Rameri bija galīgi satriekts un izmisis. Sāpes un atšķirtība izraisīja tēlniekā naidu pret Erikso, tāpēc viņš izvairījās no meitenes un izturējās pret viņu ar ledainu vienaldzību, kaut gan Erikso sevi jau uzskatīja par viņa līgavu. Pārsteigtā un aizvainotā meitene sāka meklēt izskaidrojtimu šai pārmaiņai. Viņa bija pārāk gudra, lai nenojaustu patiesību.
Erikso saprata, ka šādu bēdīgu pārmaiņu Rameri jūtās izraisījusi Valērijas pazušana, un viņas sirdī uzliesmoja neprātīgs naids un mežonīga greizsirdība pret iespējamo sāncensi.
Bija pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas kopš patricietes pazušanas, taču viņas pēdas vēl nebija uzietas. Lai gan Galls juta sevī mutuļojam naidu un nepacietību, viņš tagad bija daudz mierīgāks. Negods, ko Valērijas dēļ nācās piedzīvot, uzkurināja viņa naidu pret sievu, toties ar jaunu spēku iedegās viņa kaisle pret Erikso. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš savu laulību uzskatīja par šķirtu.
Gluži nejauši Rameri bija ievērojis, kādas ir legāta jūtas pret Erikso. Šis atklājums palīdzēja dzimt plānam, kas varēja glābt viņus visus. Tēlnieks sāka Gailu uzmanīgi novērot. Pārliecinājies par savu pieņēmumu pareizību, viņš kādu vakaru devās uz legāta istabu un lūdza sarunu zem četrām acīm.
Kad viņi palika vieni, ēģiptietis pēc īsa šaubu brīža sacīja:
— Gail, esmu tev bezgalīgi pateicīgs par visu, ko esi manā labā^ darījis, un par tavu draudzību, ko esi man dāvājis. Šī draudzība arī mudināja mani uz atklātu sarunu par kādu jautājumu, kas ir svarīgs mums abiem. Vai varu cerēt, ka tevi neaizvainos mana atklātība?
— Runā droši, Rameri.
— Tādā gadījumā saki man, vai tā ir taisnība, ka tu mīli Erikso tik spēcīgi, ka tas laupa tev visus dvēseles spēkus?
Legāta vaigus pārklāja košs sārtums. Bridi svārstījies, viņš ātri izlēma un atbildēja:
— Tā ir taisnība! Šī sieviete ir mani apbūrusi, likusi kvēlot manām asinīm un satraukusi manu prātu. Erikso rudie mati vijas ap mani kā čūskas un žņaudz, un es nevaru no tiem atbrīvoties.
— Vai tu viņu apprecētu, ja bīitti brīvs?
— Protams. Bet kāpēc tu man par to jautā, Rameri? Tu taču pats viņu mīli un saņem pretmīlu! — rūgti piebilda legāts.
— Tāpēc, ka arī es vēlos tev atzīties. Erikso zaigojošais skaistums mani dīvaini apbur, tomēr es viņu nemīlu. Manā sirdī dzīvo daudz tīrāka un dziļāka mīlestība… — uz mirkli apklusis, Rameri turpināja: — …uz Valēriju. Piedod man, bet patricietes acīs es redzu Nuitas skatienu. Viņai ir tas pats smaids un tā pati balss, kāda bija manai mirušajai līgavai. Dīvainu apstākļu sakritības dēļ arī Valērija mani mīl, un es sev bargi pārmetu, ka neviļus esmu kļuvis par viņas un tavas nelaimes cēloni.
Pastāstījis par savu nakts tikšanos un sarunu ar Valēriju, viņš piebilda:
— Ja tu nolemsi atteikties no savas sievas, kura ir tik nelaimīgi sakompromitējusies, tad es viņu turpināšu meklēt un, izmantojot visas priekšrocības, ko sniedz mūsu abpusējā mīlestība, izraušu viņu no liktenīgās vides. Mēs salaulāsimies un atstāsim Ēģipti, un neviens neuzzinās, kas ar viņu noticis. Visi domās, ka patriciete gājusi bojā, bet tu, kļuvis brīvs, apprecēsi Erikso.
Galls kvēlojošu seju uzlēca kājās.
— Paši dievi iedvesuši tev šo plānu! Protams, es ar prieku atdošu tev sievieti, kuru esmu mīlējis tikai kā māsu. Esiet abi laimīgi un dzīvojiet bez rūpēm, jo es atdošu jums divus miljonus sesterciju, ko man kā pūra naudu izmaksāja Valērijs, un nodošu jūsu rīcībā kuģi, kas jūs aizvedīs, kurp vien vēlēsities. Līdz ar to es būšu atbrīvots no publiska negoda. Tev taisnība! Neviens neuzzinās, kas ar viņu noticis, un meklējumi tiks pārtraukti. Bet kā tu viņu atradīsi?
— Man jau ir izstrādāts plāns. Esmu neievērojams cilvēks, un neviens neturēs mani aizdomās, ja izlikšos, ka pievienojos kristiešiem un pieņemu viņu muļķīgo ticību. Kad būšu draudzes loceklis, es zināšu visus viņu midzeņus un varēšu iekļūt arī tajā, kur atrodas Valērija. Tad es mēģināšu viņu pārliecināt. Ja man tas neizdosies, es lūgšu tavu palīdzību, lai ar varu atņemtu viņu šiem neprāšiem. Ja reiz viņa būs atbrīvota no kristiešu ietekmes, tad mana mīlestība veiks pārējo.
— Vari paļauties uz manu palīdzību. Tavs plāns ir lielisks, un tam noteikti būs panākumi. Vēl viens jautājums. Mani ļoti satrauc Erikso — vai tiešām viņa gribēs no tevis atteikties?
— Erikso ir jāatsakās no manis. Bijušajai maga verdzenei ir ļoti vilinoši kļūt par legāta, patricieša sievu un iemantot visus tos pagodinājumus un cieņu, kas saistīti ar tik augstu sabiedrisko stāvokli!
Vīrieši šķīrās, draudzīgi paspieduši viens otram roku. Pēc ilgstošām pārdomām Rameri nolēma jau nākamajā rītā izskaidroties ar Erikso.
Pēdējais laiks jaunajai grieķietei bija īpaši smags. Pirmajā mirklī viņa visai vienaldzīgi uztvēra Valērijas pazušanu, un pieņēmums, ka patriciete atrodas starp kristiešiem, izraisīja viņā gan žēlumu, gan nicinājumu.
Šo vienaldzību drīz vien nomainīja baiļpilns aizdomīgums, bet vēlāk — jau neprātīga greizsirdība, kad viņa ieraudzīja, kā patricietes bēgšana iespaidojusi