Eragons

-    Es īsti nezinu, Eragons atbildēja, paraustījis plecus, vienkārši tā ir dīvaina sakritība: tu slēpies Kārvahallā, kad es atradu Safiras olu, un tu tik daudz zini par pūķiem. Jo vairāk es par to domāju, jo mazāk liekas, ka tā ir sakritība. Turklāt ir arī citi pavedieni, kuriem es negribēju pievērst uzmanību, bet tagad tie šķiet acīm redzami. Piemēram, kā tu jau no sākta gala zināji par razakiem un kāpēc viņi metās bēgt, kad tu parādījies. Un es nekādi nevaru saprast, vai tev tomēr nav kāds sakars ar pūķa olas parādīšanos. Tu daudz ko neesi paskaidrojis, un mēs ar Safiru nevaram to visu neņemt vērā, jo tas varētu būt bīstami.

Broma pierē parādījās tumšas rievas, kad viņš apturēja Ledusliesmu.

-   Tu neesi gatavs gaidīt? viņš jautāja. Eragons ietiepīgi pakratīja galvu. Broms nopūtās. Ja tu nebūtu tik aizdomu pilns, viss notikušais nebūtu īpaši liela problēma. Tomēr, ja tu būtu citāds, es ar tevi lieki laiku netērētu. Eragons nebija drošs, vai tas ir kompliments. Broms aizdedzināja pīpi un lēnām izpūta dūmu mutuli.

-    Es tev pateikšu, viņš iesāka, bet tev jāsaprot, ka visu es nevaru atklāt. Eragons jau sāka iebilst, taču Broms viņu apturēja: Nejau tādēļ, ka es gribētu kaut ko paturēt sevī, bet vienkārši tāpēc, ka negribu atklāt noslēpumus, kas nav manējie. Šajā stāstā ir ievijušies arī citi stāsti. Tev būs jārunā ar citiem iesaistītajiem, lai noskaidrotu pārējo vēstījuma daļu.

-    Ļoti labi, pastāsti, ko vari, Eragons piekrita.

-   Vai esi drošs? Broms vaicāja. Manai noslēpumainībai ir nopietni iemesli. Es mēģināju tevi aizsargāt no spēkiem, kas tevi var saplosīt gabalos. Tiklīdz tu par tiem uzzināsi, uzzināsi arī par viņu nolūkiem, un tu vairs negribēsi dzīvot mierīgu dzīvi. Tev būs jāizvēlas, kurai pusei pieslieties. Vai tu tiešām gribi zināt?

-    Es nevaru dzīvot mūžīgā neziņā, Eragons klusi sacīja.

-Vērtīgs mērķis… Ļoti labi: Alagēzijā starp Impēriju un

vārdeniem plosās karš. Tomēr viņu konflikts ir daudz sarežģī­tāks par atsevišķām bruņotām sadursmēm. Tie ir saķērušies gigantiskā varas cīņā… kuras centrā esi tu.

-   Es? Eragons neticīgi iesaucās. Tas nav iespējams. Man nav nekā kopēja ne ar vienu no tiem.

-    Pagaidām nav, sacīja Broms, taču tas, ka tu vispār esi, ir pietiekams iemesls viņu cīņai. Vārdeni vai Impērija necīnās, lai kontrolētu šo zemi vai tās iedzīvotājus. Viņi cīnās par nākamās Jātnieku paaudzes kontroli. Un tu esi pirmais no viņiem. Tas, kura varā nonāks Jātnieki, kļūs par neapstrīdamu Alagēzijas valdnieku.

Eragons centās aptvert Broma vārdus. Viņam šķita netica­mi, ka tik daudziem cilvēkiem varētu interesēt viņš vai Safira. Neviens, izņemot Bromu, neuzskatīja viņu par svarīgu. Doma, ka vārdeni un Impērija cīnās par viņu, šķita pārāk neticama un grūti aptverama. Viņš tomēr piebilda:

-    Bet visus Jātniekus nogalināja, izņemot Atkritējus, kuri pievienojās Galbatoriksam. Un ciktāl es zinu, šobrīd arī tie ir miruši. Un Kārvahallā tu man sacīji, ka neviens nezina, vai Alagēzijā vēl ir kāds pūķis.

-     Par pūķiem es tev sameloju, Broms stingri noteica. Kaut arī Jātnieki ir miruši, ir palikušas trīs pūķu olas un tās visas ir Galbatoriksa īpašums. Īstenībā šobrīd to ir tikai divas, jo Safira taču izšķīlās. Karalis izglāba trīs olas, kad pēdējoreiz cīnījās ar Jātniekiem.

-    Tad jau drīz varētu parādīties vēl divi karalim uzticīgi jauni Jātnieki? Eragons jautāja ar pamirušu sirdi.

-    Tieši tā, Broms sacīja. Šobrīd notiek cīņa uz dzīvību un nāvi. Galbatorikss izmisīgi cenšas atrast cilvēkus, kuru dēļ mazie pūķīši būtu ar mieru izšķilties, bet vārdeni izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai nogalinātu viņa izraudzītos cilvēkus vai arī nozagtu olas.

-    Kur tika atrasta Safiras ola? Kā to varēja nozagt karalim? Un kā tu to visu zini? Eragons samulsis jautāja.

-    Tik daudz jautājumu, Broms rūgti iesmējās. Šim stās­tam ir vēl viena nodaļa, kurā notikumi norisinājās ilgu laiku pirms tavas piedzimšanas. Toreiz es biju nedaudz jaunāks, tomēr ne tik gudrs. Es neieredzēju Impēriju iemeslus es patu­rēšu pie sevis un gribēju to izpostīt visiem iespējamiem līdzek­ļiem. Mana degsme aizveda līdz skolotam vīram, Džeodam. Viņš stāstīja, ka atradis grāmatu, kurā aprakstīta slepena eja uz Galbatoriksa pili. Es aizvedu Džeodu pie vārdeniem tieši viņus es nosaucu par saviem "draugiem" -, un viņi panāca, lai olas tiktu nozagtas.

Vārdeni!

-    Tomēr kaut kas nogāja greizi, un mūsu zaglis ieguva tikai vienu olu. Dažu iemeslu dēļ viņš aizbēga ar to un neatgrie­zās pie vārdeniem. Kad viņu nevarēja atrast, sūtīja mani un Džeodu, lai mēs atvedam viņu un arī pūķa olu. Broma acis skatījās tālumā, un viņš runāja dīvainā balsī.

-    Tā sākās viens no lielākajiem meklējumiem vēsturē. Mēs cīnījāmies pret razakiem un Morzanu pēdējo no Atkritējiem un karaļa uzticamāko kalpu.

-    Morzans! Eragons pārtrauca stāstījumu. Bet viņš taču bija tas, kurš nodeva Jātniekus Galbatoriksam! Un tas notika tik sen! Morzanam jābūt tūkstoš gadus vecam. Eragonu satrauca atgādinājums par to, ka Jātnieki dzīvoja ļoti garu mūžu.