Cilvēks- Amfībija

—   Bet Ihtiandrs? — eksperts iejautājās.

—   Jā, Ihtiandrs ir mans lepnums. Operējot Ihtiandru, grūtības sagādāja ne tikai tehnika vien. Man vajadzēja pārveidot visu cilvēka organisma darbu. Seši pērtiķi gāja bojā iepriekšējos mēģinājumos, iekams es sasniedzu mērķi un varēja operēt bērnu, nebaidoties par viņa dzīvību.

—   Kāda bija šī operācija? — prasīja priekšsēdētājs.

—> Es pārstādīju bērnam jaunas haizivs žaunas, un

bērns ieguva iespēju dzīvot uz sauszemes un ūdenī.

Publikā bija dzirdami izbrīna pilni izsaucieni. Laikrakstu korespondenti metās ārā no zāles pie telefoniem, steigdamies paziņot redakcijām šo jauno ziņu.

—   Vēlāk man izdevās gūt vēl lielāku sasniegumu. Mans pēdējais darbs — abinieks pērtiķis, kuru jūs redzējāt, var dzīvot, veselībai nekaitējot, neierobežoti ilgu laiku kā uz sauszemes, tā ūdenī. Ihtiandrs var nodzīvot bez ūdens ne vairāk par trim četrām dienām. Ilga uzturēšanās uz sauszemes bez ūdens viņam kaitīga: plaušas nogurst, žaunas sāk žūt, un Ihtiandrs jūt durstošas sāpes sānos. Diemžēl, manas prombūtnes laikā Ihtiandrs pārkāpis manis noteikto režīmu. Viņš pārāk ilgi uzturējies uz sauszemes, pārgurdinājis plaušas, un viņam attīstījusies nopietna slimība. Viņa organisma līdzsvars izjaukts, un viņam lielākā daļa mūža būs jāpavada ūdenī. No cilvēka-amfibijas viņš pārvērties par cilvēku-zivi .. .

—   Atļaujiet man uzdot apsūdzētajam jautājumu, —

prokurors uzrunāja priekšsēdētāju. — Kā Salvatoram radusies doma izveidot cilvēku-amfībiju, un kāds bijis viņa mērķis?

— Pamatos tā pati vecā doma — cilvēks nav pilnīgs. Saņēmis evolucionārās attīstības procesā lielas priekšrocības, salīdzinot ar saviem senčiem dzīvniekiem, cilvēks pazaudējis daudz ko no tā, kas tam bija zemākajās dzīvnieku attīstības stadijās. Piemēram, dzīve ūdenī sniegtu cilvēkam lielas priekšrocības. Kāpēc neatdot cilvēkam šīs iespējas? No dzīvnieku attīstības vēstures mēs zinām, ka visi sauszemes dzīvnieki un putni radušies no ūdens dzīvniekiem — iznākuši, tā sakot, no okeāna. Mēs zinām, ka daži sauszemes dzīvnieki atkal atgriezušies ūdenī. Delfīns bija zivs, iznāca uz sauszemes, kļuva par zīdītāju, tad atgriezās ūdenī, lai gan palika joprojām par zīdītāju tāpat kā valzivs. Tiklab valzivs, kā delfīns elpo ar plaušam. Būtu iespējams palīdzēt delfīnam kļūt par divējādi elpojošu abinieku. Ihtiandrs lūdza mani to izdarīt: tad viņa draugs, delfīns Līdings, varētu uzturēties kopā ar viņu ilgāku laiku zem ūdens. Es dzīros izdarīt delfīnam šo operāciju. Ihtiandrs, būdams pirmā zivs starp cilvēkiem un pirmais cilvēks starp zivīm, nevarēja nejusties vientulis. Bet, ja viņam sekojot, arī citi cilvēki iekļūtu okeānā, dzīve būtu pavisam citāda. Tad cilvēki viegli uzveiktu vareno stihiju — ūdeni. Vai jūs zināt, kas tā par stihiju, kas tā par varenību? Jūs zināt, ka okeāna platība ir trīs simti sešdesmit viens miljons piecdesmit tūkstoši kvadrātkilometru. Vairāk par septiņām desmitdaļām no zemeslodes virsmas ir ūdens tuksnesis. Taču šis tuksnesis ar saviem neizsmeļamajiem uztura un rūpniecības izejvielu krājumiem varētu uzņemt miljoniem, miljardiem cilvēku. Vairāk par trīs simti sešdesmit vienu miljonu kvadrātkilometru — tas ir tikai laukums, virsma, bet cilvēki taču varētu novietoties pa vairākiem zemūdens stāviem. Miljardiem cilvēku varētu novietoties okeānā bez šaurības un spiešanās. Un okeāna jauda! Jūs zināt, ka okeāna ūdeņi uzsūc saules siltuma enerģiju, kuras jauda ir septiņdesmit deviņi miljardi zirga spēku. Ja okeāns neatdotu siltumu gaisam un citādi nezaudētu to, tad tas sen jau vārītos. Praktiski tas ir neierobežots enerģijas krājums. Kā to izmanto sauszemes cilvēks? Gandriz it nemaz.

Un jūras straumju jauda! Viena pati Golfa straume kopā ar Florīdas straumi stundā virza deviņdesmit vienu miljardu tonnu ūdens. Tas ir apmēram trīstūkstoš reižu vairāk, nekā to izdara liela upe. Kā šo enerģiju izmanto sauszemes cilvēce? Gandrīz nekādi.

Un viļņu un paisumu jauda! Jūs zināt, ka viļņu izdarīto triecienu spēks sastāda trīsdesmit astoņi tūkstoši kilogramu — trīsdesmit astoņas tonnas uz vienu kvadrātmetru virsmas. Viļņu uzbangojums sasniedz četrdesmit tris metrus, turklāt vilnis var pacelt līdz miljonam kilogramu, piemēram, klinšu gabalu, bet paisumi sasniedz augstumā pāri par sešpadsmit metru — tas ir četrstāvu nama augstums. Kā cilvēce izmanto šos spēkus? Gandrīz nekādi.

Uz sauszemes dzīvās būtnes nespēj pacelties augstu pār virsmu un iespiesties ļoti dziļi tanī. Okeānā dzīvība ir visur — no ekvatora līdz poliem, no virsas līdz apmēram desmit kilometru dziļumam.

Ka tad mes izmantojam okeāna neierobežotās bagātības? Ķeram zivis — es teiktu, iegūstam lomu tikai no pašas virsējās okeāna plēvītes, atstājot pilnīgi neizmantotas dzīles. Vācam sūkļus, koraļļus, pērles, aļģes — tas ir viss.