Eragons

-    Saprotu, Broms sacīja. Viņš virpināja pirkstos zāles stieb­riņu. Jau ir vēls, un mums jāiet gulēt, taču es tev pateikšu dažas lietas, lai tu beigtu mani tirdīt. Maģijai un tā bija ma­ģija ir noteikumi tāpat kā visam pārējam šajā pasaulē. Ja tu pārkāp noteikumus, tiec sodīts ar nāvi bez žēlastības. Tavu rīcību ierobežo paša spēki, vārdi, kurus zini, un tava iztēle.

-    Ko nozīmē vārdi "kurus zini"? Eragons vaicāja.

-   Vēl vairāk jautājumu! Broms iesaucās. Kādu brīdi es jau sāku cerēt, ka tev tie beigušies. Taču tu pareizi dari, ka uzdod tos. Kad tu nogalināji urgļus, vai tu kaut ko sacīji?

-   Jā, brisingr. Uguns iedegās ar spožāku liesmu, un Era­gons nodrebēja. Kaut kas šajā vārdā viņam lika justies īpaši dzīvam.

-   Tā jau es domāju. Vārds brisingr cēlies no senas valodas, kurā reiz runāja visas dzīvās būtnes. Taču laika gaitā to aiz­mirsa, un gadu tūkstošiem ilgi Alagēzijā tajā neviens nerunāja, iekams elfi to atkal atveda no aizjūras. Viņi seno valodu iemā­cīja citām tautām, kas izmantoja to dižiem darbiem un lielu uzdevumu veikšanai. Valodā ir vārdi jebkam, tikai tie jāmeklē un jāatrod.

-    Un kāds tam sakars ar maģiju? Eragons pārtrauca.

-   Visciešākais! Valoda ir visa spēka pamats. Tā apraksta lietu patieso dabu, ne jau virspusējās izpausmes, kuras redz ikviens. Piemēram, uguni sauc brisingr. Tas nav vienkārši vēl kāds vārds ugunij, tas ir tās īstais vārds. Ja tu esi pietiekami spēcīgs, vari lietot brisingr, lai liktu ugunij darīt to, ko gribi. Un tieši tas arī šodien notika.

Eragons kādu brīdi pārdomāja. Kāpēc uguns bija zila? Kā man izdevās, lai tā dara tieši to, ko gribēju, ja vienīgais, ko pateicu, ir uguns?

-    Dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga krāsa. Tas atkarīgs no tā, kas izrunā vārdu. Vajag daudz vingrināties, lai uguns darītu to, ko gribi. Lielākajai daļai iesācēju ir jāpasaka, kam būtu jānotiek. Kad viņi iegūst lielāku pieredzi, tas vairs nav nepieciešams. īsts meistars var pateikt ūdens un radīt kaut ko pilnīgi citu piemē­ram, dārgakmeni. Tu nespēsi saprast, kā viņš to paveicis, taču meistars būs saskatījis sakarību starp ūdeni un dārgakmeni un izmantos to sava spēka koncentrēšanai. Vingrināšanās ir māksla. Tu paveici ļoti sarežģītu darbu.

Safīra pārtrauca Eragona domas. Broms ir burvis! Tāpēc viņš spēja aizdedzināt ugunskuru klajumā. Viņš ne tikai zina par maģiju, bet prot arī to lietot!

Eragona acis iepletās. Tev taisnība!

Pajautā viņam par spēku, taču jautā piesardzīgi. Nav prātīgi rotaĻāties ar tiem, kam piemīt šāds spēks. Ja viņš ir burvis, kas to zina, kādi bijuši viņa nodomi, apmetoties Kārvahallā ?

Eragons lika ieteikumu aiz auss un lēnām iesāka:

-    Mums abiem ar Safiru tikko kaut kas ienāca prātā. Tu spēj likt lietā maģiju, vai ne? Tieši tā jau arī tu aizdedzināji uguns­kuru, kad pirmajā dienā ceļojām pa klajumu.

Broms mazliet pielieca galvu. Man ir zināmas iemaņas.

-    Kāpēc tad tu neizmantoji tās cīņā ar urgļiem? Patiesību sakot, es atminos daudzas reizes, kad šī prasme būtu lieti node­rējusi, tu varētu aizsargāt mūs no viesuļa, neļaut putekļiem padarīt aklas mūsu acis.

Broms no jauna piepildīja pīpi un sacīja: Dažu vienkāršu iemeslu dēļ. Es neesmu Jātnieks. Tu savos vājākajos brīžos esi daudz stiprāks par mani. Turklāt es vairs neesmu jauns ne­esmu tik spēcīgs, kāds reiz biju. Katra reize, kad ķēros pie maģijas, padodas arvien grūtāk.

Eragons samulsis nodūra acis. Piedod.

-   Ir jau labi, Broms attrauca, auklējot ievainoto roku. Tas notiek ar ikvienu.

-    Kā tu apguvi maģiju?

-    To es šobrīd negribētu izpaust… Pietiks, ja sacīšu tas bija tālu prom no šejienes, nomaļā vietā pie ļoti laba skolotāja. Es vismaz varu paļauties uz viņa mācīto. Broms nodzēsa pīpi ar mazu akmeni. Es zinu, ka tevi tirda vēl vairāk jautājumu, un noteikti atbildēšu uz tiem, tomēr tev būs jāgaida līdz rītam.

Viņš paliecās uz priekšu, acīm mirdzot.

-    Līdz tam laikam es vēl piebildīšu vienu lietu, lai tu neiedo­mātos uz savu roku izmēģināt maģiskos spēkus. Maģija paņem tikpat daudz enerģijas, it kā tu būtu licis lietā savas rokas vai muguru. Tieši tādēļ tu juties tik noguris pēc urgļu nogalināša­nas. Un tieši šā iemesla dēļ es biju nikns. Ja maģija izmantotu vairāk enerģijas, nekā tās bija tavā ķermenī, burvestība būtu tevi nogalinājusi. Tev jāizmanto maģija tikai tādiem darbiem, kurus nevar paveikt parastā veidā.

-    Kā var zināt, ka burvestība paņems visu enerģiju? Era­gons sabijies vaicāja.

Broms pacēla roku. Visbiežāk tu to nezini. Tieši tādēļ burvjiem ir labi jāzina savu spēju robežas, un arī tad viņi ir piesardzīgi. Tiklīdz tu ķeries pie darba un atbrīvo ceļu maģijai, tu nevari griezties atpakaļ arī tad, ja tā nogalinās tevi. Es gribu uzsvērt tas ir brīdinājums. Nemēģini kaut ko pasākt, līdz iegūsi vairāk zināšanu. Bet šai naktij jau pietiks.

Kad viņi izklāja savas segas, Safira apmierināti teica: Mēs kļūstam spēcīgāki, Eragon, mēs abi. Drīz vien mums neviens nespēs stāties ceļā.

Jā, bet būtu labi uzzināt, kāds ceļš mūs gaida turpmāk.

Kādu vien vēlēsimies, Safīra gandarīta piebilda, iekārtojoties naktsguļai.