Eragons

-    Eragona tēvoci nežēlīgi noslepkavoja razaki. Tie nodedzi­nāja viņa māju un gandrīz jau noķēra arī viņu pašu. Viņš alkst atriebt tēvoča nāvi, taču razaki mums nav atstājuši nekādas pēdas, kurām varētu sekot, un mums nepieciešama palīdzība, lai tos atrastu.

Džeoda seja noskaidrojās.

-    Skaidrs… Bet kāpēc jūs ieradāties šeit? Es nezinu, kur varētu slēpties razaki, un neviens, kurš to varētu zināt, jums neteiks.

Broms nostājās un izvilka no apmetņa razaku blašķi. Viņš to pasniedza Džeodam.

-     Te iekšā ir sitras eļļa bīstamais variants. Razaki to va­dāja sev līdzi. Viņi to pazaudēja, un mums gadījās atrast. Mums jāredz ieraksti par jūras kravu saņemšanu Tērmā, lai varam izsekot Impērijas eļļas iepirkumiem. Tie mums varētu norādīt, kur ir razaku midzenis.

Džeods kādu bridi domāja, tad norādīja uz grāmatām plauktos.

-   Vai redzi tos? Tie ir ieraksti par maniem darījumiem. Viena uzņēmuma darījumiem. Tu esi iepinies lietā, kuras atri­sināšanai varētu būt nepieciešami mēneši. Turklāt ir vēl kāda daudz lielāka problēma. Ieraksti, kurus tu meklē, ir šajā sarg­tornī, taču tikai Brands, Ristharta tirdzniecības pārvaldnieks, regulāri tos caurskata. Tādiem tirgoņiem kā es nav atļauts ielūkoties ierakstos. Viņi baidās, ka mēs viltosim rezultātus un blēdīsimies ar nodokļu nomaksu mūsu dārgajai Impērijai.

-    Nekas, gan jau mēs tiksim ar to galā, kad pienāks laiks, sacīja Broms. Taču mums vajag dažas dienas atpūsties, pirms sākam domāt par turpmāko.

Džeods nosmīkņāja. Šķiet, ka tagad ir mana kārta tev palīdzēt. Mans nams ir jūsu nams. Vai jums ir citi vārdi, kamēr uzturēsieties šeit?

-    Jā, sacīja Broms, es esmu Nīls, un puika ir Jūens.

-    īstajā vārdā Eragons, Džeods domīgi novilka. Tev ir īpašs vārds. Reti kurš ir nosaukts pirmā Jātnieka vārdā. Savas dzīves laikā esmu lasījis tikai par trim, kurus sauca šajā vārdā. Eragons bija pārsteigts, ka Džeods zina viņa vārda izcelsmi.

Broms paskatījās uz Eragonu.

-   Vai tu varētu iet apskatīt zirgus un pārliecināties, ka tiem nekas nekaiš? Man liekas, ka diez ko cieši nepiesēju Ledusliesmu pie dzelzs gredzena.

Viņi mēģina kaut ko noslēpt no manis. Tiklīdz es iziešu no istabas, viņi par to runās. Eragons izrausās no krēsla un devās ārā, aizcirzdams durvis. Ledusliesma nebija pakustējies, un mezgls, kas turēja zirgu ciet, bija kārtīgi sasiets. Eragons kasīja zirgiem kaklu un saīdzis atslējās pret citadeles sienu.

Tas nav taisnīgi, viņš pie sevis sūdzējās. Ja vien es varētu dzirdēt, ko viņi runā. Viņš salēcās, kā sajutis elektrības lādiņu. Broms reiz iemācīja viņam spēka vārdus, kas spēja uzlabot viņa dzirdi. Dzirdīgas ausis nav gluži tas, ko es gribu, taču man vajadzētu spēt iedarbināt vārdus. Galu galā redz, ko es iespēju ar brisingr!

Viņš sakoncentrējās un domās sauca palīgā maģisko spēku. Sajutis spēka pieplūdumu, zēns sacīja: Thverr stenr un atra eka horna! Likās, ka viss varenums ieplūdis šajos vārdos. Kad spēks izskrēja viņam cauri, jauneklis sadzirdēja vien neskaidru čukstēšanu un neko vairāk. Neapmierināts viņš atslējās pret sienu, tad parāvās nost, jo izdzirdēja Džeodu sakām:

-    …un es to daru jau gandrīz astoņus gadus.

Eragons paskatījās apkārt. Neviena tuvumā nebija, izņemot dažus sargkareivjus, kas stāvēja pie citadeles tālākās sienas. Smīnēdams viņš notupās pagalmā un aizvēra acis.

-   To nu gan es negaidīju, ka kļūsi par tirgotāju, Broms sacīja. Pēc visiem tiem gadiem, ko veltīji senām grāmatām. Un atrast izeju šādā veidā! Kas tev lika ķerties pie tirgošanās, nevis turpināt zinātnieka gaitas?

-    Pēc Gileadas man vairs nebija patikas sēdēt iepelējušās istabās un lasīt ruļļus. Es nolēmu palīdzēt Ažihadam, cik vien labi varēju, taču es neesmu karavīrs. Mans tēvs arī bija tirgo­tājs varbūt vēl atceries. Viņš man palīdzēja sākt tirdzniecību. Tomēr liela daļa manu darījumu nav nekas vairāk kā vien aiz­segs es taču nogādāju kaut ko uz Surdu.

-    Taču esmu dzirdējis, ka pēdējā laikā viss nav gājis gluži gludi, Broms piebilda.

-   Jā, neviens no pēdējiem sūtījumiem nav nonācis galā, un Troņheimai nav piegādāts daudz preču. Impērija kaut kādā veidā atklājusi tos, kas cenšas palīdzēt Troņheimai. Visticamāk, tieši viņi sagrābj kuģus, tomēr neesmu līdz galam pārliecināts, ka tā ir Impērija. Nav redzēts neviens kareivis. Es to nesapro­tu. Varbūt Galbatorikss nolīdzis algotņus, lai nomocītu mūs.

-    Dzirdēju, ka nesen esi zaudējis kuģi.

-    Pēdējo, kas man piederēja, Džeods rūgti piebilda. Ik­viens vīrs uz šā kuģa bija man uzticīgs un drosmīgs. Šaubos, vai vēl kādreiz kādu no viņiem satikšu… Vienīgā izeja, kas man palikusi, pa sauszemi sūtīt karavānas uz Surdu vai Gileadu -, un es zinu, ka tās nenonāks galamērķī, vienalga, cik sargu es nolīgšu. Es varētu arī palūgt, lai kāds cits aizgādā manas preces, taču neviens nepiekritīs ņemt tās uz klāja.

-    Cik daudz tirgotāju tev palīdz? taujāja Broms.