Eragons

Neko tumsā neredzot, Eragons pārvilka ar plaukstu pāri Safiras spārniem. Viņš atrada trīs vietas, kur bultas bija caur­urbušas plāno plēvi, atstājot asiņainus caurumus, tik platus kā Eragona īkšķis. Kreisajā spārnā bija izrauts neliels ādas gabals. Safira trīsēja, kad viņš aptaustīja brūces. Jauneklis gurdeni dziedēja brūces ar seno vārdu palīdzību. Tad viņš ķērās klāt lielajam muskulim pūķa spārna augšdaļā, no kura spraucās ārā bultas gals. No brūces sūcās siltas asinis.

Eragons pasauca Murtagu un norīkoja: Paturi uz leju viņas spārnu. Man jāizvelk bulta. Viņš parādīja, kur Murtagam jāsatver. Būs sāpīgi, viņš brīdināja Safiru, taču es ātri tikšu galā. Mēģini necīnīties pretī savainosi mūs.

Pūķis izlocīja kaklu un sagrāba savos izliektajos zobos jaunu koku. Vienā paņēmienā Safira izrāva koku no zemes un cieši saspieda žokļos. Esmu gatava.

Labi, Eragons atbildēja. Turi, viņš pačukstēja Murtagam, tad nolauza bultas galu. Cenzdamies nenodarīt vēl lielāku postu, viņš ātri izvilka šautru no Safiras. Kad bulta slīdēja ārā no muskuļa, viņa atmeta galvu un smilkstēja, cieši saspiedusi mutē koku. Pūķa spārns raustījās, netīšām iesitot Murtagam pa zodu un nogrūžot viņu zemē.

Safira ierēcoties purināja koku, nobārstīdama visus ar ze­mi, tad aizmeta to prom. Kad Eragons bija apstrādājis brūci, viņš palīdzēja Murtagam piecelties. Es nepaguvu sagatavo­ties, Murtags nomurmināja, kasot savu noskrāpēto zodu.

Piedod.

Viņa negribēja tev iesist, Eragons pārliecināja savu biedru. Jauneklis piegāja pie bezsamaņā gulošās elfas. Tev vajadzēs viņu nest vēl kādu brīdi, viņš sacīja Safīrai. Mēs nevaram viņu vest ar zirgiem un ātri jāt. Tev tagad būs vieglāk lidot, kad bulta ir izrauta ārā.

Safira palocīja galvu. Es nesīšu viņu.

Paldies, Eragons pateicās. Viņš dedzīgi apskāva pūķi. Tas, ko tu paveici, ir neaptverami. Es to nekad neaizmirsīšu.

Safiras acu skatiens atmaiga. Es došos lidojumā. Eragons atkāpās, kad viņa, gaisa vērpetēm griežoties, uzlidoja augšā. Elfas mati plūda pāri Safiras mugurai. Pēc dažām sekundēm lidones vairs nebija redzamas. Eragons piesteidzās pie Ledus­liesmas, iesēdās seglos un kopā ar Murtagu aizauļoja.

Kamēr viņi jāja, Eragons centās atcerēties, ko viņš zina par elfiem. Elfi dzīvo ļoti ilgi šo faktu bieži dzirdēja atkārtojam -, taču viņš nezināja, cik ilgi. Viņi runāja senajā valodā un dau­dzi spēja izmantot maģiju. Pēc Jātnieku krišanas elfi nošķīrās no pārējās pasaules. Kopš tā laika neviens elfs Impērijā nebija manīts. Kāpēc tagad viens ir ieradies? Un kā Impērijai izdevās viņu notvert? Ja viņa var likt lietā maģiju, iespējams, viņa ir sazāļota tāpat, kā sazāļoja mani.

Viņi turpināja ceļu visu nakti, neapstādamies arī tad, kad nogurums pamazām guva virsroku. Ceļinieki turpināja doties uz priekšu, par spīti sūrstošajām acīm un neveiklajām kustī­bām. Aiz viņiem palika vīri ar lāpām rokās, kuri apkārt visai Gileadai meklēja viņu pēdas. •

Pēc daudzām tumsā noauļotām stundām debesis rītausmā kļuva gaišākas. Murtags un Eragons piepeši vienlaikus apturēja zirgus. Mums jāiekārto apmetne, Eragons novilka gurdenā balsī. Man ir jāpaguļ vienalga, vai viņi noķers mūs vai ne.

-    Piekrītu, Murtags sacīja, berzējot acis. Liec, lai Safira nolaižas. Satiksimies ar viņu.

Viņi sekoja Safiras norādījumiem un satika pūķi, kad viņa dzēra no upītes pie kādas nelielas klints. Elfa vēl aizvien gulē­ja viņai uz muguras. Kad Eragons kāpa nost no zirga, Safira sagaidīja viņus ar klusu rēcienu.

Murtags viņam palīdzēja izcelt elfu no Safiras segliem un nolikt zemē. Tad viņi pilnīgā spēku izsīkumā atslīga pret akmens sienu. Safira ziņkāri aplūkoja elfu. Brīnos, kāpēc viņa nav pamodusies. Pagājušas vairākas stundas, kopš mēs aizli­dojām no Gileadas.

Kas lai zina, ko tie viņai nodarījuši, Eragons drūmi piebilda.

Murtags sekoja viņu skatieniem. Cik zinu, viņa ir pirmais elfs, ko Galbatoriksam izdevies notvert. Jau kopš tā brīža, kad viņi noslēpās, viņš elfus ir nesekmīgi mēģinājis atrast līdz šim brīdim. Tātad vai nu viņš ir atklājis elfu slēptuvi, vai arī viņa notverta gadījuma pēc. Domāju, ka tas vienkārši ir nelaimes gadījums. Ja karalis būtu atklājis elfu slēptuvi, viņš pasludinātu karu un sūtītu pret elfiem armiju. Tā kā tas nav noticis, rodas jautājums: vai Galbatoriksa vīriem izdevās uzzināt elfu atraša­nās vietu, pirms mēs viņu izglābām?

-   Mēs to neuzzināsim, līdz viņa atgūs samaņu. Pastāsti, kas notika pēc tam, kad mani notvēra. Kā es nonācu Gileadā?

-    Urgļi darbojas Impērijas labā, Murtags strupi noteica, atmezdams matus no pieres. Šķiet, arī Ēna. Mēs abi ar Safiru redzējām, kā viņi nodod tevi Ēnai es gan nezināju tobrīd, kas viņš ir, un karavīru grupai. Tieši viņi tevi aizveda uz Gileadu.

Taisnība, Safira piebilda, saritinādamās blakus abiem jau­nekļiem.