Eragons

Tiklīdz Eragons bija apžuvis, viņi abi ar Bromu apsegloja zirgus un lieliskā noskaņojumā sāka jāt apkārt Leonas ezeram, bet Safīra rotaļājoties nira ūdenī un lēca ārā no tā.

Pirms vakariņām Eragons, kā parasti, nobloķēja Zaroka asmeni, gatavodamies cīņai. Ne Eragons, ne Broms nekustējās, gaidīdami, kad otrs sāks cīņu. Jauneklis pētīja apkārtni, mēģi­nādams atrast kādu pauguru vai ko citu, kas viņam dotu kādas priekšrocības. Viņa uzmanību piesaistīja nūja pie ugunskura.

Eragons metās lejā, paķēra nūju un svieda to Bromam. Tomēr lauztā roka traucēja, un Broms viegli izvairījās no koka gabala. Vecais vīrs strauji devās uzbrukumā, vēcinot zobenu. Eragons pieliecās, un asmens nosvilpa viņam virs galvas. Viņš ierēcās un nikni atsita Broma cirtienu.

Abi nokrita zemē, katrs centās nonākt virspusē. Eragons aizripoja uz vienu pusi un atvēzējās ar Zaroku pret Broma stil­biem. Vecais vīrs aizturēja sitienu ar zobena rokturi un pielēca kājās. Saliecies Eragons atkal uzbruka, veidodams ar zobenu sarežģītu kombināciju virkni. No asmeņiem šķīda dzirksteles, kad viņi atkal un atkal uzbruka viens otram. Broms atvairīja visus sitienus, un viņa seja bija saspringta no koncentrēša­nās. Taču Eragons redzēja, ka pretinieks pamazām nogurst. Nerimstošā kauja turpinājās, ik pa laikam kāds no abiem pama­nīja trūkumus otra aizsardzībā.

Tad Eragons juta, ka cīņas gaita mainās. Sitienu pēc sitiena jauneklis guva virsroku, bet Broma atsitieni kļuva lēnāki, un viņš atkāpās. Eragons viegli bloķēja Broma dūrienu ar zobenu. Vecajam vīram vēnas uz pieres pulsēja no piepūles un dzīslas uz kakla piebrieda no sasprindzinājuma.

Piepeši Eragons pārliecināts cirta ar Zaroku ātrāk nekā jebkad agrāk, it kā noaužot tērauda tīklu apkārt Broma zobe­nam. Spējā uzbrukumā puisis trieca sava zobena plakano pusi pret Broma zobenu, un tas nokrita zemē. Pirms Broms paspēja paķert zobenu, Eragons pielika Zaroku pie vecā vīra kakla.

Viņi elsdami stāvēja viens otram pretī; sarkanais zobena asmens spiedās pret Broma kaklu. Eragons lēnām nolaida roku un atkāpās. Šī bija pirmā reize, kad viņš spēja pieveikt Bromu, neķeroties pie dažādām viltībām. Broms pacēla zobenu un ielika makstī. Smagi elpodams, viņš sacīja:

-    Šodienai pietiks.

-    Mēs taču tikko sākām, Eragons pārsteigts atbildēja.

Broms pakratīja galvu.

-    Zobenu cīņā es tev nevaru iemācīt neko jaunu. No visiem kareivjiem, kurus esmu sastapis, tikai trīs spēja mani sakaut tik viegli, un es šaubos, vai kāds no tiem varētu to izdarīt ar kreiso roku. Viņš skumji smaidīja. Neesmu tik jauns, kā reiz biju, taču varu sacīt, ka tu esi ļoti talantīgs zobena meistars. Tādi ir retums.

-   Vai tas nozīmē, ka mēs vairs necīnīsimies katru vaka­ru? Eragons vaicāja.

-    Nē, no tā tu vaļā netiksi, Broms smējās. Taču tagad mēs to neuztversim tik nopietni. Nekas ļauns nenotiks, ja šad un tad izlaidīsim. Viņš noslaucīja pieri. Tomēr atceries: ja tev reiz būs tā nelaime cīnīties ar elfu mācītu vai ne, sievie­ti vai vīrieti -, esi gatavs sakāvei. Tie, tāpat kā pūķi un citas maģiskas būtnes, ir daudz reižu stiprāki, nekā daba paredzējusi. Pats vājākais elfs mierīgi tevi pārspētu. Tas pats attiecas uz razakiem viņi nav cilvēki un nogurst daudz lēnāk nekā mēs.

-      Vai ir kāds veids, kā kļūt viņiem līdzīgam? Eragons gri­bēja zināt. Viņš sakrustotām kājām sēdēja blakus Satīrai.

Tu labi cīnījies, viņa sacīja. Eragons smaidīja.

Broms, paraustījis plecus, apsēdās.

-    Dažas iespējas ir, taču pagaidām neviena no tām tev nav pieejama. Maģija tev ļaus sakaut visus ienaidniekus, izņemot pašus spēcīgākos. Lai tiktu ar tiem galā, tev būs nepieciešama Safiras palīdzība, kā arī krietna deva veiksmes. Atceries: ja maģiska radība izmanto maģiju, tā spēj paveikt lietas, kas var nogalināt cilvēku, jo tai piemīt pārdabiskas spējas.

-    Kā var cīnīties ar maģiju? Eragons vaicāja.

-    Kā tu to domā?

Jauneklis atspiedās pret elkoni.

-     Nu, pieņemsim, ka man uzbrūk Ēna. Kā es varētu noblo­ķēt viņa maģiju? Lielākā daļa buramvārdu darbojas tajā pašā brīdī, kad izteikti, tādēļ nav cerību atbildēt ar maģiju laikus. Un, ja arī man izdotos, kā es varēšu izvairīties no ienaidnieka maģijas? Liekas, man būtu jāzina mana ienaidnieka nodomi, pirms viņš vispār rīkojas. Jauneklis uz brīdi apklusa. Es vienkārši nesaprotu, kā to paveikt. Tas, kurš uzbrūk pirmais, uzvar.

Broms nopūtās.

-    Tas, par ko tu runā, tā sauktais burvju duelis, ja tu tajā iesaistīsies, tev būs ārkārtīgi bīstams. Vai tev nekad nav ienācis prātā, kā Galbatoriksam izdevās pievārēt visus Jātniekus, ja viņam bija tikai ducis vai mazliet vairāk sekotāju?

-    Es nekad neesmu par to domājis, Eragons atzinās.

-    Ir vairākas iespējas. Dažas tu apgūsi vēlāk, taču būtis­kākais ir tas, ka Galbatorikss gan prata, gan prot meistarīgi ielauzties cilvēku prātā. Redzi, burvju duelī ir stingri noteikumi, kas jāievēro abām pusēm, citādi abi sāncenši ies bojā. Sākumā neviens nedrīkst izmantot maģiju, līdz viens no dalībniekiem iekļūst otra sāncenša prātā un pakļauj tā domas.