Eragons

Kārvahalla bija mazs punktiņš Palankāras ielejas augš­pusē. Vienā līmenī ar to, taču otrpus līdzenumam pletās Du Veldenvardenas mežs. Tāpat uz austrumiem no Beoru kal­niem, arī šeit austrumos kartē nekas nebija iezīmēts. Du Veldenvardenas meža rietumu daļā dažas vietas bija apdzīvotas, tomēr paša meža sirds bija neizpētīta un noslēpumaina. Mežs bija vēl mīklaināka vieta nekā Kore tie daži, kas bija iegājuši tā biezoknī, atgriezās vājprātīgi vai arī vispār neatgriezās.

Eragons nodrebēja, kad ieraudzīja Impērijas centrā Urūbaenu. Karalis Galbatorikss valdīja no turienes ar savu melno pūķi Šruikanu pie sāniem. Eragons uzlika pirkstu Urūbaenai. Razakiem pilnīgi noteikti šeit ir slēptuve.

-    Labāk ceri, ka tas nav vienīgais patvērums, Broms sausi piebilda, citādi tu nekad netiksi viņiem klāt. Viņš nogludi­nāja saburzīto karti.

Džeods izņēma pergamentu no somas un sacīja: Ierakstos es pamanīju, ka pēdējo piecu gadu laikā sitras eļļa ir piegādāta visām lielākajām Impērijas pilsētām. Kā noprotu, to varēja pasūtīt arī bagāti juvelieri. Nezinu, kā mēs varētu izmantot šo informāciju bez papildu ziņām.

Broms pārlaida ar roku pār karti. Domāju, ka mēs varam izslēgt dažas pilsētas. Razakiem jāceļo turp, kur vēlas karalis, un es esmu pārliecināts, ka valdnieks neļauj tiem sēdēt, rokas klēpī salikušiem. Ja viņiem ir jābūt gataviem doties ceļā kuru katru mirkli, tad prātīgākais būtu izvēlēties krustceles, no kurām viņi var sasniegt jebkuru Impērijas stūri. Broms bija satraucies un nervozi mēroja soļiem istabu. Šīm krustcelēm jābūt pietiekami lielām, lai razaki neraisītu aizdomas. Turklāt tajās jānotiek tirdzniecībai, lai neparastāka prasība neizraisītu aizdomas, piemēram, īpaša barība dzīvniekiem, kas tos pār­vadā.

-    Prātīgs vārds, Džeods sacīja, pamādams ar galvu. Ja mēs pieņemam šos nosacījumus, varam izslēgt lielāko daļu pil­sētu ziemeļos. Lielākās ir Tērma, Gileada un Konona. Es zinu, ka viņu nav Tērmā, un šaubos, vai eļļu sūtītu tālāk pa piekrasti uz Nardu tā ir pārāk maza. Konona ir pārāk nomaļa… paliek vienīgi Gileada.

-    Razaki varētu būt tur, Broms secināja, tas savā ziņā būtu īsta likteņa ironija.

-    Būtu gan, Džeods klusi piekrita.

-    Un kā ar dienvidu pilsētām? Eragons vedināja tālāk.

-    Nu, Džeods iesāka, tur ir Urūbaena, kas ir maz ticams galamērķis. Ja kāds Galbatoriksa galmā ietu bojā no sitras eļļas, kādam grāfam vai lordam nebūtu grūti atklāt, ka Impērija to iepērk lielos daudzumos. Tomēr paliek vēl daudzas citas pilsē­tas, no kurām ikviena var būt meklētā.

-    Jā, piebilda Eragons, taču eļļa nav piegādāta uz tām visām. Pergamentā norādīta tikai Kuasta, Drasleona, Aroza un Belatona. Kuasta razakiem neder, jo atrodas krastā un to apjož kalni. Aroza ir tikpat izolēta kā Konona, lai arī ir tirdz­niecības centrs. Paliek vien Belatona un Drasleona, kuras ir diezgan tuvu viena otrai. Man liekas, ka piemērotākā no abām ir Drasleona. Tā ir lielāka un atrodas labākā vietā.

-    Un tur plūst cauri gandrīz visas Impērijas preces, tajā skaitā no Tērmas, Džeods piebilda, razakiem tā būtu laba paslēptuve.

-    Tā… Drasleona, Broms novilka, apsēžoties un aizdedzi­not pīpi. Kas atzīmēts ierakstos?

Džeods paskatījās uz pergamentu. Te tā ir. Gada sākumā uz Drasleonu tika nosūtītas trīs sitras eļļas partijas. Tas izdarīts tikai ar divu nedēļu atstarpi, un ieraksts liecina, ka tās pārvadā­jis viens un tas pats tirgonis. Tas pats notika pagājušajā un arī aizpagājušajā gadā. Šaubos, vai kādam tirgonim vai pat tirgoņu grupai varētu būt tik daudz naudas eļļas iegādei.

-    Kā ir ar Gileadu? Broms pajautāja, saraucis uzacis.

-    Tā ir vairāk nomaļus no pārējās Impērijas. Un, Džeods pabungoja pa pergamentu, eļļa turp piegādāta tikai divreiz pēdējo gadu laikā. Viņš kādu brīdi padomāja un sacīja: Tur­klāt man liekas, ka mēs kaut ko aizmirsām Ellesdzirnas.

Broms pamāja ar galvu. Ak jā, Tumšie Vārti. Pagājuši dau­dzi gadi, kopš esmu iedomājies par šo vietu. Tev taisnība, tās dēļ razakiem Drasleona ir īpaši pievilcīga. Tātad nolemts dosimies uz turieni.

Eragons atkrita krēslā, juzdamies pārāk iztukšots, lai pajau­tātu, kas ir Ellesdzirnas. Domāju, ka priecāšos atkal uzsākt medības, bet tagad man ir tāda sajūta, it kā priekšā būtu atvē­ries bezdibenis. Drasleona! Tā ir tik tālu…

Pergaments krakšķēja, kamēr Džeods lēnām saritināja karti. Viņš pasniedza to Bromam. Man liekas, tev tā noderēs. Ceļojumi tevi bieži aizved nomaļās vietās. Broms pamāja ar galvu un pieņēma dāvanu. Džeods uzsita viņam uz pleca. Es jūtos nelāgi, ka jums jādodas tālāk bez manis. Mana sirds grib doties līdzi, taču pārējais manī atgādina par vecumu un pienā­kumiem.

-    Es zinu, atbildēja Broms, tev ir sava dzīve Tērmā. Pie­nācis laiks jaunai paaudzei pārņemt stafeti. Tu esi paveicis savu daļu paliec laimīgs.

-    Un kā ar tevi? Džeods vaicāja. Vai tavs ceļš kādreiz beigsies?

Broms viegli iesmējās. Es redzu tā beigas, bet ne tik drīz. Viņš nodzēsa pīpi, un visi devās uz savām istabām. Pirms likties uz auss, Eragons izklāstīja nakts notikumus Safīrai.