Eragons

-    Tu esi redzējis tikai apakšējos stāvus, tādēļ arī neievēroji, ka lielākā Troņheimas daļa ir pustukša. Jo augstāk tu kāpsi, jo mazāk iemītnieku sastapsi. Daži stāvi stāvējuši tukši gadsim­tiem ilgi. Lielākā daļa rūķu labprātāk dzīvo zem Troņheimas un Farthenduras alās un ejās un drupina akmeni. Gadsimtiem ilgi mēs esam cirtuši tuneļus zem Beoru kalniem. Tu vari iet zem kalnu grēdas visā tās garumā un ne reizi neiznākt virszemē.

-   Vai tā nav izšķērdība uzturēt visu šo neizmantoto Troņ­heimas platību? Eragons vaicāja.

Oriks pamāja ar galvu. Daži no mums jau ilgāku laiku runā par došanos prom no šīs vietas un dēvē to par naudas mešanu caurā maisā. Tomēr Troņheimā var būt noderīga vēl kaut kam, un šajā ziņā tā ir nepārvērtējama.

-    Kam tad?

-    Sliktos laikos šeit var apmesties visa rūķu cilts. Visas vēs­tures laikā trīs reizes nācies to darīt, taču katru reizi Troņheimā izglābusi rūķus no pilnīgas un drošas iznīcības. Tieši tādēļ mēs to uzturam kārtībā un kaujas gatavībā kā īstu garnizona pilsētu.

-    Nekad neesmu redzējis kaut ko tik diženu, Eragons atzina.

Oriks smaidīja, turot pīpi mutē.

-     Priecājos, ka tu tā domā. Troņheimu cēla daudzas rūķu paaudzes un mūsu dzīves ilgums ir daudz garāks par jūsējo. Diemžēl nolādētās Impērijas dēļ tikai dažiem ārpusē dzīvojoša­jiem rūķiem ļauts ieraudzīt šīs celtnes diženumu.

-    Cik daudz vārdenu šeit ir?

-    Rūķu vai cilvēku?

-    Cilvēku es gribu noskaidrot, cik daudziem izdevies aiz­bēgt no Impērijas.

Oriks izpūta lielu dūmu mākoni, kas slinki tinās viņam ap galvu.

-    Šeit mitinās kādi četri tūkstoši tavējo. Tomēr tas neko daudz nenozīmē. Pie mums ierodas tikai tie cilvēki, kuri grib cīnīties. Pārējie ir Surdas valdnieka Orina aizbildniecībā.

Tik maz! Eragonam dūša saskrēja papēžos. Kad karaliskā armija bija kaujas gatavībā, tajā bija sešpadsmit tūkstoši vīru, neskaitot urgļus.

-    Kāpēc Orins necīnās ar Impēriju? viņš gribēja zināt.

-    Ja viņš atklāti izrādītu naidīgumu, Galbatorikss satriektu viņu pīšļos. Tomēr Galbatorikss izvairās no uzbrukuma Surdai, jo uzskata to par niecīgu draudu. Tā ir kļūda. Vārdeni lielāko daļu ieroču un citu preču iegūst, pateicoties Orinam. Bez viņa palīdzības Impērijai neviens nespētu pretoties. Nekrīti izmisu­mā par to, ka Troņheimā nav visai liels skaits cilvēku. Šeit ir ļoti daudz rūķu daudz vairāk, nekā redzēji, un visi būs gatavi cīņai, kad pienāks laiks. Arī Orins mums piesolīja savu armiju, kad būs jādodas kaujā ar Galbatoriksu. Arī elfi teicās palīdzēt.

Eragons izklaidīgi domās pieskārās Safirai un atklāja, ka viņa ir aizņemta, graužot kāda dzīvnieka asiņaino pakaļkāju. Puisis atkal pievērsās veserim un zvaigznēm, kas bija iegravētas uz Orika bruņucepures. Ko šis simbols nozīmē? Es to redzēju arī uz grīdas Troņheimā.

Oriks noņēma dzelzs bruņucepuri un pārvilka ar pirkstu pāri gravējumam. Tas ir mana klana simbols. Mēs esam ingītumi metālapstrādātāji un meistarīgi kalēji. Veseris un zvaigznes ir iestrādātas Troņheimas grīdā, jo tas bija mūsu ciltstēva Korgana ģerbonis. Viens klans valda pār pārējiem divpadsmit. Valdnieks Hrotgars arī ir Durgrimstas ingītums un nesis manam klanam daudz slavas un cieņas.

Kad viņi nesa tukšos šķīvjus pavāram, gaitenī pretī nāca rūķis. Viņš apstājās iepretim Eragonam, paklanījās un cieņpilni bilda: Argetlam!

Eragons apjuka no rūķa negaidītās rīcības, nosarka, tomēr juta neparastu apmierinājumu. Neviens līdz šim nebija klanījies viņa priekšā. Ko viņš sacīja? jauneklis jautāja, pieliekdamies Orikam tuvāk.

Oriks apjucis paraustīja plecus:

-    Tā elfi sauca Jātniekus. Šis vārds nozīmē sudraba roka.

Eragons paraudzījās uz savu mirdzošo plaukstu, prātodams

par gedwēy ignasia, kuras dēļ plauksta bija neparasti gaiša.

-    Vai gribi atgriezties pie Safiras?

-   Vai es varētu kaut kur nomazgāties? Jau labu laiku nees­mu varējis notīrīt ceļa putekļus. Arī mans krekls ir notraipīts ar asinīm, saplēsts un smirdīgs. Es gribētu tikt pie jauna, taču man nav naudas. Varbūt es varētu nolīdzināt parādu strādājot?

-   Vai tu gribi noniecināt Hrotgara viesmīlību? Oriks nopra­sīja. Kamēr būsi Troņheimā, tev nekas nebūs jāpērk. Tu atlīdzināsi citā veidā. Kā to tev pavēstīs Ažihads un Hrotgars.

Nāc. Es tev parādīšu, kur varēsi nomazgāties, un atnesīšu arī kreklu.

Viņš veda Eragonu lejup pa garām kāpnēm, līdz viņi nonāca dziļi zem Troņheimas. Gaiteņi šeit vairāk līdzinājās tuneļiem, un Eragonam vajadzēja saliekties, jo tie bija tikai piecas pēdas augsti. Visas laternas bija sarkanā krāsā. Lai gaisma neapžilbinātu, kad ieej vai izej no tumšas alas, Oriks paskaidroja.

Viņi iegāja tukšā istabā ar mazām durtiņām tālākajā sienā. Oriks norādīja:

-   Te ir vairākas peldvietas, kā ari sukas un ziepes. Atstāj savas drēbes šeit. Kad nāksi ārā, šo vietā gaidīs jaunas drēbes.