Читаем Eragons полностью

20. NODAĻA Maģija ir vienkārša

Kā tev liekas, kāpēc tie divi urgļi slēpās Jazuakā? . Eragons pajautāja, kad viņi jau kādu laiku bija virzījušies pa taku uz priekšu. Manuprāt, viņiem nebija nekādu iemeslu tur palikt.

-    Man liekas, ka viņi atdalījās no galvenā bara, lai izlaupītu pilsētu. Vienīgais, kas šķiet savādi, cik es zinu, urgļi ir apvie­nojuši spēkus tikai divas vai trīs reizes visas vēstures laikā. Es esmu nobažījies par to, ka viņi pulcējas.

-    Vai tu domā, ka razaki viņus ir uzrīdījuši, lai uzbruktu?

-    Nezinu. Labākais, ko mēs šobrīd varam darīt, doties pēc iespējas tālāk no Jazuakas visātrākajā gaitā. Turklāt arī razaki ir devušies uz dienvidiem.

Eragons piekrita, tomēr vēl piebilda:

-    Mums nepieciešama pārtika. Vai te tuvumā ir kāda cita pilsēta?

Broms pakratīja galvu.

-     Nē, bet Safīra var nomedīt mums kaut ko, un mēs pārtik­sim tikai no gaļas. Šis koku puduris tev var šķist mazs, taču tur ir pilns ar dzīvniekiem. Upe ir vienīgais ūdens avots daudzu jūdžu apkaimē, tādēļ lielākā daļa līdzenuma dzīvnieku nāk šurp padzerties. Mēs necietīsim badu.

Eragons klusēja, apmierināts ar Broma atbildi. Upe plūda netālu no viņiem, un, ceļiniekiem auļojot pa taku, putnu bari cēlās spārnos. Šī bija trokšņaina vieta dzīvības un enerģijas pilna. Eragons apvaicājās:

-    Kā tas atgadījās, ka tas urglis tevi panāca? Viss notika tik ātri, ka es nemaz nemanīju.

-    Man vienkārši nepaveicās, Broms noņurdēja. Viņš mani bija noskatījis kā līdzvērtīgu ienaidnieku, tāpēc iespēra Ledusliesmai. Dumjais zirgs sacēlās pakaļkājās, un es zaudēju līdzsvaru. Urglim tik to vien vajadzēja, lai ar āvu iecirstu man šo brūci. Viņš pakasīja zodu. Man šķiet, ka tu aizvien prāto par maģiju. Tagad tu to esi atklājis, un tas rada sarežģījumus. Reti kurš to zina, taču visi Jātnieki spēj lietot maģiju, lai gan dažādā līmenī. Viņi turēja šo spēju noslēpumā pat savas varas uzplaukuma laikā, jo maģija bija liela priekšrocība cīņā ar ienaidnieku. Ja ikviens to pārzinātu, saskarsme ar vienkāršiem ļautiņiem būtu grūtāka. Daudzi domā, ka karalim piemīt maģis­kas spējas tāpēc, ka viņš ir burvis. Tā nav taisnība maģiskas spējas viņam ir tāpēc, ka viņš ir Jātnieks.

-    Kāda tad ir atšķirība? Vai tad es neesmu burvis, ja izman­toju maģiju?

-    Nepavisam! Tāds burvis kā Ēna lieto spēku, lai piepildītu savu gribu. Tas pilnībā atšķiras no tava spēka. Tāpat tu neesi burvis, kas gūst spēku ar dažādu enerģiju palīdzību vai arī no pūķa. Un tu pavisam noteikti neesi pesteļotājs, tie smeļas spēku no dažādām brīnumdzirām un burvju vārdiem.

Tādēļ es atkal nonāku pie tā, ko teicu sākumā, pie pro­blēmas, ko esi radījis. Jaunie Jātnieki, tādi kā tu, tika pakļauti stingram režīmam, lai nostiprinātu viņu ķermeni un paaugsti­nātu spēju kontrolēt domas. Šis režīms ilga vairākus mēnešus, reizēm pat gadus, līdz varēja uzskatīt, ka Jātnieks ir pietiekami atbildīgs, lai rīkotos ar maģiju. Tikmēr nevienam skolniekam neteica, cik liels ir viņa iespējamais spēks. Ja kāds no viņiem netīšām atklāja maģiju, tādu nekavējoties nošķīra no pārējiem un sāka mācīt vienu pašu. Tomēr tādi gadījumi, kad kāds sko­lēns atklāja sev maģiskas spējas, bija ļoti reti, viņš pielieca galvu uz Eragona pusi, taču neviens no viņiem nepiedzīvoja tik saspringtu situāciju kā tu.

-    Kā tad viņiem galu galā iemācīja likt lietā maģiju? Era­gons vaicāja. Es nespēju iedomāties kā to var kādam iemācīt. Ja tu mēģinātu man to izskaidrot pirms divām dienām, tam nebūtu nekādas jēgas.

-    Skolniekiem lika veikt dažādus bezjēdzīgus vingrinājumus, kuriem vajadzēja viņos izraisīt neapmierinātību. Piemēram, viņiem lika pārbīdīt akmens kaudzes, liekot lietā tikai pēdas, piepildīt cauras caurules ar ūdeni un dažādas citas neiespēja­mas lietas. Pēc kāda laika viņi kļuva tik nikni, lai sāktu lietot maģiju. Lielākajā daļā gadījumu tas arī izdevās.

Tas nozīmē, ka tu būsi vājākā pozīcijā, ja kādreiz satiksi ienaidnieku, kurš būs izgājis šādu apmācību. Daži no viņiem vēl aizvien ir dzīvi: karalis, nerunājot nemaz par elfiem. Ikviens no viņiem viegli sarautu tevi gabalos.

-    Ko tad es varu iesākt?

-    Mums nav laika parastai apmācībai, taču mēs varam daudz paveikt, kamēr ceļojam, Broms teica. Es zinu vairākus pa­ņēmienus. Tu varēsi vingrināties, iegūt spēku un iemācīties kontrolēt sevi, taču neceri, ka apgūsi Jātnieku mācību vienā nakti. Tev, viņš jautri paskatījās uz Eragonu, to vajadzēs uzkrāt ceļā. Sākums būs grūts, taču ieguvums milzīgs. Tu jutīsies glaimots, ja uzzināsi, ka neviens tava vecuma Jātnieks nekad nav licis lietā maģiju tā, kā tu vakar izdarījies ar tiem diviem urgļiem.

Eragons pasmaidīja par uzslavu. Paldies. Vai šai senajai valodai ir vārds?

Broms iesmējās. Jā, bet neviens to nezina. Tas būtu netica­mi varens vārds, ar kura palīdzību varētu valdīt pār visu valodu un tiem, kas to lieto. Ļaudis kopš senseniem laikiem šo vārdu meklē, tomēr neviens nav guvis panākumus.

-    Es aizvien nesaprotu, kā tā maģija darbojas, sacīja Eragons. Pastāsti man, kā es vakar to pielietoju!

Перейти на страницу:

Похожие книги