Eragons

Kad pabeidzām maltīti, viņš beidzot sāka runāt. Tu nekad neesi dzirdējis viņa balsi, tādēļ man ir grūti attēlot, kāda tā ir. Viņa vārdi aizrāva tie lija manās ausīs kā čūskas salde­nie čuksti. Pārliecinošāku un draudīgāku vīru par viņu es vēl nekad nebiju sastapis. Viņš radīja vīziju Impērijas tēlu, kādu pats to iedomājās. Visur slietos skaistas pilsētas, kurās dzīvotu diži karavīri, mākslinieki, mūziķi un filozofi. Urgļi galu galā tiktu izskausti. Impērija plestos uz visām pusēm un nonāktu līdz visiem četriem Alagēzijas stūriem. Zeme zeltu un plauktu, tomēr pats pārsteidzošākais atgrieztos Jātnieki Galbatoriksa žēlīgā vadībā.

Es klausījos viņa vārdošanā stundām ilgi. Kad viņš pār­trauca savu runu, es dedzīgi apvaicājos, kādā veidā varēs atjau­not Jātnieku vienību, ja visas pūķu olas bija iznīcinātas. Tad Galbatorikss apklusa un domīgi lūkojās manī. Ilgu laiku viņš nebilda ne vārda, bet tad pastiepa roku un sacīja: Ak, mana drauga dēls, vai tu kalposi man, kamēr es radīšu šo paradīzi?

-   Lai arī es zināju vēsturi kā Galbatorikss un mans tēvs tika pie varas, sapnis, kuru viņš bija uzbūris, šķita pārāk vili­nošs, lai no tā atteiktos. Mani pārņēma degsme, un es kvēli solīju valdniekam savu uzticību. Priecīgs par panākumiem, Galbatorikss deva man savu svētību, tad sūtīja mani prom, sacīdams: Es tevi pasaukšu, kad radīsies vajadzība.

-   Pagāja vairāki mēneši, līdz viņš patiešām mani izsauca. Kad pienāca ziņa, mani atkal pārņēma degsme un kvēla vēlēša­nās doties šajā misijā. Mēs abi satikāmies tāpat kā pirmo reizi, tomēr šoreiz viņš nebija tik apburošs un patīkams. Vārdeni bija tikko iznīcinājuši trīs vienības dienvidos, un viņa niknums virda pāri malām. Briesmīgā balsī valdnieks norīkoja mani stāties vienības priekšgalā un doties iznīcināt Kantosu, kurā, pēc jau­nākajām ziņām, slēpās dumpinieki. Kad es vaicāju, kas mums būtu jādara ar pilsētas iedzīvotājiem un kā mēs zināsim, kuri no viņiem ir vainīgi notikušajā, valdnieks iekliedzās: Viņi visi ir nodevēji! Nosvilini visus un iemīci viņu pelnus dubļos! Viņš turpināja trakot, lādēdams savus ienaidniekus un aprakstīdams, kā viņš izskaudīs no šīs zemes ikvienu, kas tam vēl ļaunu.

Viņa balss tonis tik ļoti atšķīrās no tā, ko dzirdēju pirms tam. Sapratu, ka viņam nepiemīt nedz žēlsirdība, nedz arī tālredzība, lai iegūtu ļaužu uzticību, un ka Galbatorikss valdījis ar rupju spēku, ļaujot vaļu tikai savām kaislībām. Tajā brīdī es nolēmu uz visiem laikiem bēgt no viņa un Urūbaenas.

Tiklīdz šķīros no Galbatoriksa, mēs abi ar Tornaku manu uzticamo kalpotāju sagatavojāmies bēgšanai. Mēs devāmies prom tajā pašā naktī, tomēr kaut kādā veidā Galbatorikss bija paredzējis šo gājienu, jo ārpus vārtiem mūs gaidīja karavīri. Ak šausmas mans zobens kļuva asiņains, zibsnījot turp un šurp blāvajā lāpu gaismā. Mēs pieveicām vīrus… taču kaujas laikā Tornaku nogalināja.

Vienatnē un bēdu sagrauzts, es bēgu pie sena drauga, kas sniedza man pajumti savā īpašumā. Kamēr es slēpos, uzmanīgi ieklausījos visās baumās, cenšoties paredzēt Galbatoriksa rīcību un plānot savu nākotni. Līdz manām ausīm nonāca runas, ka razaki ir norīkoti kādu notvert vai nogalināt. Atceroties, ko karalis izdomājis par Jātniekiem, nolēmu atrast un izsekot razakus, gadījumā, ja tiem izdosies atklāt pūķi. Un tad es uz­gāju jūs… vairāk noslēpumu man nav.

Mēs vēl aizvien nezinām, vai viņš saka taisnību, Safīra brī­dināja.

Tā ir, Eragons attrauca, taču kādēļ viņam vajadzētu melot?

Varbūt viņš ir traks.

Šaubos. Eragons pārvilka pirkstu pāri Safiras cietajām zvī­ņām, lūkojoties, kā tajās atspīd gaisma.

-   Kāpēc tu nepievienojies vārdeniem? Kādu laiku viņi tev neuzticēsies, taču, tiklīdz tu pierādīsi savu uzticību, viņi pret tevi izturēsies ar cieņu. Un vai viņi kaut kādā ziņā nav tavi sabiedrotie? Viņi tiecas izbeigt karaļa valdīšanu. Vai tad arī tu to negribi?

-    Vai man tev viss ir jāizklāj kā uz delnas? Murtags nopra­sīja. Es negribu, lai Galbatorikss uzzinātu, kur es esmu, un lai izplatītos ļaužu runas, ka esmu pievienojies viņa ienaid­niekiem ko es nekad neesmu darījis. Šie, viņš meklēja īsto vārdu, dumpinieki cenšas ne tikai gāzt karaļa varu, bet arī iznīcināt Impēriju… un es negribu, lai tas notiktu. Tas sētu tikai postu un anarhiju. Karalis ir traks, jā, bet sistēma pati par sevi darbojas. Kas attiecas uz vārdenu cieņas iegūšanu hā! Tiklīdz viņi atklās, kas es esmu, sāks izturēties kā pret noziedznieku vai vēl ļaunāk. Un ne jau tas vien arī uz tevi kritīs aizdomas, jo mēs ceļojām kopā!

Viņam taisnība, Safira piekrita.

Eragons neņēma vērā pūķa teikto. Nav jau tik ļauni! viņš sacīja, cenzdamies izklausīties jautrs. Murtags izsmejoši novīpsnāja un skatījās sāņus. Esmu pārliecināts, ka viņi nebūs… Viņš apklusa, jo pavērās durvis. Pa spraugu ieslidināja divus traukus. Tiem sekoja maizes kukulis un jēlas gaļas gabals, tad durvis atkal aizcirtās.