigojošs rīta blāzmas aizkars tur no­laidās visa pasaule. Raksti, mirkli parādījušies, sašķīda un atkal radās no jauna dažādos salikumos un atšķi­rīgās krāsās, cilpas mezdami un līgodamies, pēc tam iz­klīstot, sasprāgstot mirdzošās šaltis, kas negaidot metās uz vienu pusi, tad otru kā putnu kāsis, kas debesīs maina lidojuma virzienu. Visu to vērojot, Liru pārņēma tā pati sajūta, ko viņa iepazina, kad sāka darboties ar aletio­metru: trīsas uz sapratnes un neziņas robežas.

Nu meitene uzdeva citu jautājumu: Vai jās esat Pu­tekļi? Vai rakstus veido un aletiometra adatu virza viens un tas pats spēks?

Atbilde atkal nāca gaismas cilpu un virpuļu veidā. Lira nojauta, ka tas jāsaprot kā jā. Tad meitenei ienāca prātā vēl kaut kas, viņa pagriezās pret doktori Maloni un ierau­dzīja zinātnieci ar vaļēju muti un galvai piespiestu roku.

-   Kas noticis? Lira jautāja.

Ekrāns izbalēja. Doktore Malone samirkšķināja acis.

-    Kas noticis? Lira atkārtoja.

-Ak tas bija labākais skats, ko jebkad biju redzējusi, lūk, kas, atbildēja doktore Malone. Ko tu tur darīji? Par ko domāji?

-    Manuprāt, jūs pati tiktu galā daudz labak, Lira sacīja.

-   Labāk? Labāk savu mūžu nav bijis!

-   Bet ko tas viss nozīmē? Vai varat kaut ko ari nolasīt?

-    Vispār jau, iesāka doktore Malone, to, protams, nelasa kā vēsti, tādā veidā jau Ēnas nedarbojas. Viņas atsaucas uz uzmanību, ko tu tam veltī, — lūk, ka. Pietie­kami revolucionāri, jo atbildi saņem mūsu apziņa.

-   Nē, Lira skaidroja, es domāju par visām tām kra­sam un formām. Ēnas jau varētu darīt arī daudz ko citu. Veidot jebkuras formas, kadas tik ienāk prātā. Vajadzības gadījumā tās varētu veidot attēlus. Skatieties!

Aizgriezusies Lira koncentrēja prātu, šoreiz iztēlodamās, ka ekrāns ir aletiometrs ar visiem trīsdesmit sešiem uz ska­las izkārtotajiem simboliem. Lira tos zināja no galvas, pirk­sti klēpī kustējās automātiski, kad viņa domas pārvietoja rokas, lai norādītu uz sveci (izpratnei), alfu un omegu (valo­dai) un skudru (centībai). Pēc tam meitene noformulēja jautājumu: Kas cilvēkiem jādara, lai saprastu Ēnu valodu ?

Ekrāns atsaucās aši ka pati doma, un, rau, no līniju un zibšņu mudžekļa nevainojami skaidri izcēlās attēlu virk­nes kompasi, kārtējā alfa un omega, zibens, eņģelis. Dažs attēls uzzibsnīja biežāk, cits retāk, un tad parādījās trīs pavisam jauni kamielis, dārzs un mēness.

Lirai attēlu nozīme bija saprotama, un viņa atgriezās īstenībā, lai tos izskaidrotu. Šoreiz pagriezusies meitene ieraudzīja, ka doktore Malone sēž, krēslā atgāzusies, balu seju, ar rokām ieķērusies galda malā.

-    Ēnas runā, Lira skaidroja, — manā valoda saka ta: zīmju mēlē. Tāpat kā aletiometrs. Ēnas, lūk, saka, ka tās var runāt ari parastā valodā, vārdos, ja jūs tā ieprogrammētu. Jūs varētu izdarīt tā, ka ekrānā rindojas vārdi. Bet tad jums būtu daudz un precīzi jārīkojas ar cipariem — to nozīmēja kompass, bet zibens dzimtēm, es gribēju teikt elektrisko spēku, pat ko vairāk. Un eņģelis ir saistāms ar vēstījumiem.

Ēnas grib kaut ko paziņot. Taču pēc tam, otraja piegājiena… Tika dots mājiens uz Āziju, gandrīz vai Tālajiem Austru­miem, bet ne gluži. Nezinu, kura valsts tā varētu būt iespējams, Ķīna… Šajā valstī esot atklājuši, kā sazinaties ar Putekļiem, proti, ar Ēnām tāpat kā jums šeit un man ar… es darbojos ar attēliem, bet viņi tikai ar kociņiem. Manu­prāt, tika dots mājiens uz attēlu aizdurvē, tomēr tā pa īstam nesapratu. Jau ieraugot to, nodomāju, ka šajā attēlā slēpjas kaut kas nozīmīgs, tikai nezināju, kas īsti. Tātad, neap­šaubāmi, pastāv iespēja sazināties ar Ēnām dažādos veidos.

Doktore Malone ar grūtībām centās atgūt elpu.