Eragons

-   Vai tu vari lasīt domas, lai gan pats neesi Jātnieks? pār­vaicāja Eragons.

-    Kā jau iepriekš tev sacīju, ikviens spēj sazināties domās, ja vien viņš ir pareizi mācīts, taču atšķiras domu pārraides līme­nis. Vai tur pie vainas ir maģija grūti pateikt. Maģiskās spējas, protams, veicina šo talantu vai arī saistība ar pūķi, taču esmu pazinis daudzus, kas to iemācījušies paši uz savu roku. Padomā: tu spēj sazināties ar ikvienu dzīvu būtni, lai gan kontakts varē­tu būt neskaidrs. Tu vari pavadīt visu dienu, klausoties putna domās vai arī mēģinot saprast, kā jūtas slieka lietusgāzes laikā. Man, piemēram, putni nešķiet interesanti. Tev es ieteiktu sākt ar kaķi: starp tiem mēdz būt neparastas personības.

Eragons ņurcīja rokās Kadoka pavadu, prātodams par Broma vārdiem.

-    Ja es spēju iekļūt citu cilvēku prātā, vai tas nozīmē, ka arī citi spēj to pašu izdarīt ar mani? Kā es varu zināt, vai kāds neokšķerē pa manu galvu? Vai ir kāds veids, kā to apturēt? Kā es varu zināt, vai Broms zina, ko es šobrīd domāju ?

-    Kā tad ne. Vai Safira nav kādreiz norobežojusi tevi no savām domām?

-    Reizēm, Eragons atzinās. Kad viņa aizveda mani uz Kori, es vispār nespēju ar viņu parunāt. Viņa nevis ignorēja mani, bet, manuprāt, Safira mani pat nedzirdēja. Viņas prātu apjoza siena, kurai es nevarēju tikt cauri.

Kādu brīdi Broms kārtoja savu apsēju, pavelkot to mazliet augstāk.

-    Tikai daži cilvēki spēj noteikt, vai kāds ložņā pa viņu prātu, un no visiem šiem cilvēkiem tikai daži var atturēt tevi no iekļūšanas domās. Tas ir atkarīgs no vingrināšanās un veida, kā tu domā. Pateicoties tavām maģiskajām spējām, tu vienmēr zināsi, ja kāds iekļuvis tavā prātā. Tiklīdz to sajutīsi, tu spēsi nobloķēt iebrucēju, vienkārši koncentrējoties tikai uz vienu lietu, nobīdot malā visu pārējo. Piemēram, ja tu domāsi tikai par ķieģeļu sienu, tas būs vienīgais, ko ienaidnieks nopratīs no tavām domām. Tomēr ir vajadzīga liela enerģijas deva un paš­disciplīna, lai bloķētu kādu no savām domām uz ilgāku laiku. Ja tavas domas novērsīs kaut visniecīgākais iemesls, tava siena sagrīļosies un ienaidnieks izmantos šo vājuma brīdi.

-    Kā es to varu iemācīties? Eragons gribēja zināt.

-    Ir tikai viens ieteikums vingrināties, vingrināties un vēl vairāk vingrināties. Iedomājies kaut ko un mēģini noturēt šo attēlu, cik ilgi vien spēj, izslēdzot no prāta visu pārējo. Šo spēju apgūst tikai daži, un tā liecina par ļoti augstu meistarī­bu, Broms uzsvēra.

-    Man nav nepieciešama augsta meistarība, tikai drošība. Ja spēju ieiet kāda prātā, vai es varētu arī izmainīt viņa domas ? Katru reizi, kad uzzinu ko jaunu par maģiju, kļūstu vēl piesar­dzīgāks.

Kad abi nokļuva pie Safiras, pūķis nikni metās viņiem virsū. Zirgi satraukti kāpās atpakaļ. Safira rūpīgi nopētīja Eragonu un klusi nošņācās. Viņas acis bija cietas kā krams. Eragons uzmeta bažīgu skatu Bromam viņš nekad nebija redzējis Safiru tik dusmīgu un apjautājās: Vai ir kādas problēmas ?

Tu, viņa ierēcās. Tu pats esi problēma.

Eragons sarauca pieri un nokāpa no Kadoka. Tiklīdz jaunekļa kājas skāra zemi, Safira ar asti nogāza viņu zemē un pienagloja ar saviem nagiem.

-   Ko tu dari? viņš kliedza, mēģinādams piecelties, taču pūķis bija stiprāks. Broms uzmanīgi vēroja notiekošo, sēdēdams Ledusliesmas mugurā.

Safira šūpoja galvu virs Eragona, līdz abu acis satikās. Puisis vairījās no pūķa nekustīgā skatiena. Tu! Ikreiz, kad dodies kaut kur bez manis, tu nonāc nepatikšanās. Tu esi kā tāds mazulis, kas visur bāž savu degunu. Un ja nu kāds tev to nokož ? Ko tad tu darīsi? Es nevaru tev palīdzēt, ja esmu jūdzēm tālu. Es slēpos, lai neviens mani neieraudzītu, bet nu vairs negribu to darīt. Ne jau tad, kad tava dzīvība ir briesmās.

Es saprotu, kāpēc tu esi dusmīga, sacīja Eragons, bet es esmu daudz vecāks par tevi un pats varu par sevi rūpēties. Tieši tu esi tā, kura ir jāsargā!

Viņa nošņakstināja zobus Eragonam tieši pie auss. Vai tu tiešām tam tici? Rīt tu jāsi ar mani ne jau ar to nožēlojamo briežlopu, ko jūs saucat par zirgu, vai arī es tevi nesīšu savos nagos. Tu esi Pūka Jātnieks vai ne? Vai arī man nav nekādas daļas par tevi ?

Jautājums it kā apsvilināja Eragonu, un viņš nolaida acis. Viņš zināja, ka Safirai taisnība, taču viņam bija bail no jāšanas ar pūķi. Lidojums bija smagākais pārbaudījums, ko viņš jebkad bija piedzīvojis.

-    Kas noticis? Broms noprasīja.

-   Viņa grib, lai es rītdien jāju ar viņu, Eragons vārgi novilka.

Broma acis uzzibsnīja.

-   Tev ir segli. Domāju, ja jūs abi paliksiet nemanāmi, tā nebūs problēma. Safīra pievērsa skatienu vecajam vīram un tad atkal Eragonam.

-   Kas notiks, ja tev kāds uzbruks vai atgadīsies vēl kas neparedzēts? Es nepagūšu laikā un…

Safira spēcīgāk uzspieda viņa krūtīm, pārtraucot vārdu plūsmu. Tieši par to jau es arī domāju, mazais.

Šķita, ka Broms mēģina noslēpt smaidu.

-   Risks ir tā vērts. Tev taču jāiemācās ar viņu jāt. Padomā par to no tāda viedokļa: no augšas tu jau laikus ieraudzīsi ikvie­nas lamatas, slēpni vai citus nepatīkamus pārsteigumus.